Meklējot iespējas nokļūt galvaspilsētā, vieni šajā rītā nokavēja mācības, citi darbu, jo dzelzceļa satiksme pilnā mērā tika atjaunota tikai ap pusdienlaiku. Lai iedzīvotājiem būtu mazāk neērtību, pēc notikušā operatīvi tika nodrošināta autobusu kustība posmā Lielvārde – Ogre. Visas dienas garumā dažādos medijos tika analizēti negadījuma iemesli un apstākļi, jo šoreiz nebija runa par kādu iereibušu vai neapdomīgu šoferīti, kas briesmām pakļāvis savu un citu satiksmes dalībnieku dzīvību.

 

Policijas sniegtā informācija vēsta, ka 29.martā ap pulksten 6, Ķegumā, uz autoceļa Inciems – Sigulda – Ķegums dzelzceļa pārbrauktuves, visticamāk, tehnisku iemeslu dēļ, apstājies baļķvedējs «SCANIA», kurā pēc neilga laika ietriecies Lielvārdes virzienā braucošais elektriskais vilciens. Ne 1965.gadā dzimušais vilciena mašīnists, ne arī 1967.gadā dzimušais kravas auto šoferis nav bijuši alkohola reibumā un, par laimi, negadījumā nav cietuši. Nav cietis arī neviens no elektriskā vilciena pasažieriem, jo laimīgas sakritības pēc agrajā rīta stundā vilciena pirmajā vagonā pasažieru nebija.

 

Liktenīgajā rītā kravas auto uzbraucis uz dzelzceļa pārbrauktuves, un, iespējams, to piemeklējusi tehniska ķibele, līdz ar ko auto vairs nav bijis izkustināms. Pārbrauktuve, uz kuras notika sadursme, nav aprīkota ar paceļamajām barjerām, taču tā tiek regulēta ar gaismas un skaņas signālu palīdzību. Sākotnējā publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka transportlīdzekļa šoferis savu spēkratu pametis un aizbēdzis, neatbilst patiesībai. Gluži pretēji, vadītājs rīkojies, kā to prasa satiksmes noteikumi. Konstatējot auto bojājumu, viņš ieslēdzis avārijas signalizāciju un Lielvārdes virzienā skrējis pretim vilcienam, vicinot gaismu atstarojošu vesti. Tik tikko no Ķeguma stacijas kustību uzsākušā vilciena mašīnists to pamanījis un spējis laikus nobremzēt, jo ātrums nebija liels. Tostarp no otras puses tuvojies otrs elektrovilciens. Tā kā autovadītājs bijis viens, apturēt otru vilcienu viņš vairs nepaguvis, un notikusi sadursme. Mežizstrādes uzņēmumam SIA «Stiga RM» piederošais baļķvedējs tika sadragāts, smagi cietis arī elektriskā vilciena vagons.

 

Sadursmes laikā baļķvedējs pārdesmit metrus tika stumts pa sliedēm, un vilciena vagons tam tika daļēji uzbraucis virsū, pacēlies, taču apgāzies nebija. Sliedes bojātas netika un ap pulksten 12, pēc to atbrīvošanas no auto atlūzām un cietušā vagona aizvilkšanas, atjaunoja satiksmi.

 

SIA «Stiga RM» pārstāvji uzskata, ka no sadursmes bija iespējams izvairīties, ja vien apturētā vilciena mašīnists nekavējoties pa rāciju būtu brīdinājis savu kolēģi. Turklāt minētajā dzelzceļa posmā ir laba pārredzamība, bet vilciena mašīnists, iespējams, nav nemaz bremzējis. Uzņēmuma pārstāvji nākamajā dienā uz minētās pārbrauktuves veikuši pat eksperimentu, mēģinot restaurēt tā rīta notikumus.

 

Savukārt «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) pārstāvji pārmet, ka autovadītājs par notikušo nav zvanījis glābšanas dienestam. Kā norāda LDz pārstāvji, šādās situācijās var zvanīt arī pa LDz informatīvo tālruni 1181.

 

Negadījuma iemesli un apstākļi tiks noskaidroti izmeklēšanas gaitā. Sakarā ar notikušo Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa darbinieki uzsākuši administratīvo lietvedību. Savu izmeklēšanu veic arī uzņēmums SIA «Stiga RM» un LDz inspekcija. Kādi būs secinājumi, šobrīd spriest ir pāragri, tomēr viens ir skaidrs – apziņošanas sistēma par ārkārtas situāciju, kas notikusi uz dzelzceļa, nav strikti atrunāta. Dzelzceļa darbinieku pārmetumi, ka kravas auto šoferim vajadzējis zvanīt glābšanas dienestam pa tālruni 112, nepārliecina, jo ko gan darīt tad, ja autovadītājs mobilo tālruni, piemēram, aizmirsis mājās un līdzās nav neviena cita, kas varētu piezvanīt? Nekādos noteikumos taču nav norādīts, ka jebkuram autovadītājam obligāti līdzi jābūt tālrunim. Šādās situācijās noteikti vajadzētu būt vēl kādam citam risinājumam. Šoreiz, par laimi, cieta tikai dzelži, taču varēja būt arī citādi, un jācer, ka atbildīgajiem dienestiem šis gadījums būs nopietna viela pārdomām par drošības sistēmu pilnveidošanu. Jācer, ka arī autovadītāji atsvaidzinās atmiņu, pārlasot Ceļu satiksmes noteikumus (no 166. līdz 173.2.punktam), kur sīki izklāstīts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi.