Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Sakarā ar kultūras nama ēkas 75 gadu jubileju, piedāvājam Silvijas Ķezes skatījumu par nama vēsturi un notikumiem tajā.

Laikrakstā "Valdības vēstnesis” 1927.gada 22.decembra Nr.288 ievietota informācija, ka 1927.gada 30.novembrī reģistrēta bezpeļņas biedrība "Ikšķiles kultūras biedrība”.

"Ikšķiles kultūras biedrība” izveidojās, apvienojoties vairākām biedrībām ( "Jaunatnes biedrība”, "Labierīcības biedrība”). Par šo biedrību darbu var izlasīt mākslas maģistres Dagmāras Villerušas rakstā Ikšķiles almanaha 3.laidienā.

Kultūras biedrības drāmas ansamblis jau 1928.gadā izrāda E.Vulfa komēdiju "Pielūdzēji” un somu rakstnieka A.Jarvioma drāmu "Ziemeļnieki”un tā sekoja izrāde pēc izrādes (IKB hronika).

Kultūras biedrība nopirka zemi no Rīgas pilsētas apriņķa Ikšķiles pagasta mācītāja muižas teritorijas – 8000 m2 .

Biedrības  namu sāka būvēt 1933.gadā pēc būvinženiera Brutāna izstrādātā projekta. Namu cēla par iedzīvotāju saziedotiem līdzekļiem ar kultūras fonda un aizsargu organizācijas atbalstu, kā ari par biedrības līdzekļiem, kas tika iegūti no izrādēm, koncertiem, bazāriem. Darbus vadīja Kārlis Grunte (seniors), strādāja Nikolajs Birziņš, Jānis Jēkabsons un Kārlis Pamats.

Celtniecība tika pabeigta un namu atklāja 1935.gada 29. septembrī. (IKB hronika)

1940.gadā, ienākot padomju karaspēkam Latvijā, biedrības tiek likvidētas. Namā darbojas palīgskola. Tikai pēc kara šis nams pamazām atkal atdzimst kā kultūras centrs, tiek izveidots ari kinoteātris, vēlāk ar nosaukumu "Spīdola”.

60.gados notika īsts kultūras dzīves uzplaukums. Ikšķilē sāka dzīvot un darboties ievērojamā režisore Marga Tetere – Valdmane un režisors un aktieris Kārlis Valdmanis. Tika veidoti izcili iestudējumi ar koru un dejotāju piedalīšanos – Aspazijas "Vaidelote”, A.Alunāna "Seši mazi bundzinieki”(Ozoliņa parkā) . R.Paula, J.Petera koncertuzvedums "Ugunssargs” piedzīvoja 100 izrādes (1973./21974.).

24 gadus Marga Tetere kopā ar dzīvesbiedru Kārli Valdmani veidoja Ikšķiles kultūras dzīves kodolu, iestudējot lugas, estrādes koncertuzvedumus, dainu spēles, latviešu tautas svētku spēles, gada griežu spēles.

Namā darbojās 17 – 20 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi ar 720 dalībniekiem. Trīs kori diriģenta Jura kļaviņa vadībā (jauktais koris "Juglas zieds”, jauniešu koris un kamerkoris) , vokālie ansambļi Dzidras Ramutes vadībā, deju kopas, estrādes ansambļi (vadītāji Uldis Freibergs, Zigmārs Liepiņš, Olafs Šlesers, Aivars Lūsis u.c.), koklētāju ansamblis. Ikšķiles kultūras nams bija viens no labākajiem Ogres rajonā.

Ikšķile jau kopš seniem laikiem ir bijusi mākslinieku pilsētiņa, šeit dzīvoja un dzīvo daudzi Latvijā pazīstami mākslas meistari. Namā notikušas daudzu mākslinieku personālizstādes, piemiņas izstādes māksliniekiem J.Kugam, K.Miezītim, A.Megnim, E.Riņķim, M.Osim, O.Ozolam u.c. Lielu darbu izstāžu organizēšanā veica mākslinieki Dagmāra un Valdis Villeruši, Juris Baiks. Pateicoties J.Hartmaņa vēsturiskajam pamatojumam 1989.gada 3.decembrī ar Ikšķiles aktīvo ļaužu grupas, LTF Ikšķiles – Tīnūžu nodaļas, LNNK Ikšķiles nodaļas, kultūras fonda atbalstu tiek atjaunota Ikšķiles kultūras biedrība ar juridiskām tiesībām. Par kultūras biedrības priekšsēdētāju ievēl Ritu Pakalni, kura vada biedrību 17 gadus.

1990.gadā, pateicoties Ikšķiles ciemata valdei, saņēmām 50 tūkstošus rubļu fasādes remontam. Paši darbinieki veica iekštelpu  kosmētisko remontu (mākslinieks Juris Baiks, saimnieciskā darba vadītājs Haralds Feifs, elektriķis Arvīds Eiduks u.c.) 1990.gadā Amatu brālības svētkos dalībnieki pretī vidusskolai gar ielas malu iestādīja Rasmas Jansones sarūpētos kastaņus.

Tika izdots kultūra biedrības izdevums "Tēvu pēdās” (redaktors Juris Baiks).

Katru gadu Mākslas dienās notiek mākslinieku darbu izstādes.

1994.gadā tik atklāts Mākslas salons, kurā izvietoti Ikšķiles Tautas daiļamatu meistaru darbi. Namā darbojas bērnu un jauniešu tēlotājas mākslas studija, turpina darboties jauktais koris "Ikšķile” Līgas Dziedātājas vadībā, kas nosvin savu 15 gadu darba jubileju 1995.gadā, sieviešu vokālais ansamblis Dzidras Ramutes vadībā sagaida savu 35 darba gadu jubileju un vadītājas 80 gadu jubileju, tiek izveidota vidējās paaudzes deju kopa,  Tiek atjaunotas teātra spēlēšanas tradīcijas,  viesrežisors Juris Rudzītis iestudē A.Brigaderes "Čaukstenes”, tiek iestudētas izrādes "Udmurtijas vijolīte, "Ķīnas vāze”, "No saldenās pudeles”, "Tauriņi ir brīvi”( režisors Nauris Klētnieks), jauniešu studija iestudē J.Jaunsudrabiņa "Jo pliks, jo traks” (režisore Elga Zēģele) .

Namā viesojušies ari daudz vieskolektīvi – vīru koris "Absolventi” Tautas koris "Juventus”, estrādē Valsts ansamblis "Daile”, viesojušies dažādu teātru profesionālie aktieri, bet ciešāka sadarbība izveidojusies ar režisoriem Valdi Lūriņu,  Edmundu Freibergu, aktieriem Svetlanu Blesi, Intu Tiroli, Zigurdu Neimani, Voldemāru Šoriņu, Jāni Kaijaku un citiem. Notikuši ari dzejnieka, novadnieka Jāņa Plauža atceres pasākumi, literārās pēcpusdienas ar Birutas Eglītes, Knuta Skujenieka, Inta Cālīša piedalīšanos,  rakstnieku pēcpusdiena „Viss mūsu pašu rokās, izrāde "Aleksandrs Čaks”, Liepājas teātra aktiera Mārtiņa Vilsona iestudējums.

Šodien kultūras biedrība cenšas saglabāt kultūras mantojumu, tiek vākti un apkopoti izziņas materiāli par māksliniekiem, kuri darbojušies un dzīvojuši Ikšķilē,  vēlamies saglabāt atmiņas un liecības, sargāt un kopt latviešu tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu.

Gribas pateikt mīļu paldies visiem pašdarbniekiem, kas apdzīvojuši šo namu gadu gaitā un pašaizliedzīgajiem un brīnišķīgajiem kolektīvu vadītājiem.

2010.gads ari manā personīgajā dzīvē ir pārdomu laiks – 40 darba gadi pavadīti Ikšķilē, 55 kultūras darbā vispār, pat nezinu, kur ir bijusi robeža starp darbu un dzīves veidu.

Augstas garīgās vērtības spēj ietekmēt visas dzīves jomas, ari ikdienu, sadzīvi un izklaidi.

Gaidīsim katru patieso un sirsnīgo vienotības stundu skaistajā, no jauna izremontētajā namiņā.