Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vairāk par izmeklējumiem var uzzināt šeit.

Proktologs ir viens no tiem ārstiem, kuru apmeklēt pacientam īpaši jāsaņemas – traucē dažādi mīti un aizspriedumi, bet bieži trūkst patiesas informācijas. Lielākoties cilvēki zina vien to, ka šis speciālists ārstē hemoroīdus. Protams, tā ir biežākā problēma, ar kuru nākas saskarties, jo statistika liecina, ka hemoroīdi ir katram otrajam eiropietim, taču proktologa kompetence neaprobežojas tikai ar tiem. „Latvijā proktologs ir ķirurgs, kurš pamatā nodarbojas ar taisnās zarnas slimību ārstēšanu,” stāsta ķirurgs koloproktologs Dr.Ints Bruņenieks (Lāzermedicīnas klīnika). „Cilvēkiem bieži ir priekšstats, ka ķirurgs ikvienu pacientu noteikti operē. Ir reizes, kad tas vajadzīgs, taču daudz izmantojam arī citas ārstēšanas metodes. Galvenā problēma ir aiziet pie proktologa, pēc tam jau dialogs turpinās.”

Vai vizītei pie proktologa ir kaut kā speciāli jāgatavojas?

Cilvēki bieži zvana un uzdod šo jautājumu. Pirmajai vizītei nav vajadzīga nekāda specifiska gatavošanās. Daži iedomājas, ka visu dienu nedrīkst ēst un dzert vai arī jālieto kaut kādi medikamenti zarnu tīrīšanai – tas nav vajadzīgs. Ja cilvēks subjektīvi jūt, ka tā būs labāk, viņš var veikt vienu mikroklizmu ar aptiekā nopērkamiem bezrecepšu līdzekļiem, bet arī tas nav obligāti. Ja turpmāk, gatavojoties kādai konkrētai procedūrai, būs vajadzīgi priekšdarbi, ārsts par tiem precīzi izstāstīs un nozīmēs vajadzīgos medikamentus. Neviens medikaments, ne recepšu, ne bezrecepšu, lieki nav jālieto. 

Par kādiem jautājumiem proktologs pacientu iztaujā un vai ir lietas, kas iepriekš jāapdomā, lai varētu atbildēt?

Pamatā jautājumi ir par sūdzībām, par vēdera izeju un citām lietām, ko nav grūti atbildēt. Ja cilvēkam ir kaut kādas citas slimības, vajadzētu paņemt līdzi medicīnas dokumentāciju. Dažam iešana pie ārsta rada lielu spriedzi un viņš aizmirst lielu daļu no tā, ko gribējis pavaicāt. Lai tā nenotiktu, vēlams iepriekš sarakstīt savus jautājumus uz papīra. Uzdot ārstam jautājumus ir dabiski. Iepazīstoties ar kolēģu darbu attīstītajās rietumvalstīs, redzam, ka vizītē pacientu jautājumiem tiek atvēlēts diezgan ilgs laiks un cilvēki to izmanto, interesējas par dažādām ārstēšanas niansēm, ir paši jau iepriekš meklējuši informāciju. Mums ir prieks ar tādiem pacientiem strādāt. 

Kā notiek pacienta izmeklēšana?

To veic proktologs, asistējot medicīnas māsai. Izmeklējumi notiek speciālā norobežotā apskates telpā, to laikā pacients parasti guļ uz sāniem. Ārsts veic anālās zonas apskati, kurai parasti seko arī izmeklēšana ar pirkstu, kas pamatā nav sāpīga, jo tiek izmantots lubrikants, kas satur anestezējošu vielu. Mazliet nepatīkamākas sajūtas varētu būt pacientiem, kuriem ir sāpes vēdera izejas laikā vai izteikts hemoroīdu slimības paasinājums. Pirmajā izmeklēšanas reizē vairumā gadījumu tiek veikta arī dziļāka apskate ar vienreiz lietojamu proktoloģisko spoguli, kas ļauj apskatīt apmēram 10 cm garu taisnās zarnas posmu. Arī tā tiek veikta ar lubrikantu un nav sāpīga. Lielākajā daļā gadījumu pacienta problēmu izvērtēšanai pietiek ar šajā apskatē gūto informāciju. Ja ir kādas aizdomas, īpaši asiņošanas gadījumos, tiek nozīmēti papildus izmeklējumi. Visbiežāk nepieciešama kolonoskopija, reizēm arī magnētiskā rezonanse, defekogrāfija, taisnās zarnas ultrasonoskopiska izmeklēšana un citas diagnostikas metodes, bet tās vajadzīgas salīdzinoši nelielam pacientu skaitam. Ir ļoti būtiski pārbaudīt, vai mums nav darīšana ar ļaundabīgiem zarnu audzējiem, kuru izpausmes ir ļoti līdzīgas hemoroīdu simptomiem. Tādēļ arī pašiem pacientiem nevajadzētu vilcināties iet pie ārsta, ja viņi sajūt jebkādu diskomfortu anālajā zonā.

Daudzi ārsti stāsta, ka pacienti bieži vien palīdzību meklē tikai tad, kad problēmas jau ielaistas. Vai tā ir arī proktoloģijā?

Sastopam visdažādākos pacientus, daļa atnāk laikus, daļa – novēloti. Protams, ir ļoti bēdīgi, ja domāto hemoroīdu vietā izrādās ļaundabīgs audzējs un ārstēšana ir nokavēta. Bet, ja runa tiešām ir par hemoroīdiem, tad arī vēlīnās stadijās varam pacientam palīdzēt, kaut gan ielaistos gadījumos ārstēšana prasa vairāk pūļu un līdzekļu, parasti ķirurģisku ārstēšanu. Mēs izvērtējam situāciju un atkarībā no tās piedāvājam risinājumus, izskaidrojam, kāda metode ir vispiemērotākā un kādas ir citas iespējas, to priekšrocības un trūkumi. 

Kādas ārstniecības metodes proktologi izmanto hemoroīdu ārstēšanai?

Bieži ir iespējama konservatīva ārstēšana, izmantojot iekšķīgi lietojamus preparātus, svecītes, gēlus u.c. Reizēm pietiek vienkārši ar dzīvesveida sakārtošanu, pareizu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Jebkurā ārstēšana, īpaši ķirurģiska, nepieciešama tikai tad, ja tie traucē vai asiņo. Hemoroīdu ķirurģiskā ārstēšana var būt manipulatīva – saistīta ar nelielu iejaukšanos, kas notiek lokālā anestēzijā, ir pacientam labi panesama, mazsāpīga, ar iespējami ātru rezultātu. Ja nepieciešama lielāka iejaukšanās – ķirurģiska operācija, tā prasa nopietnāku anestēziju un arī atlabšana ir nedaudz ilgāka. Smērā nesen praksē ievestas arī lāzertehnoloģijas, mūsu klīnikas speciālisti pirmie Latvijā ir apguvuši un praksē ieviesuši tādas lāzertehnoloģijas, kas ļauj efektīvi ārstēt dažādu stadiju hemoroīdus. Bet ir arī gadījumi, kad vienīgā alternatīva ir klasiska ķirurģiska operācija. 

Vai ir gadījumi, kad pie proktologa vajadzētu nākt pārbaudīties profilaktiski, kaut arī nav nekādu sūdzību?

Tas varētu būt lietderīgi, piemēram, sievietēm, kurām savulaik ir bijuši hemoroīdi un kuras sāk plānot grūtniecību. Tad patiešām ir ļoti pareizi laicīgi atnākt pārbaudīties, jo grūtniecība un dzemdības provocē hemoroīdu rašanos un hemoroidālās slimības paasinājumus. Ja sieviete nonāk pie proktologa īsi pirms dzemdībām, tad proktologa iespējas ir ierobežotas, jo grūtniecības laikā nav vēlami daudzi nepieciešamie medikamenti un arī narkoze, ja ir vajadzīga operācija. 

Vai, izmantojot mūsdienīgas ārstēšanas metodes, iespējams panākt, ka hemoroīdi vairs neatkārtojas?

Ārstēšana ir efektīva, taču jāteic, ka neviena metode nav panaceja. Tas, vai problēmas atkārtosies, ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, kas saistīti ar pacienta organisma īpatnībām, vispārējo veselību, ieradumiem, iespējām un vēlēšanos ievērot ārsta sniegtos dzīvesveida ieteikumus. Reizēm cilvēki jautā, vai nevarētu „tur izgriezt laukā visu”, lai hemoroīdi vairs neveidotos. To varētu salīdzināt ar vēlmi, ejot pie stomatologa, izraut visus zobus, lai tie vairs nekad nebūtu jālabo. Asinsvadu pinums ap taisno zarnu organismā pilda noteiktu uzdevumu – ja taisnās zarnas slēdzējmuskuli var salīdzināt ar ūdens krānu, tad šis pinums ir kā blīve, kas novērš pilēšanu. Ja hemoroīdi pēc kāda laika atkal traucē, nāciet pie mums, varam piedāvāt labāko ārstēšanu un saprotošu, taktisku attieksmi. 

Gaidīsim Jūs uz izbraukuma konsultācijām Ogrē! 

Ar cieņu,

Ķirurgs koloproktologs, Dr. Ints Bruņenieks