Ogres biškopības biedrību izvēlas bitenieki ne vien no tuvākās apkārtnes, bet arī no Aizkraukles, Salaspils, Cēsīm, Ērgļiem, Mālpils un daudzām citām vietām Latvijā, kur biedrību tradīcijas nav tik stipras kā Ogrē.

 

 

Bitenieki Mižu dravā tiekas jau septīto vasaru

Kā atzīst bitenieki, Ogres biškopju izaugsmē liels nopelns ir biedrības valdes priekšsēdētājai Kornēlijai Lukševicai. Nevar neminēt arī tādus biteniekus kā Lolita Rudzīte, Andrejs un Monika Miži, kuri ir ne vien zinoši bišu lietās, bet arī ļoti viesmīlīgi. Tieši Mižu dravā jau septīto gadu ik vasaru pulcējas lielā Ogres bitenieku saime. Klausoties Mālpils sieviešu ansambļa dziesmās (viena no tā dalībniecēm ir arī Ogres biškopības biedrības biedre), bitenieki ne vien pārrunāja aktuālos jautājumus, bet arī sveica kolēģus, kas divu gadu garumā Ogres Profesionālās vidusskolas telpās apmeklēja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centra organizētās bitenieku apmācības.

 

288 stundās bitenieki apguva biškopības vēsturi, bišu bioloģiju, barības bāzi un apputeksnēšanu, dravošanu, bišu selekciju un māšu audzēšanu, slimības, bišu produktu ražošanu un higiēnu, kā arī komercdarbības pamatus.

Arī pensijas gados var apgūt daudz jauna

Viens no pirmajiem apliecību par veiksmīgu apmācību pabeigšanu saņēma Ogresgala pagasta bitenieks Ilmārs Ilziņš, kuram jau ir 77 gadi. Tomēr sirmais kungs uzskata, ka mācīties nekad nav par vēlu: «Ar biškopību esmu draugos no piecu gadu vecuma. Gan mani vecāki, gan vecvecāki ir bijuši biškopji. Darba gados ar bitītēm nesanāca laika nodarboties, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad Ogresgalā ieguvu savas mājas, atkal pievērsos biškopībai. Līdz šim iemaņas biju ieguvis pašmācības ceļā, bet vienmēr var apgūt ko jaunu, tāpēc arī pieteicos apmācībām, un tas bija to vērts. Dzīve rit uz priekšu, un arī biškopībā rodas dažādas jaunas atziņas, nemaz nerunājot par to, ka mācībās var sastapt citus biškopjus un dalīties pieredzē. Man ir 12 bišu saimes, kas nav daudz, un biškopība man nav ienākumu, bet gan prieka avots. Es būtu laimīgs, ja kāds nāktu palīgā, kam es kādreiz varētu atdāvināt savu bišu dravu, jo diemžēl šobrīd nav neviena, kas pārņemtu manu darbu. Bērni un mazbērni ir prom, turklāt tie, kas auguši uz akmeņiem, no dabas ir ļoti tālu,» skumji secina I.Ilziņš.

Divu gadu laikā – 60 bišu saimes

Ogrē biškopību mācījies arī bitenieks no Cēsu novada Bērzkroga Imants Dauksts, kurš ir Ogres biškopības biedrības biedrs. Jautāts, kāpēc izvēlējies tieši Ogri, viņš skaidro, ka šeit ir zinoša un enerģiska valdes priekšsēdētāja, kā arī gribējies būt tuvāk Mižiem, kuru vārds bitenieku aprindās ir labi zināms. «Kādreiz kolhozu laikos strādāju par traktoristu – lauksaimnieku, bet mani vienmēr ir interesējušas bites. Pirms diviem gadiem sāku no nulles, bet tagad man jau ir 60 bišu saimes, kuru skaitu nākamā gada laikā plānoju palielināt līdz 100. Gandrīz visu daru pats – taisu stropus, šuju spilvenus, vienīgi netaisu šūnas. Mācības, kurās varēju iesaistīties, bija tieši laikā. Ja šādas iespējas nebūtu, droši vien viss neritētu tik raiti kā šobrīd. Viegli, protams, nav, bites aizņem visu brīvo laiku, bet man arī nekad nav bijis viegli – viens pats esmu uzaudzinājis četras meitas, divas strādā un mācās Rīgā, bet divas – ārzemēs. Tagad pilnā mērā varu pievērsties biškopībai, kuru uzskatu par ļoti perspektīvu biznesu. Pērn jau septembra beigās viss medus bija pārdots, arī šogad ir labs medus gads, un bizness strauji attīstās. Tās ir pilnīgas muļķības, ka mūsdienās nevar uzsākt neko jaunu. Es taču arī iesaistījos tādā nozarē, kur ir liela konkurence un daudzi strādāja jau pirms manis, bet uzskatu, ka esmu pierādījis – ja ir uzņēmība, visu var paveikt,» saka I.Dauksts.

Biškopība Latvijā sit augstu vilni

Ogres biteniekus ar veiksmīgo mācību pabeigšanu sveica arī Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis. «Tas, ko esat iemācījušies, vienmēr paliks jūsu, lai arī kurp aizvedīs dzīves ceļš. Novēlu, lai jūsu ēdienkartē nekad netrūktu medus!» sacīja J.Šteiselis. Pēc apliecību pasniegšanas viņš klātesošos informēja arī par aktuālākajiem jautājumiem biškopībā. LBB padomes priekšsēdētājs atzina, ka šo var uzskatīt par medus gadu. Kā jau tas mēdz būt, ja gads biteniekiem bijis labvēlīgs, pieaug interesentu skaits, kuri vēlas nodarboties ar biškopību. «Šogad pat veidojās tāda situācija, ka visus bišu saimes un bišu mātes pirkt gribētājus nemaz nevarēja apmierināt,» stāsta J.Šteisels, piebilstot, ka, lai arī biškopība Latvijā šobrīd sit augstu vilni, bišu slimības nekur nav izzudušas. Lai bišu saimes būtu veselīgas, pamats nākamajam gadam jāliek jau rudenī. Tas nozīmē, ka biškopjiem darba vēl gana. Savukārt LBB instruktore – konsultante Santa Beļinska aicināja tomēr rast mirkli arī atpūtai un piedalīties Latvijas bitenieku saietā, kas no 30. līdz 31.jūlijam notiks Engurē. Turp dosies arī daudzi Ogres bitenieki, bet Ogres biškopības biedrības kārtējā tikšanās būs pēc pusgada – nākamā gada 11.februārī, kad, kā jau ierasts, bitenieki atskatīsies uz aizvadīto gadu.