Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Nu jau viss zaļo un zied - tā pavasarī arī jābūt. Ne vēsts no sniega, ledus un plūdiem. Tomēr gadalaiki mainās regulāri, laiks skrien ātri, un, kā teikt, visam un visiem savlaicīgi jābūt gataviem arī nākamajām dabas radītām un citām riska situācijām.

Dienesti darbojās saskaņoti
„Ogrē pavasara plūdi nekādus nopietnus zaudējumus nav radījuši, visi dienesti rīkojās operatīvi un prasmīgi, lai novērstu Ogres upes pārplūšanu,” atzīst Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis, 12. maijā pie novada domes priekšsēdātāja Edvīna Bartkeviča civilās aizsardzības sanāksmē tiekoties ar Zemessardzes, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem. Arī pārējo dienestu pārstāvji un E.Bartkevičs atzīst, ka kopumā visu dienestu darbība plūdu draudu laikā ir bijusi labi koordinēta un mērķtiecīga. Pašvaldības policija ļoti savlaicīgi uzsāka plūdu riska teritorijā dzīvojošo cilvēku apzināšanu un informēšanu par iespējamajiem plūdu draudiem, par rīcbu plūdu gadījumā, jo informēšana ir ļoti nozīmīgs preventīvs pasākums. Savukārt par iespējamo ledus spridzināšanu Ogres upes lejtecē tika brīdināti spridzināšanas joslas tuvumā dzīvojošie ogrēnieši.

Izrādās, ka nekādi nopietni materiālie zaudējumi ne plūdu, ne ledus spridzināšanas rezultātā nav radušies – vienā majā saplīsis stikls iekštelpās un esot saplīsusi arī lustra. Kā informē Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa priekšnieks Vilnis Naglis, īpašniekam māja bijusi apdrošināta, tāpēc ne valstij, ne pašvaldībai zaudējumi nav jāatlīdzina.
 
Traucē iedzīvotāju ziņkārība
Analizējot šī pavasara situāciju un dienestu darbību, zemessardzes pārstāvis Andrejs Cviguns atzīst, ka ledus spridzināšana bija jāveic, lai atbrīvotu ceļu ledus plūsmai uz Daugavu un novērstu ūdens līmeņa strauju paaugstināšanos Ogres upē. A.Cviguns uzskata, ka turpmāk savlaicīgi ir jāsagādā nepieciešamais inventārs gan spridzināšanas, gan citu pasākumu veikšanai, lai riska situācijā visu dienestu speciālisti varētu uzmanību veltīt galvenajiem darbiem. Zemessardzes pārstāvis nenoliedz, ka ledus spridzināšanas laikā šo procesu traucējusi iedzīvotāju ziņkārība, turklāt zemessargu lūgumi netuvoties upei lielākoties netika ņemti vērā, jo iedzīvotāji zemessargus par sabiedriskās kārtības sargiem neuzskata – tātad var arī nepaklausīt pat bīstamās situācijās. Policistu rīkojumiem iedzīvotāji tomēr esot pakļāvušies, tāpēc turpmāk šādās riska zonās būtu jābūt lielākam policistu skaitam. U.Ulmanis, par ledus spridzināšanu Ogres upes lejtecē runājot, atzīst, ka iedzīvotāju ziņkārība tiešām bijusi milzīga, daudzi bija kā uz kādu šovu sanākuši, iespējams, pat neapzinotties situācijas nopietnību. „Ir noteikti jāiegādājās pāris mobilo megafonu – tie šādās reizēs ļoti noder, lai ikviens varētu sadzirdēt rīkojumus un norādījumus,” uzskata pašvaldības policijas priekšnieks.
 
Jāļauj rīkoties vietējai varai
E.Bartkevičs, atzīstot, ka visi operatīvie dienesti plūdu draudu novēršanā tiešām darbojās operatīvi, uzskata, ka vietējo pašvaldību vadītājiem un valsts dienestu pārstāvjiem ir jābūt lielākai rīcības brīvībai, pieņemot konkrētu lēmumu par rīcību ārkārtas situācijā konkrētā vietā, tostarp arī plūdu riska apstākļos, un attiecīgi arī pašiem rīkoties – pašlaik birokrātiskā saskaņošanas procedūra ir pārlieku gara, līdz ar to arī rīcība dažkārt var izrādīties novēlota. Arī šopavasar, lai ar valsts dienestu augstāko vadību saskaņotu ledus spridzināšanu Ogrē, bija krietnu laiku jānoņemas, atzīt novada domes priekšsēdētājs.
 
Civilajai aizsardzībai – lielāku uzmanību
Viss ir labs, kas labi beidzies. Ar ziemas sagādātajām raizēm un plūdiem ogrēnieši ir veiksmīgi tikuši galā, taču, lai gan nedzīvojam ne seismiski aktīvā, nedz kā citādi apdraudētā joslā, nekad nevar zināt, kādus untumus daba var parādīt, tāpēc visiem dienestiem, kuriem uzticēta cilvēku drošība, vienmēr ir jābūt gataviem rīkoties. Civilās aizsardzības nodrošināšanai ir vajadzīgi ne tikai attiecīgo dienestu speciālisti, bet, kā jau tika minēts, arī inventārs, kas pastāvīgi jāatjauno un jāuztur pienācīgā kārtībā. Diemžēl arī specializētajiem valsts dienestiem trūkst tāda inventāra kā laivas un ledus dēļi, nereti esošais inventārs vairāk ir nosaukuma pēc un praktiskai izmantošanai vairs neder. U.Ulmanis uzskata, ka arī pašreizējā ekonomiskajā situācijā pašvaldības budžetā tomēr būtu jārod iespējas paredzēt finansējumu civilās aizsardzības vajadzībām.