Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Pēc Ķeguma novada domes pasūtījuma veiktā pētījumā SIA "Ekodoma" izvērtē trīs iespējamos risinājumus, lai samazinātu Ķeguma pilsētas apkures tarifus, kuri šobrīd ir vieni no augstākajiem Latvijā.

Pirmais variants paredz visu Ķeguma siltumtrašu rekonstrukciju, stāsta Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols. Viņš skaidro, ka esošās trases būvētas laikā, kad vēl izmantotas vecās katlumājas, attiecīgi plānojot cauruļu diametrus. Kopš tiek izmantota jaunā katlu māja, kas atrodas dzelzceļa pretējā pusē, uzsildītais ūdens nereti plūst pretējā virzienā – nav sabalansēti cauruļu diametri un plūsmas ātrumi, palielinot siltuma zudumus. Tiesa gan, siltumtrašu pārbūve tarifus varētu samazināt vien tālākā nākotnē, jo būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi.

Otrais, perspektīvākais variants – daļēja siltuma saimniecības decentralizācija, šobrīd izmantotās “Latvenergo” piederošās šķeldu apkures katlu mājas vietā dažādās pilsētas vietās izvietojot vairākus konteinerus ar granulu apkures katliem. Tādējādi tiktu būtiski samazinātas siltuma ražošanas izmaksas un arī siltuma zudumi siltumtrasēs, un, pat ņemot vērā nepieciešamos ieguldījumus, tarifu jau īstermiņā varētu samazināt par apmēram 8 latiem par megavatstundu, neskaitot PVN. Maksa par megavatstundu saruktu līdz 43 trīs latiem šābrīža 51 lata vietā, lēsuši auditori. Šajā gadījumā gan iespējama tiesvedība ar “Latvenergo”, kuram piederošo katlu māju Ķegums vairs neizmantotu. Līdz ar to, kaut arī šis risinājums tiek uzskatīts par īstermiņā efektīvāko, tā īstenošana atkarīga no "Latvenergo" attieksmes, atzīst R.Ozols.

Kā trešo variantu auditori izvērtējuši pilnīgu apkures sistēmas decentralizāciju, uzstādot atsevišķus apkures katlus gandrīz katrā mājā. Tiesa gan, arī šis variants īstermiņā tarifus nesamazinātu, jo prasītu lielus ieguldījumus gan investīciju, gan arī iekārtu apkalpošanas jomā.

Šobrīd izmantotā katlu māja paredzēta lielākām jaudām un, ja centralizētā apkures tīkla klientu skaits palielinātos, tarifu varētu samazināt. Diemžēl, dzīvē notiek pretējais - ņemot vērā augsto cenu, arvien vairāk patērētāju atsakās no centralizētās apkures sistēmas, izlīdzoties ar elektrību un dažādiem citiem līdzekļiem, arī uzstāda savus apkures katlus. Siltumu ekonomēt cenšas arī tie iedzīvotāji, kas no centralizētās apkures nav atslēgušies. Patēriņš samazināsies arī pašvaldības ēku siltināšanas rezultātā, bet, apjomam samazinoties, centralizētās sistēmas siltums sadārdzinās, tajā skaitā relatīvo zudumu pieauguma dēļ.  Ja centralizēto siltuma tīklu klientu skaits būtu, kā plānots, pieaudzis, nevis samazinājies, tad siltuma zudumi trasē samazinātos līdz 20-23%, teic R.Ozols.

Aizvadītajā apkures sezonā siltuma zudumi Ķeguma siltumtīklos sasniedz 27%, kas gan nav nekas ārkārtējs, skaidro R.Ozols. Iepriekšējā vasarā veikto siltumtrašu remontu ietekmi līdzsvaroja patērētāju skaita samazinājumi, un relatīvie zudumi palika, kur bijuši. „Ļoti labos tīklos zudumi sastāda 12%, taču tādus reti kur Latvijā var atrast. Ja nu vienīgi katlu māja ir ļoti tuvu dzīvojamajām mājām. Taču tur, kur attālumi ir lielāki, siltuma zudumi nereti sasniedz 20% un vairāk,” norāda domes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka sadarbība ar "Latvenergo" Ķegumā izrādījusies neveiksmīga un rezultāts nav pieņemams, jo "Latvenergo" pakalpojumi izmaksā nesamērīgi dārgi, atzīst R.Ozols. Ķegumā šobrīd ir augstākie siltuma tarifi Latvijā, sasniedzot Ls 53,91 par megavatstundu. Salīdzinājumam – par tādu pašu siltumenerģijas daudzumu Kocēnos maksā Ls 21,30, Lubānā – Ls 23,12, bet Aizkrauklē Ls 25,02. Šobrīd arvien vairāk ķegumiešu vēlas atdalīties no centrālā tīkla, apkurinot mājas ar saviem apkures katliem. Lai glābtos no dārgā "Latvenergo" siltuma, tiek izmantots gan šķidrais kurināmais, gan granulas un citi kurināmie. Turpinoties šādām tendencēm, Ķeguma namu apsaimniekotājs SIA "Ķeguma Stars" var arī kļūt maksātnespējīgs, skaidro R.Ozols.

Šāda situācija veidojusies tādēļ, ka pašvaldība savulaik kavējusies no "Latvenergo" pārņemt Ķeguma siltumapgādes funkcijas. Visbeidzot, sākoties 2006.gada ziemai, "Latvenergo" piedraudējis apkuri pārtraukt saistībā ar vides prasībām vecajai katlu mājai. Lai glābtos no Godmaņa krāsniņām, pašvaldībai nācies steidzīgi slēgt līgumu par "Latvenergo" apkures sistēmu, arī siltumtrašu pārņemšanu un jaunas katlu mājas celtniecību. Ķegums iegādājies siltumtrases, par kurām "Latvenergo" iepriekšējos gados regulatoram sniedzis datus, ka siltuma zudumi tajās sastāda aptuveni 10%, bet uzsākot ekspluatāciju konstatēts, ka reālais siltuma zudums trasēs ir vismaz 30% un tehniskais stāvoklis ir slikts. Faktiskajai situācijai neatbilstošu siltumtrašu zudumu norādīšana regulatoram iesniegtajos tarifu aprēķinos būtu vērtējama kā krāpšana, norāda R. Ozols.