Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas deputāti šodien vērtēja ieceri pārņemt Lobes, Pečora un Plaužu ezerus.
Ūdenskrātuvēs iecerēts iegūt „ezeru zeltu” jeb sapropeli, ko iespējams pielietot dažādās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, medicīnā, ķīmijā, būvmateriālu ražošanā, rūpniecībā un citur. Lauksaimniecībā sapropeli izmanto augsnes ielabošanai - ar tā palīdzību gan veic mēslošanu, gan arī uzlabo pašas augsnes kvalitāti. Šādos gadījumos to nereti sajauc ar kūdru. Tāpat lauksaimniecībā to var izmantot kā lopbarības piedevu. Rūpniecībā no tā var iegūt arī šķidru degvielu, darvu, piķi.
Lēmumprojektu par ūdenskrātuvju pārņemšanu pašvaldības valdījumā sagatavojis „Ogres Biznesa un Inovāciju Centrs”, iepazīstot Ogres novada attīstības programmas rīcības plānu un Latvijas Vides, ģeoloģijas un metereoloģijas centrā pieejamos izpētes materiālus par Lobes, Pečoru un Plaužu ezeriem.
Pētot materiālus un iepazīstoties ar situāciju dabā, konstatēts, ka ezeri arvien vairāk aizsērē un tajos izmainās augu valsts. "Samazinoties ūdens slāņu biezumam un pūstot atmirušajiem augiem, samazinās skābekļā daudzums ūdenī, kas izraisa zivju slāpšanu. Sapropeļa ieguve aizkavētu ezeru aizaugšanu un atjaunotu iepriekšējo ekoloģisko situāciju ezeros. Tomēr precīzu zinātnisko pētījumu apkopojuma par sapropeļa ieguves ietekmi uz bioloģisko daudzveidību ezeros nav," norāda Ogres Biznesa un Inovāciju centrs. Secināts, ka lai vektu kādas būtiskas darbības šajos ezeros, tiem vispirms jānonāk Ogres novada pašvaldības valdījumā, kas tālāk saskaņā ar spēkā esošām tiesību normām veiktu šo ezeru apsaimniekošanu, iztīrītu un padziļinātu, iegūtu sapropeli, atjaunotu zivju resursus un veicinātu rekreācijas pasakumus.
Pēc aprēķiniem, Latvijā atrodami ap 2,5 miljardiem kubikmetru sapropeļa. Saskaņā ar Wikipedia, sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām klāt ir piejaukušās minerāldaļiņas. Nogulumu slāņa biezums var variēt no desmit centimetriem līdz desmit metriem. Kopumā organiskās vielas sastāda līdz 95%. Par minerāldaļiņām kalpo smiltis, māls, aleirīti, kā arī kalcija karbonāts. Krāsa parasti ir tumša, olīvbrūna, pelēka vai zaļgana, bet pats sapropelis ir želejveidīgs pēc savas konsistences. Sapropelī ir atrodamas daudzas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, vitamīni, hormoni. Tikko iegūts sapropelis satur daudz ūdens, bet pēc izkaltēšanas vairs praktiski neizmirkst.
Vairāk par sapropeli – pievienotajā LRT video sižetā:
Vārds vai segvārds:*
Skaitlis "7":*
Komentārs:*
Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.
Ogres Valsts ģimnāzija mācību procesā izmanto virtuālās realitātes aprīkojumu (video)