Komentāri (5)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Lai pārrunātu sāpīgos jautājumus, šodien ar vairākiem desmitiem plūdu zonas iedzīvotāju tikās Ogres novada domes pārstāvji.

Jau sapulces ievadā kāda iedzīvotāja aicināja neatsaukties uz vēsturi un norādīja, ka no postošiem plūdiem cietuši tikai pēdējos trīs gadus. Šim apgalvojumam piebalsoja arī citi “Dārziņu” iedzīvotāji, norādot, ka iepriekš īslaicīgi plūdi novēroti vien 1937., 1979.un 1996.gadā. Regulāri plūdi “Dārziņos” sākušies pirms dažiem gadiem, kad Ogres HES mākslīgi paaugstinājis upes ūdens līmeni. HES būvniecības rezultātā uz Ogres upes veidojas bieza ledus kārta, kas līkumotajā upē pavasaros rada bīstamus sastrēgumus. HESam būtu jādarbojas tikai pie pozitīvām temperatūrām, uzskata iedzīvotāji. Apdrošinātāji atteikušies segt aizvadīto plūdu nodarītos zaudējumus un iedzīvotāji pauž gatavību pret Ogres HES vērsties prokuratūrā.

Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis norādīja, ka par plūdu cēloņiem apkopoti atsevišķu speciālistu izteiktie viedokļi. E.Bartkevičs norāda, ka pēdējo divu gadu laikā neparasti plūdi novēroti ne tikai HES ietekmes zonā, bet arī daudzās citās vietās, tostarp Ogresgalā un pat Krapē. E.Bartkevičs gan atzina, ka, saskaņā ar Ogres HES ekspluatācijas noteikumiem, visa “Dārziņu” teritorija atrodas HES ietekmes zonā. Šo ietekmi vairāk jūt plūdu laikā. “Tas, ka “Dārziņi” atrodas HES ietekmes zonā, ir neapstrīdami,” uzsvēra E.Bartkevičs.

Kādēļ mainīti noteikumi?
Iedzīvotāji vēlējās zināt, kādēļ ir mainīti 1998.gadā apstiprinātie Ogres HES ūdenstilpnes ekspluatācijas noteikumi, kas paredzēja, ka HES slūžām vižņu veidošanās periodā jābūt atvērtām? Jaunie noteikumi, kas izdoti 2003.gadā paredz, ka HES ūdenskrātuve iztukšojama savlaicīgi, neparedzot noteiktus termiņus. Turklāt pēdējos gados Ogres HES būtiski paaugstinājis ūdens līmeni upē. Pēc iedzīvotāju domām ledus pie Ogres HES sastrēdzis tieši tādēļ, ka tā veidošanās laikā HES slūžas bijušas slēgtas, bet stāvošā ūdenī ledus veidojas daudz biežāks, tādēļ arī šoreiz ledus krāvumi, pārvarējuši Ogres upes līkumus, sastrēguši netālu pirms Ogres HES.

E.Bartkevičs informēja, ka, ņemot vērā reālo šābrīža situāciju, šobrīd tiek gatavoti priekšlikumi jaunām izmaiņām Ogres HES ekspluatācijas noteikumos. Tā kā līdz šim speciālisti vilcinājušies pētīt Ogres HES reālo ietekmi uz Ogres upi, kvalitatīvu priekšlikumu sagatavošanai plānots piesaistīt arī lauksaimniecības akadēmijas hidrologus. Novērtējums gan varētu būt gatavs vien vasaras otrajā pusē, un iedzīvotāji pauda baužas, ka tas var izrādīties par vēlu efektīvu lēmumu pieņemšanai.

Noraida atbildīgajiem dienestiem veltītos pārmetumus
Atsaucot atmiņā aizvadītos plūdus, U.Ulmanis noraidīja atbildīgajiem dienestiem veltītos pārmetumus. Tie plūdiem sagatavojušies pienācīgi un arī rīcība plūdu laikā bijusi adekvāta, tiesa gan, atbildīgo dienestu aktivitāte plūdu laikā bijusi koncentrēta galvenokārt pie tām mājām, kuras plūdu laikā bija apdzīvotas.

U.Ulmanis atgādināja, ka nacionālā mērogā lieli plūdi šogad netika prognozēti, pieļaujot vien nelielu saasinājumu iespēju atsevišķās vietās. “Tika prognozēts, ka šādu lielu plūdu lokāla darbība nebūs,” norādīja U.Ulmanis un piebilda, ka nebija iespējams prognozēt arī to, ka plūdi Ogrē būs tiks ilgstoši.

Plūdu zona šogad būtiski paplašinājusies
U.Ulmanis arī norādīja, ka plaša informācija par iespējamajiem plūdiem un vēlamo rīcību to gadījumā sniegta praktiski visos vietējos plašsaziņas līdzekļos. Iedzīvotājiem bija zināmi arī ieteikumi pārvietot vērtīgās lietas no apakšējiem uz augšējiem stāviem, izsūknēt lokālās kanalizācijas akas, un citi. U.Ulmanis gan atzīst, ka tikai apmēram puse no mājām, kas šogad applūda, bija iekļautas līdz šim noteiktajā plūdu zonā, tādēļ to iemītnieki nesaņēma rakstisku paziņojumu par nepieciešamo rīcību plūdu gadījumā. Nu plūdu zonā tiks iekļautas un apziņotas vēl 40 mājas. Tiesa gan, ne visi iedzīvotāji sniegto informāciju un ieteikumus ņēmuši vērā. “Aicinu nākotnē plūdu situāciju uztvert daudz nopietnāk,” norāda U.Ulmanis, norādot uz tiem dārziņu iemītniekiem, kuri plūdu laikā atteicās no evakuācijas.

Pārmet elektrības neatslēgšanu
“Mēs šeit esam atnākuši, lai noskaidrotu, kādēļ tik lieli plūdi bija un lai tie vairs neatkārtotos,” pēc pašvaldības policijas priekšnieka uzrunas norādīja kāda iedzīvotāja, veltot glābējiem virkni pārmetumu. Viņa norādīja, ka plūdu zonā nebija centralizēti atslēgta elektrība un tas bijis pašrocīgi jādara iedzīvotājiem. Savukārt cits “Dārziņu” iedzīvotājs pārmeta, ka plūdu brīdinājuma signāls nācis stipri par vēlu. “Nevarējām prognozēt plūdu sākumu un atslēgt elektrību, piemēram, dienu iepriekš,” norādīja U.Ulmanis, norādot, ka elektrības atslēgšanas jautājumi risināti līdz ar plūdu sākumu. Savukārt iedzīvotāji pēc domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča lūguma nosauca to māju numurus, kurās visu plūdu laiku elektrība tā arī netika atslēgta. “Visu šo periodu tur dežūrēja elektrotīklu brigāde,” oponēja U.Ulmanis.

Grūtības sazvanīt
Kāda iedzīvotāja norādīja, ka, brīvdienu ieskaņā sākoties plūdiem zvanījusi 112, lai lūgtu atslēgt elektrību, bet saņēmusi atbildi, lai pārzvana pirmdien. Neveiksmīgi izrādījušies arī mēģinājumi brīvdienās sazvanīt pašvaldību. Neviens no iedzīvotājiem nepacēla roku, lūdzot atsaukties tos, kas saņēmuši plūdu paziņojumu. “Jūs visi dzīvojat plūdu riska teritorijā,” norādīja E.Bartkevičs, “Visiem ir jābūt apziņotiem, paziņojumus par nepieciešamo rīcību plūdu gadījumā iedodot personīgi vai iemetot paskastītēs.”

Pašvaldība gatava sniegt palīdzību likumā noteiktā kārtībā
Domes priekšsēdētājs ar "Dārziņu" iedzīvotājiem šodien vienojās vispirms sagaidīt ekspertu slēdzienu par nepieciešamajām izmaiņām Ogres HES ekspluatācijas noteikumos. Tās ierosinot, tiks ņemti vērā arī šodien izskanējušie iedzīvotāju viedokļi. Atbildot uz jautājumiem par nepieciešamās palīdzības sniegšanu, E.Bartkevičs norādīja, ka pašvaldības iespējas šajā jautājumā regulē Sociālās palīdzības likums un likums Par palīdzību sociālo jautājumu risināšanā. Saskaņā ar likumu, pašvaldība plūdos cietušajiem iedzīvotājiem var izmaksāt 150 latus nepieciešamo preču un pārtikas iegādei. "Ja jūsu esošā dzīvesvieta, māja ir bojāta neatgriezeniski un jūs tur nevarat dzīvot, tad pašvaldības pienākums ir nodrošināt jūs ar dzīvojamo platību," norāda E.Bartkevičs.