Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Politisko partiju priekšvēlēšanu programmās tikpat kā nekas nebija teikts par sabiedrības drošības jautājumiem un nevienā no tām netika spriests par probācijas lomu tajos. Pēc jaunās valdības izveidošanas galvenais jautājums būs budžeta sastādīšana, un ir naivi cerēt, ka pēc pēdējo gadu laikā piedzīvotās vairākkārtējās budžeta samazināšanas tas Valsts probācijas dienestam (VPD) tiks palielināts.

VPD Ogres teritoriālās struktūrvienības (TSV) vadītāja Iveta Petunova atzīst, ka jau šobrīd aktuāls ir jautājums par probācijas klientu uzraudzības līmeņa un sabiedrībā izciešamā soda – piespiedu darbs – izpildes kontroles nodrošināšanu un darbinieku profesionālo izdegšanu.

Jāizvēlas, kam palīdzēt un kam nē
«Jautājums par pilnvērtīgu probācijas klientu uzraudzību ir aktuāls kopš valsts budžeta samazinājuma pērn, kad Latvijā no darba VPD tika atbrīvots 141 darbinieks jeb personāls samazināts par 32 procentiem. Minētais jautājums atkārtoti aktualizēts šā gada augustā, kad nepietiekama finansējuma dēļ daļēji samazināja uzraudzības intensitāti probācijas klientiem, kuru recidīva risks novērtēts kā vidēji augsts. Nonākot VPD redzeslokā, par katru uzraudzībā esošo klientu tiek savākta informācija, kura sevī iekļauj likumpārkāpumu vēsturi un klienta problēmas. Tiek noteikts recidīva risks atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanā un atbilstoši plānota uzraudzības intensitāte. Darbs ar likumpārkāpēju paredz viņa motivēšanu likumpaklausīgai dzīvei, sniedzot atbalstu, iedrošinot, ar licenzētu probācijas programmu palīdzību veicot sociālās uzvedības korekcijas darbu, kā arī kontrolējot tiesas uzlikto pienākumu izpildi. Uzraudzības intensitātes samazināšana nozīmē to, ka VPD darbam ar šo probācijas klientu kategoriju var veltīt daudz mazāk laika. Ogres TSV esam palikuši tikai septiņi darbinieki, viena darbiniece ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Mēs vairs nevaram šos cilvēkus tik bieži kontrolēt, tik bieži tikties un intensīvi strādāt, kā tas būtu nepieciešams. Līdz ar to pastāv risks, ka pieaugs recidīvs, kurš šobrīd ir viens no zemākajiem Eiropā – tikai četri procenti. Uzskatu, ka arī zema riska klienti ir ļoti nozīmīgi, jo nereti šiem cilvēkiem ir nopietnas problēmas un atkarības. Šobrīd esam nolikti izvēles priekšā – kam varam palīdzēt un kam nē,» skaidro I.Petunova, piebilstot, ka uzraudzības intensitāte netika samazināta vienīgi probācijas klientiem, kuru likumpārkāpums ir saistīts ar vardarbību pret cilvēku, nepilngadīgajiem un dzimumnoziedzniekiem.

Pēc soda izciešanas nepalīdz neviens
No pagājušā gada jūlija VPD vairs neīsteno postpenitenciārās palīdzības sniegšanas funkciju. Tas nozīmē, ka pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas personas nekļūst par VPD klientiem un dienestam nav pamata veikt darbu, kas sekmētu šī cilvēka  resocializēšanos sabiedrībā, tādējādi mazinot recidīva risku. Jāpiebilst, ka postpenitenciāro palīdzību nesniedz arī neviena cita institūcija un bijušie ieslodzītie tagad paši saviem spēkiem risina savas ar resocializēšanos sabiedrībā saistītās sociālās problēmas (attiecību, finansu, tiesiska rakstura u.c.). Nespējot ar to tikt galā, viņi nereti izdara jaunus noziedzīgus nodarījumus. «Cilvēks, kas iznācis no ieslodzījuma, teiksim, pēc astoņiem gadiem, dažkārt gluži vienkārši nezina, kurp doties, ko darīt, un nevienam gar viņu vairs nav daļas. Tam visam vairs nav resursu, bet ir lietas, ko cilvēki pašu spēkiem vienkārši neprot risināt, un viņiem nepieciešama palīdzība. Nesaņemot šo palīdzību, viņi var atkārtoti izdarīt likumpārkāpumu,» skaidro Ogres TSV vadītāja.

Izvērtēšanas ziņojumi – tikai atsevišķos gadījumos
Līdz 2012.gada 31.decembrim dienesta sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu prokurors un tiesa var pieprasīt tikai par tām personām, kuras apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī par apsūdzētajiem, kuri noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepilngadīgi. Izvērtēšanas ziņojums ir personas raksturojoša informācija, kas tiesai un prokuratūrai palīdz izvērtēt likumpārkāpēja personību un noteikt taisnīgu un efektīvu sodu, mazinot iemeslus, kuru dēļ tiek izdarīti likumpārkāpumi. Tas ir arī instruments probācijas darbiniekam, kas palīdz plānot darbu ar klientu. Izvērtēšanas ziņojumā tiek atspoguļoti un izvērtēti noziedzīgā nodarījuma apstākļi, noziedzīgas darbības vēsture, vērtēta ģimene un sociālie apstākļi, izglītība, nodarbinātība, brīvā laika pavadīšanas tendences, draugu, paziņu loks un ietekme, uzvedība un emocionālā stabilitāte, apreibinošo vielu lietošana u.c. klienta likumpaklausību ietekmējoši faktori.

Tiesas procesa stadijā izlīgumus vairs neīsteno
Līdz 2012.gada nogalei VPD pienākumos vairs nav arī to personu uzvedības kontrole, par kurām pieņemts lēmums izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, kā arī dienesta apmācīts starpnieks izlīgumos iesaistās tikai pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Tas nozīmē, ka izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, VPD vairs neīsteno tiesas procesa stadijā, kā arī dienests probācijas programmas vairs nevada brīvības atņemšanas iestādēs. VPD izpilda gandrīz 70 procentus no visiem tiesas nolēmumiem (nosacītajiem sodiem), Ieslodzījumu vietu pārvalde – 25 procentus, bet tiesu izpildītāji – piecus procentus. Pašlaik VPD Ogres TSV darbinieku uzraudzībā ir 106 probācijas klienti, kriminālsodu – piespiedu darbs – izcieš 43 probācijas klienti, audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis tiek izpildīts trīs nepilngadīgajiem, kā arī pēc policijas pieprasījuma organizēti divi izlīgumi starp cietušo un likumpārkāpēju.

Realizē jaunu projektu
Lai nu kā, Eiropas nostādne ir tāda, ka VPD ir jābūt un jāattīstās. Ar Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta palīdzību VPD šobrīd realizē projektu «Par dzimumnoziegumiem notiesāto personu korekciju Latvijā», kura laikā pirmo reizi Latvijā darbam ar šo bīstamo probācijas klientu kategoriju ir sagatavoti 60 īpaši apmācīti probācijas speciālisti visā valstī. Minētās apmācības izgājušas arī divas VPD Ogres TSV darbinieces. Šoruden pirmo reizi Latvijā Jēkabpils ieslodzījuma vietā tiks uzsākts dzimumnoziedznieku korekcijas grupu darbs. Ārzemēs šāda veida likumpārkāpējus uzrauga visu mūžu un viņiem tiek liegts strādāt ar bērniem, bet mūsu valstī darba devējam faktiski pat nav iespēju noskaidrot potenciālā darbinieka pagātni... Plānots, ka no 2013.gada probācija pārņems arī kontroles funkcijas, ko šobrīd veic policija. «VPD darbojas uz zinātniskiem pamatiem, pētījumu rezultātos tiek realizēti veiksmīgi projekti, lai VPD spētu kvalitatīvi strādāt, mazinot noziedzību valstī un rūpējoties par sabiedrības drošību. Diemžēl budžeta samazinājuma rezultātā pastāv liels risks, ka recidīvs pieaugs, jo VPD vairs likumpārkāpējus nekontrolē tik bieži, kā tas ir paredzēts, nevar viņiem veltīt tik daudz uzmanības, kā tas būtu nepieciešams, jo tam vienkārši nav ne cilvēkresursu, ne finanšu. Ar esošajiem resursiem tas fiziski nav izdarāms. Šie ir jautājumi, par kuriem būtu nopietni jāpadomā, lemjot par nākamā gada budžetu,» saka I.Petunova.