Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Labākajiem Ogres Profesionālās vidusskolas (OPV) audzēkņiem šogad bija iespēja Leonardo da Vinči projekta ietvaros kvalifikācijas prakses programmas daļu iziet tālu ārpus Latvijas robežām, iegūstot ne vien jaunu pieredzi, zināšanas un draugus, bet arī pat darba piedāvājumus.

Leonardo da Vinči programmā OPV piedalās jau kopš 2005.gada. Projektu vadītāja Sigita Jasinska stāsta, ka, lai piedalītos minētajā programmā, jauniešiem jāiztur atlases konkurss, kurš sastāv no trim daļām. Pretendentiem jāapliecina labas angļu valodas zināšanas, sava profesionālā varēšana, kā arī saskarsmes kultūra. Šogad 24 jauniešiem bija iespēja iziet praksi dienvidu zemēs – 15 devās divu nedēļu praksē uz Itāliju un Portugāli, bet deviņi audzēkņi septiņas līdz 14 nedēļas ilgo kvalifikācijas praksi aizvadīja Maltā un Grieķijā. Tā jauniešiem bija lieliska iespēja pārbaudīt, vai viņu zināšanas atbilst starptautiskā darba tirgus prasībām. Ceļa un uzturēšanās izdevumi prakses vietās, kā arī valodu kursi tika segti no projekta līdzekļiem, turklāt praktikanti saņēma arī kabatas naudu. Viņu galvenais uzdevums bija apliecināt savas prasmes, un OPV audzēkņiem tas izdevās godam, par ko liecina kaut vai tas, ka daudzus no viņiem ārzemju sadarbības partneri nemaz negribēja laist mājās, piedāvājot tūdaļ uzsākt darbu.

Praktikantei uztic tūrisma takas izveidi

Jaunieši nespēj slēpt sajūsmu par praksē aizvadīto laiku. Pat trīs mēnešus ilgā atšķirtība no mājām nešķita nomācoša, to kompensēja darba devēju uzticēšanās un labestīgā attieksme kā pret līdzvērtīgiem kolēģiem un draugiem. Diezin vai Latvijā kāds praktikantam uzticētu tik atbildīgu uzdevumu kā septiņu kilometru garas tūrisma takas izveidi, bet vienai no OPV audzēknēm – Laurai Čaunānei, kura praksi izgāja Grieķijā, Krētas salā, šāda iespēja bija.

Kopā ar Lauru 14 nedēļas Grieķijā aizvadīja trīs topošās sekretāres – Kristīne Putniņa, Elīna Skangale un Līga Poļaka, kuras praksi izgāja pieczvaigžņu viesnīcā, SPA kompleksā, kā arī tūrisma informācijas centrā. Meitenes atzīst, ka prakse deva pārliecību par savām spējām un pareizo profesijas izvēli. «Grieķijā pārliecinājāmies, ka ar tām zināšanām, ko esam ieguvušas, mums nebūtu problēmu atrast darbu kādā ar tūrisma jomu saistītā uzņēmumā. Darba devēji bija ļoti bēdīgi, kad mums beidzās prakses laiks un bija jādodas mājās. Saņēmām vairākus darba piedāvājumus,» cita citu pārtraukdamas aizrautīgi stāsta meitenes.

Prakses vietās jauniešus apciemoja arī pieci OPV pedagogi. Uz Krētu devās skolotāja Linda Caune, kura stāsta, ka par Ogres meitenēm saņēmusi tikai pozitīvas atsauksmes. «Mūsu meitenes parādīja ļoti augstu sagatavotības līmeni, it īpaši situācijā, kad darbs jāveic svešvalodā. Viens no darba devējiem pat raudāja, kad devāmies prom. Tas apliecina, ka mūsu jaunieši ar savu izglītības līmeni ir konkurētspējīgi arī ārzemēs,» saka L.Caune.

Strādā kopā ar uzņēmuma īpašnieku

Bet divas topošās grāmatvedes – Iveta Rutka un Inga Kirhnere, kā arī trīs datorsistēmu tehniķi – Mārtiņš Šteinbergs, Dainis Skuja un Emīls Zvaunis septiņas un 10 nedēļas ilgo kvalifikācijas praksi aizvadīja Maltā. Jaunieši ar smaidu atceras dažus sadzīviskus sīkumus, piemēram, Maltas transporta sistēmu, kur autobusi kursē pēc pašiem vien zināma grafika, vai veikalus, kur pusdienlaiks ilgst divas stundas, turklāt nav nosakāms, kad tas sāksies... «Latvijā praksē iepriekš biju uzņēmumā «Latvenergo», kur darbinieks ir vien sīka skrūvīte lielā mehānismā, bet šeit strādāju nelielā servisā plecu pie pleca ar uzņēmuma īpašnieku, kurš mani neuztvēra kā praktikantu, bet gan kolēģi,» stāsta viens no datorsistēmu tehniķiem. Lai gan arī viņš saņēmis darba piedāvājumu, puisis atzīst, ka Maltā tomēr nevēlētos atgriezties, jo valsts ir neliela, turklāt atrodas uz salas un no tās var aizbraukt vien ar kuģi vai lidmašīnu, kas mazliet nomāc. Turpretī topošās grāmatvedes skumst par Maltā palikušajiem jauniegūtajiem draugiem un neizslēdz iespēju, ka reiz tur varētu strādāt, it īpaši, ņemot vērā, ka minimālā darba alga tur ir krietni lielāka kā Latvijā, bet dzīvošanas izmaksas īpaši neatšķiras. Jaunieši ne vien strādāja un izklaidējās, bet arī sekoja līdzi citiem aktuāliem notikumiem. Tā, piemēram, tieši tobrīd Maltā notika referendums par šķiršanās ierobežojumu atcelšanu, jo šobrīd, lai izšķirtos, maltiešiem vajadzīgi astoņi gadi...

Par kredītpunktiem un darba organizāciju

Kopā ar jauniešiem uz Maltu pieredzes apmaiņā devās izglītības programmas «Grāmatvedība» vadītāja Ilze Ozola. «Apmeklēju trīs skolas un universitāti. Arī Maltā profesionālo izglītību apgūst četrus gadus, bet atšķirībā no Latvijas pirmajā gadā viņi pamata zināšanas iegūst pilnīgi visās profesijās un tikai pēc tam izlemj, kuru izvēlēties. Pozitīvi ir arī tas, ka par katru mācību priekšmetu audzēkņi saņem kredītpunktus. Ja kādu iemeslu dēļ mācības jāpārtrauc, viņi tās var atsākt no tās vietas, kur beiguši. Maltas skolās ir ļoti labs materiāli tehniskais nodrošinājums,» stāsta I.Ozola.

Par Maltā redzēto ir ko teikt arī skolotājam Viktoram Ceirulam, kurš raudzīja, kā praksē veicās datorsistēmu tehniķiem: «Interesanti šķita tas, ka uzņēmumā, kur remontē datorus, ieviesta sistēma, līdzīga kā pie mums bankā. Proti, klients paņem numuriņu un gaida rindā. Ja meistars pusstundas laikā spēj datoru salabot, to atdod klientam, ja nē, datoru nogādā servisa telpās, kas ir ļoti plašas un sadalītas zonās. Vienā no tām meistars darbojas ar portatīvajiem datoriem, citā veic pārinstalāciju vai modernizāciju. Prakses vadītāji bija ļoti pretimnākoši un nebaidījās mūsu audzēkņiem uzticēt darbus veikt patstāvīgi,» stāsta V.Ceiruls.

Apgūst mēbeļu restauratora pamatiemaņas

Ja Maltā jauniešiem nebija problēmu ar saviem darba devējiem saprasties angļu valodā, tad Itālijā tādas radās, jo šajā valstī reti kurš zina svešvalodas. Itālijā divu nedēļu ilgo prakses laiku aizvadīja trīs topošie kokizstrādājumu izgatavošanas speciālisti – Jānis Dzenis, Edgars Kļaviņš, un Dainis Kļaviņš, pieci nākamie grāmatveži – Ivo Grīnbergs, Inguna Plaude, Kristīne Šleinus, Alīna Liepiņa, Marina Ignatjeva, kā arī Kristīne Seile, kura apgūst sekretāres profesiju. Uz Itāliju devās arī skolotājs Bruno Braunšteins, kurš stāsta, ka jaunieši dzīvoja nelielā pilsētiņā 500 kilometrus no Romas un katrs strādāja savā uzņēmumā. Topošie galdnieki atzīst, ka interesanti bijis apgūt mēbeļu restauratoru iemaņas, ko līdz šim nebija mācījušies. Galdnieku darbnīcas, kurās ir gan seni, gan arī ļoti moderni instrumenti, strādā vien daži cilvēki, un restaurācijas darbi nereti notiek pat uz ielas. Arī topošajām grāmatvedēm vislielākās problēmas sagādāja tas, ka darba devēji nerunāja angliski un bija jāizlīdzas ar interneta tulkotāja vai žestu palīdzību. Tomēr meitenes lieliski tika ar visu galā. Viņas atzina, ka temperamentīgie itāļi patiesībā ir ļoti mierīgi, dzīvo bez stresa un, lai gan vairāk uzmanības velta viens otram kā darbam, visu pagūst izdarīt laikus un kvalitatīvi.

Laba iespēja pārbaudīt zināšanas

Prakses laikā visās valstīs jaunieši varēja arī apmeklēt tās valsts valodas kursus, kurā viņi dzīvoja. Tāda iespēja bija arī trim topošajiem elektroniķiem – Rinaldam Bezbailim, Jānim Rumpim, Ingusam Žalkovskim, kā arī trim datorsistēmu tehniķiem – Robertam Granītam, Andrim Strelčam un Mārtiņam Krūmiņam, kuru prakse aizritēja Portugālē. Turp kopā ar audzēkņiem devās arī izglītības programmas «Elektronika» vadītājs Aldis Novokšanovs. Prakses vieta bija 140 kilometrus no Portugāles galvaspilsētas Lisabonas. «Lielākā atšķirība ir tā, ka profesionālo izglītību te iegūst trijos gados pēc pamatskolas un šī izglītība ir bez vidusskolas. Ja audzēknis vēlas mācīties augstskolā, viņam pašam jāpiemācās klāt tie priekšmeti, kuros būs eksāmeni,» stāsta A.Novokšanovs.

Viens no praktikantiem, kurš apgūst elektroniku, priecājas, ka prakses vietā pilnā mērā varējis pārbaudīt savas zināšanas, jo darba devējs angliski nerunājis un viņam pašam bija jāprot noteikt, kāds defekts ir konkrētajam sadzīves priekšmetam, izmantojot vien tā instrukciju. «Saimnieks uzticēja man instrumentus vairāku tūkstošu eiro vērtībā, nebaidoties, ka es tos varētu sabojāt, kas pie mums, Latvijā, diezin vai būtu iespējams,» stāsta puisis. Praktikanti dzīvoja uz nelielas saliņas, un viņus patīkami pārsteidzis tas, ka tur netika manīts neviens dzērājs, vide bija ļoti sakopta un tīra.

Nākamgad – uz Vāciju

Jūnija nogalē OPV vecāko kursu audzēkņi saņēma atestātus, kas apliecina, ka viņu gaitas šajā skolā ir beigušās. Liela daļa mācības turpinās, bet, iespējams, būs arī kāds, kas atgriezīsies savā prakses vietā jau kā pilntiesīgs darbinieks.

S.Jasinska atzīst, ka šāda starptautiskā pieredze ir ļoti svarīga, jo ļauj izvērtēt, kādas prasības jaunajiem speciālistiem ir ārpus Latvijas, kas dod iespēju mūsu izglītības programmu un mācīšanas tehniku saskaņot ar šīm prasībām, lai skolas absolventam būtu plašas darba izvēles iespējas ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām.

OPV Leonardo da Vinči programmā iesaistīsies arī nākamgad un deviņiem labākajiem audzēkņiem būs iespēja iesaistīties jaunā projektā un doties uz Vāciju, kur piedalīsies virtuālā uzņēmuma izveidē.

Dzintras Dzenes foto: Leonardo da Vinči projekta ietvaros kvalifikācijas prakses programmas daļu ārpus Latvijas šogad izgāja 24 Ogres Profesionālās vidusskolas audzēkņi, kurus viņu prakses vietās apciemoja pieci pedagogi.