Komentāri (8)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Esošā izglītības sistēmas finansēšanas sistēma pēc principa “nauda seko skolēnam” dod iespējas vecākiem šantažēt skolotājus, šodien, tiekoties ar Ogres novada skolotājiem, atzina Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Informējot par šābrīža darbu izglītības sistēmas reformai, starp salīdzinoši nedaudzajiem esošās situācijas plusiem minēti daudzi mīnusi. Skolēnu skaitam valstī sarūkot par apmēram 10 tūkstošiem gadā, brīžiem līdz absurdam saasinās konkurence starp skolām. Skolēnu pārpirkšana turpinās pat 1.un 2.septembrī un divas valsts lauku skolas pat pārrakušas ceļu, lai neļautu skolēniem doties uz blakus skolu. Apzinoties, ka katrs zaudētais skolēns skolai nozīmē arī finansējuma daļas zaudēšanu, nākas saskarties arī šantāžu no vecāku puses – sak, “ja tu manam bērnam neliksi tik un tik, tad es savu bērnu vedīšu uz citu skolu.” Savukārt direktori dod norādījumus strādāt tā, lai saglabātu skolēnus.

Valstī šobrīd ir 11 vidusskolas, kurās mācās tikai 7 - 9 audzēkņi. I.Mikiško arī norāda, ka esošais finansēšanas modelis ir netaisnīgs pret skolēniem, jo mazajās skolās naudas pietiek knapi pedagogu algām, kamēr lielās var atļauties algot papildus speciālistus. Modelis veicina arī kvalificētu pedagogu aizplūšanu uz Rīgas skolām, kas, savukārt, ar esošo situāciju ir apmierinātas. Savukārt palikušie mazo skolu skolotāji nereti spiesti strādāt pāri saviem spēkiem, izpildot 1,5-2 likmes.

Esošais finansēšanas modelis kavē arī jaunu skolotāju ienākšanu Latvijas skolās. Izrādās, ka tajās strādāt neplāno lielākā daļa no šābrīža pedagoģijas studentiem. Rezultātā tikai 16,60% skolotāju ir vecumā no 22-34 gadiem, 46,30% - vecumā no 35 līdz 49 gadiem, 28,80% - vecumā no 50 līdz 59 gadiem, bet pārējie ir 60 gadus veci un vecāki.