ogresfakti
Publicēts: 2011-07-04 07:12:00 / Ekonomika
 Ziņot redakcijai
Palicis zem strīpas aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, bijušais Ogres novada domes deputāts Pēteris Dimants sabiedrību nesen pārsteidzis pilnīgi jaunā ampluā – kā zemnieku saimniecības “Dangas” saimnieks un Zelta ragus izcīnījušā brieža Karaļa īpašnieks.
.jpg&w=100&h=140&zc=1)
Doma par interviju dzima, ņemot vērā lasītāju ievērojamo interesi pēc 21.jūnijā publicētā raksta “Pētera Dimanta briedim – Zelta ragi”. Lai iepazītos ar uzņēmēja pieredzi, nesen “Dangas” apmeklējis arī Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas vadītājs Andrejs Ceplītis, kurš P.Dimanta šābrīža darbību vērtē ļoti atzinīgi un norāda: “Viņš ir veiksmīgi pārorientējies no politikas uz ekonomiku. Dievs dod katram tā strādāt.”
Ir aizvadīts interesants dzīves posms, šogad nosvinēta 30 dzimšanas diena, kad “cilvēks sasniedz zināmu briedumu”, pēc divus gadus ilga klusēšanas laika atzīst P.Dimants. Sarunas sākumā viņš norāda, ka caur piedzīvotajām veiksmēm un neveiksmēm iegūta vērtīga dzīves skola un divas svarīgas atziņas. Pirmā - vislielākā bagātība un labākā investīcija ir bērni. Pirms pusgada piedzimusi meitiņa, dēlam nupat apritējuši pieci gadi.
- Kāda ir otrā atziņa?
- Ka nauda nav kaut kas absolūts, nezūdošs, tās īpašnieki mainās. Esmu izrāvies no naudas apļa. Man nav un vairs nekad nebūs apzināts mērķis lai mani, kā pirms 3 gadiem, “Dienas Bizness” nosauktu kā Latvijas jaunāko miljonāru vai kā tamlīdzīgi. Pēc tam sākās visādi, labāki un sliktāki, piedzīvojumi.
- Kas notiek ar Ogres autoostu un ēku Rīgas ielā 14?
- “Swedbank”, kas savulaik finansēja šos projektus, izteica piedāvājumu, no kura nevarēju atteikties. Šobrīd īpašumi jau pieder bankai.
- Nav žēl?
- Nē, tieši pretēji. Braucot garām autoostai, jūtu gandarījumu par padarīto. Toreiz nebija lielas pieredzes būvniecībā un dažas lietas varēja darīt savādāk, bet galvenais mērķis ir sasniegts – cilvēkiem ir kur uzturēties, viņiem ir silti, viņi savu laiku var pavadīt lietderīgi un ir sakopts īpašums, kas pilsētas budžetā ik gadu ienes vairākus tūkstošus latu nodokļos. Tāpat arī Rīgas iela 14. Ir sakopta vieta, nomnieki, nodokļi pilsētas budžetā. Zinu, ka katrs šo īpašumu ienestais Nekustamā īpašuma nodokļa latiņš ir bijis manis iesēts. Tas, ka man šie īpašumi nepieder, man nav tik būtiski, jo tiem nekad nebiju pieķēries.
- Tomēr savulaik negribējāt tos pārdot...
- Jā, kādreiz teicu – mani īpašumi ir mani bērni, tos nekad nepārdošu, taču tā bija kļūda. Bija ļoti izdevīgi piedāvājumi, taču atteicos, jo uzskatīju, ka tiem jāpaliek latviešu rokās. Ja toreiz būtu pārdevis, būtu atdevis kredītus un kļuvis par miljonu bagātāks.
- Toreiz gan, laikam, neprognozējāt tik ievērojamu ekonomikas lejupslīdi.
- Neviens no mums nevarēja to prognozēt, jo ekonomika ir visneprecīzākā zinātne. Neviens negaidīja, ka mazā Latvija kā tāds mazs kuģītis var tik ļoti sašūpoties, ka piedzīvosim tādu ekonomisko kataklizmu. Nekad nebiju domājis, ka mana īpašuma nomnieks, valsts institūcija, ar ko bija noslēgts līgums, to pēc tam var lauzt un par 80% samazināt nomas maksu. Tagad to zinu, esmu guvis labu mācību.
- Par spīti finansiālajam un politiskajam fiasko, jums atkal ir izdevies nostāties uz izaugsmes ceļa. Kā tas bija iespējams?
- Par laimi naudu savā laikā investēju vairākos grozos, tostarp lauksaimniecības zemēs un dažādos nomas objektos. Piederēja arī neliels senču zemes gabals Rembatē, kur šobrīd atrodas zemnieku saimniecība “Dangas”. Ar laiku atpirku kaimiņu zemes un pirmā doma bija vienkārši šos īpašumus sakārtot. Vērtēju dažādas iespējas. Viena bija vienkārši nopļaut, cita – pelnīt naudu. Pirms vairākiem gadiem pelnīt ar laukiem vēl īsti nevarēja, tādēļ nolēmu īstenot hobiju, par kuru jau sen biju sapņojis. Man ļoti patīk dzīvnieki un uzturā lietoju tikai meža gaļu, tādēļ izvēlējos specifisku nišu – dambriežus, kas būs mūsu eksporta prece. Tad no labākajiem Eiropas ganāmpulkiem izvēlējos briežus. Šobrīd to skaits “Dangās” ir jau 120, bet saimniecība aizņem 30 hektāru lielu platību. Mūsu uzņēmējdarbības forma ir vērsta uz dzīvu īpatņu pārdošanu un tikai 3%, kas pēc normatīviem jānoraksta, tiks pārstrādāti gaļā. Plānotas arī citas sugas, taču tām ir vairāk dekoratīva nozīme. Jau šobrīd audzētavā atrodas aitas, būs mežacūkas, fazāni, truši, bet nākamgad aicināsim visus uz lielo atklāšanu.
- Kur ņēmāt naudu projektam?
- Vērtēju divas iespējas – ieguldīt savu un bankas vai savu un Eiropas struktūrfondu naudu. Tā kā bija nepieciešamās zināšanas, izvēlējos otro variantu. Šobrīd ar ES līdzfinansējumu jau veiksmīgi esam realizējuši divus projektus un šobrīd īstenojam trešo. Ir izbūvētas saimniecības, noliktavu ēkas. Otrajā etapā vajadzēja dzīvnieku šķirotavu, kur dzīvniekus var nosvērt, uzskaitīt un apkopt. Mācoties Centrāleiropas labākajās briežu audzētavās un apkopojot labāko pieredzi, esam izveidojuši Baltijā lielāko dambriežu šķirotavu. Ar ES atbalstu veidosim gaļas pārstrādes cehu. Strādājot tikai otro gadu, jau esam ieguvuši trīs Zelta ragus un vienu sudraba godalgu.
- Pastāstiet, lūdzu, par nākotnes iecerēm.
- Plānojam izveidot paraugsaimniecību, kur bērniem un jauniešiem popularizēsim veselīgu dzīvesveidu. Tā būs izglītības un prakses vieta, kur jaunā paaudze varēs mācīties zaļo biznesu, kas ir nekaitīgs videi un visiem Latvijā pieejams. Svarīgi jauniešiem iemācīt, ka mēs varam būt saimnieki savā zemē un uzlabot situāciju valstī, pabarot paši sevi, ģimeni un Latviju. Noslēgumam tuvojas arī manas trīs gadus ilgušās doktorantūras studijas, veicu pētījumu, publicēju rakstus, piedalos konferencēs un semināros, arī ārpus Latvijas. Šķiet, ka savas zināšanas varētu izmantot ne tikai sev, bet arī palīdzēt citiem. Ja man tagad jautātu, tad es noteikti cilvēkiem ieteiktu ieguldīt lauksaimniecības zemēs, jo lauksaimniecība nākotnē dos pievienoto vērtību. Mēs esam maldījušies šos 10 gadus, domājot, ka būsim augsto tehnoloģiju lielvalsts, pakalpojumu centrs Eiropai, banku centrs un vēl kaut kas. Nu nē. Gribējām būt aviocentrs, taču ar visām šābrīža peripētijām pierādām, ka to nespējam. Izaugsme sāksies tad, kad sapratīsim – Latvijas lielākā vērtība ir lauksaimniecība. Apstākļi tai Latvijā ir vieni no labākajiem Eiropā. Mums ir ļoti labs, mērens klimats, auglīga melzeme, nav lielu dabas stihiju, bet savus bioloģiskās lauksaimniecības produktus varam pārdot gan Eiropai, gan Krievijai un citiem. Krievijā pērn raža izdega un šogad prognozē līdzīgu iznākumu, tā Latvijai ir iespēja realizēt savu produkciju. Pēdējos gados Latvijas lauksaimnieki ir ļoti labi pelnījuši. Taču, lai pelnītu, ir jāapvienojas lielās saimniecībās.
- Kā vērtējat valstī notiekošos politiskos procesus?
- Diemžēl, Latvijā nevienam nekas neinteresē, interesē tikai politiskās sviras, atkati, doļas. Tas viss turpinās un ir pretīgi. Tagad, kad esmu no politikas ārā, esmu izvēlējies radīt pievienoto vērtību. Nekad neesmu gājis kriminālu ceļu, devis kukuli. Vakaros guļu mierīgi un zinu, ka pie durvīm neklauvēs policija.
- Vai vēl esat saistīts ar kādu partiju?
- Šis ir vēsturisks brīdis. Pēc žurnālista uzdotā jautājuma šodien pat uzrakstīšu vēstuli par izstāšanos no LPP/LC.
- Vai ir kas tāds, ko jūs gribētu pateikt mūsu lasītājiem?
- Novēlu cilvēkiem šo interesanto laiku izmantot lietderīgi, mācīties, paplašināt savu redzesloku, veidot ģimenes, uzturēt sevi labā fiziskā formā un galvenais – nezaudēt dzīvesprieku. Es ticu, ka kopā mums izdosies izveidot labāku Latviju. Tas nebūs ne viegli, ne ātri, bet ir iespējams. Vispirms mums jāsaprot kur mēs esam un kāpēc mēs tur esam, tad jāsaprot kur gribam iet un jādara viss, kas mūsu spēkos, lai sasniegtu nosprausto mērķi.
|
.jpg)
Pacients no pakaramā izveido ieroci