Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Sakiet, kad jūs vēl tik vēlā vakara stundā esat baudījuši pankūkas skolas ēdnīcā? Kad vēl esat redzējuši salidojam raganiņas uz sapulci tepat, Ikšķiles vidusskolas muzejā? Un kad vēl dziesmas pirmatskaņojums skandēts tieši jums?

Un tā ir pilnīga taisnība, tas notika 18. maijā, dienu pirms Latvijas Muzeju nakts, Ikšķiles skolā. Kā nonācām līdz šādam vēl nebijušam pasākumam? Atskats ne tik senā vēsturē – katra mācību gada sākumā skolotāju metodiskās apvienības saplāno gada pasākumus, un izglītošanās joma, kas aptver visus mākslu mācību priekšmetus, kā nozīmīgākos gada pasākumus izvirzīja Dzejas dienas 800 gadu skvērā septembrī, un saprotama vēlme bija tikpat skaisti mācību gadu noslēgt ar  Muzeju nakti maijā.

Un, lūk! Gadu pēc skolas muzeja atklāšanas plašākai publikai skolas absolventu salidojumā radās brīnišķīga ideja tieši Muzeju naktī atzīmēt tā gada jubileju! „Vai tad Ikšķiles skolas muzejs nav pelnījis Muzeju nakts svinības tāpat kā visi lielie muzeji? Un vai tad skolēniem arī kādreiz negribas pastaigāt pa skolu un paskatīties, kas te notiek, kad stundas jau sen beigušās?“ tā skolotājai jautāja Kārlis no 6. a klases, kurš arī bija ieradies šai stundā skolā.

Ciešā sadarbībā ar tagadējo skolas muzeja vadītāju Annu Indāni, kuras rokās savulaik tika nodoti nu jau pensionētās skolotājas Maijas Korotkevičas savāktie un glabātie materiāli, tapa aprises Muzeju nakts pasākumam skolā.

Viss sākās skolas aktu zālē, kur sanākušajiem interesentiem (starp tiem bija gan vecāka gadagājuma, gan pavisam jauni cilvēki, gan arī bērni, gan tautā pazīstami cilvēki, gan mazāk pazīstami, vārdu sakot, raibu raibās rindas) bija iespēja ielūkoties dažās skolas pēdējo gadu vēstures lappusēs, senākās atstājot baudīšanai tieši skolas muzejā, izgaršot rudens Dzejas dienu retrospekciju nelielā prezentācijā, ko skolai dāvinājusi dzejniece Anita Kodore. Bet pats galvenais, kam tāvakara apmeklētāji veltīja vissirsnīgākos vārdus, bija Lailas Ilzes Purmalietes, mūziķes, Ikšķiles vidusskolas absolventes, dziesmas, no kurām viena – ar jau viņsaulē aizgājušās mūzikas skolotājas Gaidas Veržbovičas vārdiem. Savukārt ikvienam smaidu sejā izsauca interesantas personības Valdas Galūzas 60. gados rīmētie pantiņi un dziesmas par tolaiku skolas dzīvi.

Pēc tam visi lejas stāva gaitenī, kas bija iekārtots mākslinieciski bohēmiskā noskaņā, varēja ieklausīties Ikšķiles vidusskolas skolēnu radošo darbu lasījumos, kā arī kārtīgi izdziedāties vecas un jaunas tautā populāras dziesmas Ingūnas Bērziņas klavierpavadījumā. Pagriežot galvu uz otru pusi, pie sienas bija skatāmi politiskie plakāti, ko skolēni veidojuši, vizuālās mākslas skolotājas Anitas Mežakas mudināti.

Pa to laiku liela rosība skolas ēdnīcā, kur pavārītes baltās cepurēs nenogurstoši rosījās pie plīts riņķiem, cepdamas gardas dažādu veidu pankūkas, kuras visi ēda slavēdami, klāt piedzerot pašmāju piparmētru tēju.

Un, pulkstenim virzoties uz pusnakts sundas pusi, nerimās skolotāju – pensionāru un citu viesu sarunas pie kafijas tases un dalīšanās atmiņās, pat diskusija par senākajām skolas vēstures lappusēm.

Muzejs mūsu skolā ir tikai "sācies", bet cik tajā jau daudz ieguldījuma gan ideju, gan taustāmā formā un sirds siltuma ielikts! Padomi, zināšanas, grāmatas un citi materiāli – tā ir labā griba un mūsu pašu atsaucīgo cilvēku- bijušo un pašreizējo skolotāju un skolēnu, vecāku, skolas darbinieku, novadnieku -  devums mūsu skolas muzeja attīstībai un nākotnei. Un nākotnes lielums ir līdzināms ar pagātnes lielumu. Īpašs paldies par atsaucību un atbalstu Villerušu ģimenei, Valentīnam Špēlim, Mārtiņam Laus, Līgai Driķei…. Saraksts turpinās labajos darbos un ikviena cilvēka pienesumā kopējās lietas labā.

Šogad, kokā sakāpušas, to visu vēroja skolotājas Gintas Silkalnes raganiņas, kas viņas skapī bija sēdējušas vairākus gadus, un nu beidzot Muzeju naktī tikušas laukā. Kas to zina, kas mūs vēros nākamgad, bet viens gan ir skaidrs – Muzeju nakts skolā arī nākamgad būs!