Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

"Kultūras Ziņas" jautā Ogres Centrālās bibliotēkas direktorei Marutai Jēkabsonei

- Ja bibliotēkas nosaukumā ir ietverts vārds – Centrālā, uzreiz noprotama tās īpašā vieta ne tikai pilsētā, bet visā reģionā. Cik liels ir jūsu pārraudzības loks?

- Kā reģiona galvenā bibliotēka atkārtoti tikām akreditēta 2010. gadā, un mūsu reģionā ar četriem novadiem ir 21 bibliotēka. Bet Ogres novadā bez mums ir vēl 10: Ciemupē, Krapē, Ķeipenē, Lauberē, Madlienā, Maz-ozolos, Meņģelē, Ogresgalā, Suntažos un Taurupē. Ikšķiles novadā ir divas bibliotēkas, Ķeguma un Lielvārdes novadā – katrā pa četrām. Visām tām esam metodiskais un konsultatīvais centrs, kas arī ir viena no mūsu darba jomām. Jau no 1997. gada veidojam elektronisko kopkatalogu, bibliote-kāriem rīkojam tālākizglītības jeb profesionālās pilnveides pasākumus, kā arī izglītojošus seminārus, apmācības iedzīvotājiem. Reizi gadā visi kopā ciemojamies kāda reģiona galvenajā bibliotēkā un pagasta vai mazpilsētas bibliotēkā, daloties darba pieredzē. Tie parasti ir kupli apmeklēti pasākumi.

-Esam jau pieraduši, ka bibliotēkas piedāvā arvien vairāk pakalpojumu un pašas kļūst par nozīmīgu kopējās kultūrvides sastāvdaļu. Par to, ka tāda ir arī jūsu bibliotēka, šķiet, nav jāšaubās.

-Jā, mēs piedāvājam ne tikai dažāda satura grāmatas, bet arī laikrakstus un žurnālus, ar ko izsenis saistījies bibliotēkas vārds. Pieejami arī kompaktdiski un filmas. Nodrošinām jaunos pakalpojumus: datorus, internetu, datubāzes, arī bezvada internetu, ko aktīvi izmanto klēpjdatoru īpašnieki pat ārpus bibliotēkas darba laika. Gribu arī piebilst, ka bibliotēkā visi pakalpojumi, izņemot printēšanu, kopēšanu, skenēšanu, ir pieejami bez maksas. Vai tad tas nav brīnišķīgi, ka daudzu latu vērtu grāmatu cilvēks var izlasīt, neizņemot ne santīma no sava maka?

Jau tradicionālas mums ir tikšanās ar autoriem, izdevējiem. Nesen pie mums viesojās Māris Bērziņš, Arvīds Deģis. Martā tiksimies ar Annu Skaidrīti Gailīti, kuras darbi ir ļoti populāri un pieprasīti. Šogad sākam piedāvāt arī neklātienes ceļojumus, kas gūst aizvien lielāku atsaucību. Jau pabijām Nepālā, ciemojāmies Indijā. Ilgstoša sadarbība izveidojusies ar skolām, strādājam arī ar bērnudārzu grupām. Reizi mēnesī pie sevis pulcējam mazos, kuri neiet dārziņā. Mūsu bērnu nodaļa sadarbojas arī ar krīzes centru "Laipas".

Lepojamies ar bibliobusu, kas jau 15 gadus ir noripojis pa reģionu, braucot pie lasītājiem nomaļākās vietās, kur nav bibliotēkas vai cilvēkiem grūti līdz tai aizkļūt. Bibliobusa pakalpojumus izmanto ap 300 lasītāju.

Manuprāt, to, ka mēs esam vajadzīgi, apliecina arī tie cilvēki, kuri ienāk pa mūsu bibliotēkas durvīm. Un viņu ir daudz – ik dienu ap diviem, divarpus simtiem.

- Kādi vēl skaitļi raksturo jūsu bibliotēku? Cik lasoši ir ogrēnieši?

- Ja mūsu lasītāju skaits (kopā ar bērnu bibliotēku, jo mēs esam ģimenes bibliotēka) ir 6084, bet Ogrē ir ap 26 tūkstošiem iedzīvotāju, iznāk, ka lasa katrs ceturtais. Es domāju, ka tas ir labs rādītājs. Turklāt mūsu krājuma apgrozība ir 3,1 – tas liecina par krājuma kvalitāti un aktualitāti. Protams, ir izdevumi, uz kuriem ir rindas.

- Piemēram?

- Piemēram, uz jaunāko daiļliteratūru. Rindā var iestāties ne tikai atnākot vai piezvanot, bet arī attālināti, izmantojot bibliotēkas elektronisko katalogu. Cilvēki ļoti pieprasa tā dēvēto izklaides literatūru, taču  ir interese arī par nozaru literatūru.  Daudzus saista vēsture, psiholoģija, biznesa jautājumi, mārketings, psiholoģija, ezotērika... Cilvēki cenšas rast sev garīgu stiprinājumu, varbūt vēlas aizmirsties viegli lasāmos romānos, detektīvos... Taču bibliotēkai ir arī šī funkcija, ir šie trīs "I", kā mēs sakām: informēt, izglītot, izklaidēt.

- Jaunajām tehnoloģijām ienākot bibliotēkās, mainījušies darbinieku pienākumi, arī ierasto vārdu "lasītājs" aizstāj cits...

- ... "Bibliotēkas pakalpojumu reģistrētais lietotājs".  Lēnām šie vārdi iedzīvojas, jā, bet "lasītājs" arī visu nepasaka. Nav jau vairs tikai grāmatas un lasītāji. Ir cilvēki, kuri vēlas strādāt tikai ar datoriem (mums to ir 16) un gadās, kad uz tiem arī ir rindas, lai gan agrāk tās bija garākas.
 Lai mūsu darbinieku zināšanas un prasmes atbilstu lasītāju un apmeklētāju vēlmēm, lai mēs spētu apmierināt viņu pieprasījumu, arī paši ļoti daudz mācāmies. Gan jau daudzi būs dzirdējuši par projektu "Trešais tēva dēls", kas visas publiskās bibliotēkas Latvijā nodrošināja ne tikai ar tehniku, bet ietvēra arī ļoti apjomīgas bibliotēku darbinieku apmācības. Tādējādi esam ieguvēji: mūsu speciālisti spēj orientēties datubāzēs, spēj sameklēt cilvēkam vajadzīgo, spēj arī palīdzēt jebkuram apmeklētājam saprasties ar datoru, kas īpaši svarīgi ir gados vecākiem cilvēkiem.
 Katru gadu esam rīkojuši īpašas akcijas, apmācot lietotājus datorprasmēs. Bet pērn sākām regulāri veidot nelielas grupiņas (līdz 8 cilvēkiem), ar kurām strādā divas mūsu darbinieces. Pavisam apmācījām 80 cilvēku. Domāju, tas nav mazs skaitlis. Lietotāju apmācību (bez maksas) turpinām arī šogad, jo zinām, ka tā ir vajadzīga.

- Nereti no bibliotekāra gaida palīdzību arī dažādu pakalpojumu rēķinu apmaksā, un daudzi atzīst, ka palielinās bibliotēku sociālā funkcija.

- Tā nu tas ir – bibliotekāri bieži vien tiek pārslogoti, jā. Ienāk daudz jaunu pakalpojumu, kas no bibliotekāra prasa būt cilvēkam-orķestrim. Mēs esam  liela bibliotēka, un gan darba slodze, gan emocionālā slodze sadalās. Bet bibliotēkā, kur ir tikai viens darbinieks, situācija ir neapskaužama. Uz bibliotēku arvien biežāk nāk cilvēki ar savām sāpēm, likstām, un viņiem pat reizēm nevajag konkrētu  palīdzību, bet kādu, kurš vienkārši uzklausa. Taču bibliotekāram jāpilda savi tiešie darba pienākumi. Atrast zelta vidusceļu nav viegli.

Viegli nebija arī mums, kad sākās  ekonomiskās pārmaiņas valstī. Mainījās apmeklētāju sastāvs – biežāk pie mums dienas laikā iegriezās jauni cilvēki, cilvēki spēka gados, kuri, visticamāk, tobrīd bija bez darba. Viņi meklēja darba iespējas un pavadīja šeit arī pēkšņi radušos brīvo laiku. Mēs neskatāmies pār plecu, ko cilvēks dara, taču pēc viņu jautājumiem var noprast, kas katram aktuāls. Diemžēl arī tagad darbinieces zina teikt, ka reta ir diena, kad kāds apmeklētājs neprintētu avio biļetes vienā virzienā...

- Kāds Ogres Centrālajai bibliotēka  bijis aizvadītais gads?

- Ja skatāmies situāciju reģionā kopumā, jāteic, ka finansiālā situācija atkal ir nedaudz uzlabojusies. Ir palielinājies finansējums krājumam, un tas priecē. Pagājušajā gadā Mazozolu bibliotekārei tika palielināta darba slodze līdz pilnai, līdz ar to iedzīvotāji var pilnvērtīgāk izmantot  bibliotēkas pakalpojumus. Ķeipenes bibliotēkā ir jauna vadītāja (mācās Kultūras koledžā), jo iepriekšējā aizgāja pelnītā atpūtā pēc ilgiem darba gadiem.

Lasītāju skaits reģionā, kopumā ņemot, tomēr ir nedaudz samazinājies. Arī datorapmeklējumu skaits ir sarucis. No apmeklētāju teiktā secinām, ka arvien vairāk cilvēku, neraugoties uz smago finansiālo situāciju, datorus iegādājušies paši. Piemēram, mūsu veiktajā aptaujā bērnu nodaļā 90% aptaujāto atbildēja, ka dators un internets esot mājās.

- Jūs varat lepoties ar cienījamu darba stāžu: vairāk nekā trīs gadu desmiti bibliotēkā aizvadīti.

- Laikam jau tik ilgus gadus nebūtu nostrādājusi šeit, ja nepatiktu un ja darbs nesniegtu gandarījumu. Protams, arī tāpēc, ka šeit ir tik lielisks kolektīvs. Šeit mēs esam 27 plus divas darbinieces Ogresgalā un viena Ciemupē, kas arī ir mūsējās. Esam kopīgus priekus un kopīgas bēdas pārdzīvojuši, esam kopīgus projektus izstrādājuši un realizējuši, darba stundas neskaitot. Mums ir laba, spēcīga komanda.