Komentāri (5)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis tikās Ogres novada pedagogiem un pašvaldības pārstāvjiem.

Ministrs atklāja, ka, pats būdams ogrēnietis, šodien Rīgā atgriezties neplāno un dažādiem pasākumiem Ogrē veltīja pusi savas darba dienas. Pēc uzrunas pedagogiem ikgadējā konferencē sekoja divas ar pusi stundas ilga tikšanās “pie apaļā galda” ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču, viņa vietnieci Vitu Pūķi, pašvaldības attīstības nodaļas vadītāju Janu Briedi un pašvaldības aģentūras “Mālkalne” direktoru Aigaru Rozi un tehnisko direktoru Albertu Vilcānu. Pēc tam ministrs apmeklēs vairākus objektus – attīrīšanas iekārtas, kas tagad pašvaldības īpašumā, objektus, kur notiek energoefektivitātes projekti un citus.

R.Vējonis sarunā ar “Ogres faktiem” pozitīvi vērtēja Ogrē un novadā īstenotos un vēl īstenojamos projektus, kuriem piesaistīti struktūrfondu līdzekļi, ūdenssaimniecības sakārtošanā, atkritumu apsaimniekošanā un ēku siltināšanā. “Ja salīdzina ar citām pašvaldībām, tad te ir ļoti liela projektu daudzveidība, kas vērsta uz to, lai cilvēki saņemtu kvalitatīvākus pakalpojumus,” norādīja ministrs, atzīmējot, ka atšķirībā no citām pašvaldībām, kurās notiek ilgas diskusijas par dažādiem lēmumiem, Ogrē tie tiek pieņemti salīdzinoši ātri un kvalitatīvi. Ministrs, kurš šobrīd dzīvo Ogrē un kuram pašam ik dienu jādodas uz darbu Rīgā, gan atzina, ka pilsētai būtu nepieciešams atrisināt dzelzceļa pārbrauktuves jautājumu.

Pēc neskaitāmām iedzīvotāju sūdzībām Ogres pašvaldība vairākkārt norādījusi uz grūtībām ietekmēt Kohēzijas fonda finansēto ūdenssaimniecības darbu gaitu, jo tos pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). R.Vējonis šodien aicināja nevainot ne pašvaldību, ne ministriju, bet norādīja uz trūkumiem Iepirkumu likumā, kā rezultātā konkursos var uzvarēt uzņēmumi, kuri piesakās darbus veikt par ļoti zemu cenu, taču vēlāk rodas sarežģījumi ar darbu izpildi. Turklāt būvnieki ļoti bieži izmanto iespēju pārsūdzēt konkursu rezultātus, kā dēļ būvdarbi nereti aizkavējas un tos nākas veikt laika apstākļos, kas šādiem darbiem nav piemēroti. Tas pagarina projektu ieviešanas laiku, skaidro ministrs. Kaut arī likumdošanas trūkumi ir apzināti, tās sakārtošanu kavē politiskie procesi valstī. “Šobrīd, kad izsludinātas ārkārtas vēlēšanas, visi šie procesi ir vispār apstājušies un nekas nenotiek,” piebilst R.Vējonis.

Pārrunās ar Ogres novada domes un “Mālkalnes” pārstāvjiem R.Vējonis analizēja daudzas problēmas, kas skar pašvaldību un ogrēniešus. Viņu vidū arī iedzīvotāju lielie komunālie parādi, plānotā jauno attīrīšanas iekārtu būvniecība, problēmas struktūrfondu līdzekļu apgūšanas, tostarp ēku siltināšanas jomā, atkritumu apsaimiekošanā un citas.

Ministrs arī pauda bažas par iespējamo lielo būvnieku savstarpēju vienošanos, kā rezultātā ievērojami pieaugušas būvdarbu izmaksas. To netieši apstiprina fakts, ka būvmateriālu cenas un būvnieku algas pieaugušas vien par dažiem procentiem, toties pašvaldībām konkursos piedāvātās būvdarbu tāmes – apmēram par trešdaļu, norāda R.Vējonis. Gan atzīstot, ka šādus minējumus pierādīt grūti, ministrs atzina, ka lielie būvnieki, iespējams, izmanto trūkumus Iepirkumu likumā, jo daudzas mazās būvfirmas neatbilst konkursu nosacījumiem. “Ogres fakti” jau ziņoja, ka uz vairākiem pašvaldības rīkotajiem konkursiem nav pieteicies neviens būvnieks.

R.Vējonis aicināja Ogres pašvaldību vēl vairāk popularizēt atkritumu šķirošanu un neslēpa arī savu vēlmi ieviest atkritumu apsaimniekošanas nodevu, lai atrisinātu nelegālas atkritumu izgāšanas problēmu – ja par atkritumu apsaimniekošanu maksātu visi, tad izzustu vajadzība “nemaksātājiem” atkritumus bērt “maksātāju” konteineros.