Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresnovads.lv
  Publicēts: 2012-11-28  12:22:00 / Dzīvnieki
 
 Ziņot redakcijai  

   

Ogrē dzīvnieku patversme darbojas kopš 2003. gada. Tā atrodas Ogrē, Indrānu ielā 9/11 un tās uzdevums ir noklīdušu suņu un kaķu ķeršana un aprūpe, veterināro pakalpojumu sniegšana. Pēdējos trīs gadus patversmi vada veterinārārste Zanda Roze.

Profesionāla komanda
Patversmē strādā arī divi dzīvnieku kopēji un viens dzīvnieku ķērājs. Patversmes vadītāja uzteic savu komandu, jo šie cilvēki par dzīvniekiem rūpējoties ar visu sirdi un dvēseli, dzīvnieki ir viņu dzīves aicinājums. Patversmē vadītāja nodrošina arī veterināros pakalpojumus, turklāt ne tikai patversmes dzīvniekiem, bet arī citiem suņiem un kaķiem novadā. Z. Roze piebilst, ka ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi ir bērni, kuri individuāli vai klasēs nāk ciemos uz patversmi, pat līdzi ņemdami gardumus un rotaļlietas dzīvnieciņiem, ved pastaigās suņus. „Patversme ir ne tikai mājvieta pamestajām radībām, bet arī pilda audzinošu un izglītojošu lomu. Ogres bērni mācās būt atbildīgi par mūsu mazākajiem brāļiem,” skaidro patversmes vadītāja.

Par dzīvnieku pazušanu vai pieklīšanu jāziņo patversmei
Iemesli, kādēļ dzīvnieki nonāk patversmē, esot visdažādākie – par klaiņojošiem suņiem un kaķiem ziņo iedzīvotāji, tos atved paši saimnieki. „Visbiežāk iedzīvotāji zvana, ka redzējuši klaiņojam suni vai kaķi un lūdz to savākt, vai arī mājās pieklīst kāds dzīvnieks un ziņo par to mums. Ir arī tā, ka dzīvnieku saimnieki nomirst, dodas uz ārzemēm vai saimniekiem jāatstāj savas mājas, jo tās pārņem banka, arī šādos gadījumos dzīvnieki nonāk pie mums. Patversmē neuzņemam agresīvus suņus. Ir gadījumi, kad saimnieki aizbrauc un rūpes par dzīvnieku uztic kādam radiniekam vai paziņai, bet viņš ar dzīvnieku netiek galā, arī tad mēs mēģinām palīdzēt,” dzīvnieku nokļūšanu patversmē raksturo Z. Roze. Patversmes vadītāja arī norāda, ka bieži vien iedzīvotāji nezina kā rīkoties, ja viņiem ir pazudis vai pieklīdis kāds dzīvnieks. „Noteikti jāzvana mums uz patversmi! Mēs apkopojam šādu informāciju, visu pierakstām, un bieži vien esam spējuši palīdzēt saimniekiem atrast savus mīluļus, kamēr tie vēl nemaz nav nonākuši līdz mums,” saka Z. Roze. Patversmei ir izveidojusies arī ļoti laba sadarbība ar pašvaldības policiju, kuras darbinieki arī nodod informāciju par klaiņojošiem dzīvniekiem, bieži vien palīdz tos atgādāt uz patversmi.

Katram savs vārds
Ir bijuši brīži, kad patversmē vienlaicīgi uzturējušies pat 37 suņi, kaut gan vietas ir 20 – 25 suņiem. Gadā vidēji patversmē tiek uzņemti 160 suņi un 60 kaķi, šogad līdz oktobrim jau uzņemti 106 suņi. Z. Roze skaidro, ka pēc tam, kad suns vai kaķis nonāk patversmē, 14 dienas tiek gaidīti atsaucamies to saimnieki. Par dzīvniekiem informācija tiek ievietota dažādos masu medijos, arī ogresnovads.lv (skatīt šeit), to foto publicēti „Kaleidoskopā” un Latvijas centrālajos laikrakstos, regulāri patversmi apciemo raidījums „Ķepa uz sirds”. Katram dzīvniekam tiek izveidota karte un pase, ielikts vārds. Pakāpeniski dzīvnieks tiek vakcinēts, attārpots, veikta sterilizācija vai kastrācija. Ja dzīvnieks patversmē nonāk ar lieliem ievainojumiem, vecs, tad tādam tiek veikta eitanāzija.

Raibi likteņu ceļi
Visbiežāk dzīvnieciņus izvēlas jauni saimnieki, tomēr ir gadījumi, kad dzīvnieks patversmē pavada ilgu laiku vai par nomirst. Šobrīd patversmē visilgāk atrodas Fuksija, kura savu saimnieku gaida no šī gada marta. „Gadījumos, ja dzīvnieku ilgi nepaņem, apmainām to ar kādas Rīgas patversmes dzīvnieku, kur šī rotācija ir aktīvāka,” saka patversmes vadītāja. „Bija viens suns – mūsu mīlulis, kurš patversmē nodzīvoja 6 gadus, līdz nomira. Kādreiz gadās, kad suns te vairākus mēnešus nodzīvo, līdz viņam atrodas saimnieki.” Patversmes vadītājas pieredze liecina, ka dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, nereti ir tādi paši līkloču likteņi kā cilvēkiem. Piemēram, patversmes vadītāja atminas asspalvaino Bendžaminu, kurš 4 mēnešu vecumā tika izvēlēts un aizvests uz Aizkraukli, bet, kad suns cieta negadījumā (viņam tika sabrauktas kājas), saimnieks no viņa atteicās. „Sunim tika veikta operācija Rīgā un viņš atkal nonāca pie mums. Suns ļoti labi atlaba un cilvēki no Tīnūžiem viņu paņēma. Vajadzēja paiet gadam, lai viņš atrastu savus īstos saimniekus un saimnieki atrastu viņu. Bendžamins pat uzstājās raidījumā „Ķepa uz sirds”,” priecājas Z.Roze. Patversmes dzīvnieki dzīvo ne tikai Ogres novada robežās, bet adaptēti pat uz Ventspili, Valmieru, Liepāju, Aizkraukli, Skrīveriem un citviet.

Pieņemt suni – atbildīgs lēmums
Z. Roze norāda, ka potenciālajiem suņu saimniekiem nereti ir ļoti augstas prasības pret dzīvnieku. „Dodoties uz patversmi, jāzina, kādam nolūkam šo suni vajag – medībām, sargāšanai vai dzīvošanai istabā. Ir cilvēki, kuri zvana un vaicā, vai mums nav konkrētas šķirnes suns. Jā, ir bijuši dažādu šķirņu suņi – gan taksīši, gan bokseri, arī stafordšīras terjeri, dalmācieši, bet pārsvarā ir bezšķirnes suņi. Ir arī jāsaprot tas, ka šie suņi ir cietuši, viņu liktenis nereti bijis smags, viņiem psihē jau ir tā pamestības sajūta. Tādēļ, paņemot šādu suni savās mājās, un paņemot jebkuru suni, ir jārēķinās ar atbildību, ar rūpēm, pacietību, ar darbu, ar to, ka suns ir jāmāca. Nereti mums zvana un prasa, lai aizvedam cilvēkam uz mājām kādu suni. To gan nedarām. Ir arī tādi, kuri atbrauc un prasa dzīvnieku, jo grib to kādam uzdāvināt. Arī tam mēs nepiekrītam, jo dzīvniekam, pirms to paņem no patversmes, ir jāiepazīstas ar jauno saimnieku,” skaidro Z. Roze. Viņa arī piebilst, ka ikvienam, kurš no patversmes paņem dzīvnieku, ir dotas 2 nedēļas laika, lai aprastu viens ar otru, bet, ja šis kontakts tā arī neizveidojas, tad dzīvnieku ir iespējams atvest atpakaļ. „Ir bijuši gadījumi, kad saimnieks zvana pēc gada un saka, ka vedīs dzīvnieku atpakaļ, jo nav ar to mierā,” saka Z. Roze.

Nevēlas uzņemties liekas grūtības
Patversmes vadītāja novērojusi, ka šobrīd sabiedrībā ir pieaugusi neiecietība pret dzīvniekiem: „Bieži kaimiņi sūdzas, ka viņiem traucē, ka blakus suns rej. Bet tas ir suns un viņam ir jārej! Cilvēki arī sūdzas par to, ka viņiem šķiet, ka kaimiņš savu suni nepietiekami aprūpē vai nebaro. Mūsu sabiedrība arī nav tik iecietīga pret dzīvniekiem, kā ārzemēs. Nekad neviens nevēlēsies ņemt savā aprūpē ievainotu vai neredzīgu dzīvnieku, bet ārzemēs gan pret to nav iebildumu. Mums līdz tam jāaug, laikam nevēlamies uzņemties liekas grūtības.”

Iespēja ziedot un palīdzēt
Patversmes uzturēšanu Ogres novada pašvaldība deleģējusi p/a “Mālkalne”. Aģentūra ir atvērusi ziedojumu kontu patversmei ar mērķi vākt ziedojumus ēkas remontam. Pagājušajā gadā iedzīvotāju un uzņēmēju atsaucība bijusi liela – saziedoti Ls 3389 un izdarīti nepieciešamie ēkas remontdarbi. Konts vēl aizvien nav slēgts un ikviens, kurš grib un var palīdzēt patversmei, var ziedot. Ziedojumu konts: LV70HABA0551030344722, p/a "Mālkalne”, reģ.nr. 90001412832, ar norādi dzīvnieku patversmei. Informācijai tālrunis 650 44224, 26342330. 

Turklāt Ogres novada dzīvnieku patversmei ir izveidojusies sadarbība ar SIA „Ķilupe”, kā rezultātā uzsākta akcija ar mērķis palīdzēt un atbalstīt patversmes darbu.  Trīs vietās (Indrānu iela 9/11, Brīvības iela 39, Akmeņu iela 43 B) Ogrē izvietoti speciāli, marķēti konteineri, kuros iedzīvotāji aicināti ievietot vecās avīzes, kartona iepakojumu, grāmatas vai citu makulatūru. Par katru izvesto konteineru SIA „Ķilupe” Ogres dzīvnieku patversmei ziedo Ls 10 tās darbības uzlabošanai.

Patversmes vadītāja ir pateicība ziedotājiem un piebilst, ka šogad ziedojuma kontā ieskaitīti Ls 600. Par šo naudiņu dzīvniekiem tiek iepirkta barība, veikti nepieciešamie remontdarbi. Tāpat ir atsaucīgi iedzīvotāji, kuri palīdz patversmes darbā. Tā nesen kāds ikšķilietis ziedojis savu veco sētas žogu, kas lieti noderēs, atjaunojot patversmes suņu voljērus. Patversmes dzīvniekiem noder avīzes un segas, lai ķepaiņiem būtu tīra un patīkama uzturēšanās patversmē. Šajā vasarā uzlabots patversmes pagalms – atjaunots betonējums. Vēl nepieciešams atjaunot fasādes krāsojumu.

Priecīgie patversmes brīži
Patversmes vadītāja atklāj, ka pozitīvākie mirkļi patversmes dzīvē ir tie, kad kāds dzīves pabērns – pamests dzīvnieks nonāk pie patiesi mīļiem un labiem saimniekiem. Visus patversmes iemītniekus Z. Roze sauc par savējiem un sirds sāpot par katru. „Prieks, kad no rīta ierodos darbā un suņi apsveicinās, iedodot buču un palecoties,” priecājas vadītāja.

Visus suņu un kaķu saimniekus viņa aicina pieskatīt savus dzīvniekus, jo visbiežāk pa ielām klaiņojošiem suņiem un kaķiem ir saimnieki, tikai dzīvnieki atstāti bez uzraudzības. „Ja esat uzņēmušies rūpes par dzīvniekiem, tad arī par tiem ir jārūpējas!” atgādina Z. Roze.

Informāciju par patversmi un dzīvniekiem var apskatīt šeit.
 




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29      


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības