Komentāri (37)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Skatīt intervijas sākumu << >> Skatīt nākošo turpinājumu.

Skatīt Aivara Troskas komentāru. >>

«Laikrakstam no «Lielvārdes Remtes» adresētajā vēstulē bija pieminēta arī jūsu kadru politika, uzdodot jautājumu, vai šajā tautai tik grūtajā laikā domē ir vajadzīgas divas sekretāres, personāla speciāliste, administrācijas vadītāja ar amatalgu 810 latu mēnesī, kā arī izpilddirektora vietnieks?»

«Divas sekretāres te jau ir, es pat nezinu, no kuriem laikiem – viena ir domes sekretāre Guna Mendziņa, kurai darba tagad pārpārēm, bet otra ir tehniskā sekretāre Līga Siliņa, kura arī te ir n-tos gadus un kurai arī darba ir pāri galvai, jo novads paplašinājies. Jā, izpilddirektoram bija vietnieks, arī sen pieņemts, bet tagad viņa vairs nav. Atbrīvoju, jo uzskatīju, ka no viņa darba nav atdeves.

Jā, es pieņēmu administrācijas vadītāju [Taigu Zvejnieci – R.R.], bet man bija tāda nepieciešamība, jo mēs pārveidojām visu struktūru. Nav viņa man ne radiniece, ne brūte. Esmu jau teicis, ka es no viņas gribētu vairāk darba un to arī prasīšu.»

«Radiniece nav, bet priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja un partijas biedrene gan?»

«Tā ir nākamā leģenda. Es neesmu nevienā partijā. Par to visi ļoti brīnās. Un es arī pašlaik netaisos nekur stāties. Zvejniece acīmredzot ir kaut kādā partijā... Es gan nejutu, ka viņa kādu kampaņu tur būtu vadījusi. Pateikšu godīgi – mani šeit uzaicināja piedalīties vēlēšanās, un to komandu veidoja lielvārdieši, bijušie domes deputāti. Es uz to parakstījos un ar viņiem kopā strādāju. Neuzskatu, ka mums tur kāds PR speciālists vai kampaņas vadītājs bija. Mēs darbojāmies ar savu pieredzi un nekādus resursus kampaņām netērējām. Likums nosaka, ka mums bija jāstartē zem kādas partijas lozunga, un mēs startējām no «Pilsoniskās Savienības». Turklāt liela mūsu daļa no šī saraksta nav partijā. Es pat domāju, ka starp deputātiem nav neviena «Pilsoniskās savienības» biedra, bet ar to mēs ne lepojamies, ne ko...»

«Bet, runājot tieši par administrācijas vadītāja amatu, ja reiz pēc tāda radās nepieciešamība, kāpēc netika sludināts konkurss uz šo vakanci?»

«Vajadzētu mazdrusciņ mēģināt saprast arī mani – ja es atnāku jaunā vietā strādāt, bet, sākot darbu, ir jāizvērtē iepriekšējais devums, turklāt vienmēr noteikti ir ko uzlabot un vajag uzlabot, tad ir labi, ja tev palīdz arī skats no malas. Un viņa šajā gadījumā bija cilvēks no malas, turklāt lielvārdiete. Man nebija ne savtīgas, ne personīgas intereses. Rīkot kaut kādu konkursu tajā brīdī nebija laika, jo es te biju jauns ienācējs un man vajadzēja ātri sākt strādāt... Mēs taču zinām, kāda jūnijā bija situācija gan ar budžetu, gan ar visu šajā krīzē. Bet nu demokrātiskā sabiedrībā katrs var domāt un izteikt savu viedokli. Ja kādam liekas, ka tas bija «pa blatu» vai caur pazīšanos, lai viņi tā domā.»

«Vai nenožēlojat šī kandidāta izvēli?»

«Drīkst neatbildēt uz šo jautājumu?»

«Runājot par pašvaldību vēlēšanām – cilvēki baumo, ka Jumpravas pagastā bija gadījumi, kad vēlētājiem tika pateikts priekšā, kam biļetenā likt plusiņu, kam varbūt mīnusiņu?»

«Es zinu, ka es to neesmu darījis – mans godaprāts un sirdsapziņa ir tīri. Tas atkal ir tāds labs un foršs kārtējais triks no kāda labvēļa vai nelabvēļa puses, ar ko maisīt gaisu. Ja ir tādi fakti – lai liek galdā, iesim uz tiesu vai vienalga kur un noskaidrosim – es esmu gatavs atbildēt. Es neesmu ne staigājis, ne aģitējis, ne mācījis – neko, man vienkārši nebija laika. Ja varbūt kāds kaut ko – vai provokatīvi, vai kā, man ar to nav nekāda sakara. Tāds apgalvojums ir pilnīgi un galīgi garām.»

«Lielvārdes novada domē, cik esmu ievērojis, ir ļoti izteikta pozīcija (astoņi deputāti) un opozīcija (septiņi deputāti) – vai nav tā, ka tas reizēm traucē strādāt? Vai varbūt tomēr palīdz?»

«Opozīcija vienmēr ir laba lieta. Tas ir tā kā sportā – ja aiz tevis kāds skrien, tu esi spiests turēt tempu un vienmēr būt labā formā, bet es gan runāju par konstruktīvu opozīciju. Pēdējā laikā man, paldies Dievam, sāk jau likties, ka pie mums opozīcija sāk veidoties konstruktīva, jo liela daļa deputātu vairs nesaka «nē» vai nebalso «pret» tikai tāpēc, ka pozīcija teikusi «jā». Es uzskatu, ka lietas sakārtojas un iet uz labo pusi. Konstruktīva opozīcija vienmēr ir ļoti laba lieta. Ja visi vienmēr tikai piekritīs un būs tikai pozīcija, tad mēs ātrāk varam iebraukt grāvī. Atkārtošos teikdams, ka opozīcija nedrīkst būt populistiski demagoģiska.»

«Lielvārdes novada domes sēdē biju liecinieks divām dažādām situācijām. Vienā no gadījumiem pozīcijas deputāts izteica savu pārliecību, kas neatbilda tam, kā viņš pēc tam nobalsoja, bet otrā gadījumā varēja gaidīt, ka pozīcijas deputāti nobalsos par kādu pozitīvu priekšlikumu, par kuru arī jūs izteicāt savu gatavību balsot, bet tā pozīcijas disciplīna kaut kur pazuda – kāds nobalsoja «pret» un projekts saņēma noraidījumu.»

«Jūs varētu kādreiz aprunāties ar pozīcijas deputātiem, vai es kaut reizi esmu viņiem uzspiedis obligāto balsojumu? Sākumā opozīcija mums pārmeta, ka «balsošanas mašīna strādā». Savukārt es to sapratu tā, ka visi deputāti no mūsu pozīcijas apzinājās, ka ir tādi lēmumi, par kuriem nevar locīties. Un tā tam ir jābūt – no sākuma lietas ir jāsaliek pa plauktiņiem un jāsakārto. Bet es nevienam neesmu teicis, ka viņam ir obligātais balsojums – nav mums tāda mehānisma un nav arī bijis. Šeit visi ir zinoši un pietiekami pieredzējuši cilvēki – viņi saprot, ka ir lietas, par kurām ir jānobalso, jo viņi ļoti labi apzinās, ka opozīcija balsos «pret». Tāpēc, lai lēmums tiktu pieņemts, viņi balso «par».»

«Tas otrais gadījums, ja jūs atceraties, bija par atļauju ierīkot motokrosa treniņu trasi Zveņģu karjerā, ko lielvārdieši pazīst arī kā Āķu kalnu.»

«Jā, runājot par šo konkrēto gadījumu ar mototrasi, es varu tikai pabrīnīties... Tas nebija obligātais balsojums. Cita lieta – es varētu uzņemties atbildību, bet es arī visus jautājumus nevaru... Es vairāk uzņemos atbildību, ja pozīcija varbūt ir nobalsojusi ne tā, kā gribētos, tāpēc, ka es esmu nepietiekami veicis izskaidrošanas darbu, argumentējot, kāpēc vajadzētu balsot «par», ko mēs no tā iegūsim, vai ko mēs ar to zaudēsim.

Atgriežoties pie lēmuma par mototrasi, – tālākā notikumu attīstība bija vēl dīvaināka, jo šis jautājums tika izskatīts otrreiz. Iniciatori, kuri tur vēlējās trenēties un pabraukt skijoringu, bija vērsušies pie opozīcijas deputātiem, runājuši un it kā vienojušies. Viņi jau gandrīz bija pārliecināti – ja mēs par šo jautājumu balsosim vēlreiz, tad no opozīcijas puses ir panākta sapratne. Turklāt mototrase ir ļoti laba lieta un nevienu netraucē, tāpēc rezultātam vajadzētu būt pozitīvam. Tādēļ es šo jautājumu atkārtoti iekļāvu domes sēdes darba kārtībā, bet biju pat ļoti pārsteigts, ka balsojums bija vēl sliktāks. Iznāca tā, ka tie deputāti, ar kuriem entuziasti bija runājuši, to visu pārmeta uz otru pusi. Man tad vienkārši vairs nebija ko teikt...»

«Nu un tā epizode, kad pozīcijas deputāts, kā izskatījās, nobalsoja pretēji tam, kā pats gribēja, bija par algas samazināšanu vienam no pašvaldības darbiniekiem – Dacei Jansonei [sabiedrisko attiecību un kultūras menedžerei, kas būtībā ir divu amatu apvienojums – R.R.].»

«Nu jā, es atceros to balsojumu - viņš tā kā iepauzēja, tā kā pārliecinoši to roku necēla. Bet, godīgi sakot, es to deputātu netiku ne iespaidojis, ne aģitējis. Es saprotu – varbūt, ka viņš šaubījās, bet galu galā pieņēma lēmumu. Šajā gadījumā es arī domāju, ka, ja tā godīgi mēs izvērtējam visas tās lietas, tas nebija nekāds speciālais atriebības balsojums, kā te daži mēģina to pasniegt. Vienkārši, salīdzinot tos darbus, to noslogojumu, tos pienākumus un visu, visu pārējo, tas bija taisnīgs balsojums. Es neesmu īsti vainīgs un negribu uzņemties atbildību par iepriekšējās administrācijas vai domes priekšsēdētāja darba stilu, ja iepriekš varbūt nebija amatu apraksti vai amatu nosaukumi sakārtoti. Izvērtējot to, iepriekš Jansones amats bija stipri lielāks un plašāks. Tagad mēs esam pieņēmuši darbā izglītības speciālisti – Līgu Bucenieci, ar kuras darbu es esmu ļoti apmierināts. Līdz ar to Daces Jansones pienākumi ir samazinājušies – mēs noņēmām veselu pienākumu daļu nost. Tāpēc tas algas samazinājums nebija nemaz tik neloģisks un nesaprotams.

Turpinot šo tēmu – es jau esmu runājis par to arī ar to pašu Jansoni. Un es esmu teicis, ka, ja viņa strādās godprātīgi un labi, un ja viņai papildus būs kādi darbi vai slodzes, esmu gatavs vienmēr to pārskatīt... Nu, ne es viens esmu tiesīgs to izdarīt, bet varu likt priekšā deputātiem pārskatīt šo atalgojumu.

Tiesa, man vēl joprojām ir fakti un visādas citas lietas, kas liecina, ka diemžēl Jansones kundze kolektīvā nav tas labākais cilvēks, kas vienotu kolektīvu, bet... Vēl jo vairāk – es uzskatu, ka kā sabiedrisko attiecību speciāliste viņa nestrādā ar pilnu atdevi un nestrādā tā, kā viņai būtu jāstrādā. Tas ir mans viedoklis, bet savu viedokli es vienmēr esmu paudis, es neesmu nekad ne kautrējies, ne baidījies. Protams, man žēl... Bet es domāju, ka varbūt mēs sapratīsimies un varēsim sastrādāties. Bet tas nav arī tikai mans viedoklis – tāds viedoklis ir gan cilvēkiem no malas, gan arī mūsu kolektīvā, pie tam – arī darbiniekiem, kuri tikai nesen pie mums sākuši strādāt. Arī šis jautājums, man tā liekas, vēl nav īsti sakārtots un atrisināts.»

«Labi, pieņemsim, ka amata pienākumu loks viņai sašaurinājās, bet tajā pašā laikā ir palielinājusies novada teritorija un līdz ar to arī kultūras iestāžu, ar kurām Jansonei jāstrādā, skaits?»

«Tagad daudziem ir tā, ka palielinājusies gan teritorija, gan iestāžu skaits, gan viss pārējais. Un es vēl jo vairāk saku, ka viņai ir grūti sastrādāties ar cilvēkiem. Ne ar visiem, bet grūti, arī ar pašiem kultūras cilvēkiem... Jūs arī varētu parunāties ar dažiem – diemžēl nav tās visas lietas tik viennozīmīgas. Varētu parunāt arī ar pozīcijas deputātiem (es esmu runājis ar viņiem – arī ir neapmierināti), gan ar kultūras darbiniekiem, es nerunāšu par Jumpravu un Lēdmani, bet arī par Lielvārdi – ir problēmas, ir nopietnas problēmas. Slikti, ka cilvēkam tāda daba vai raksturs, vai viņš domā, ka neviens neko neuzzinās. Bet dzīvē ir tā, ka visi agrāk vai vēlāk visu uzzina. Un ja cilvēks taisa intrigas kolektīvā un visādus šovus... Es viņai tieši to arī «ražošanā» esmu pateicis – lai beidz taisīt šovus!

Man ir konkrēti fakti un piemēri, jo cilvēki atnāk pie manis un izstāsta. Vēl jo vairāk – es esmu ievērojis un arī darbinieki to man apliecina, ka ļoti daudzi pie manis nāk. Varbūt tāpēc, ka iepriekšējā domes priekšsēdētāja darba stils ir bijis savādāks. Es arī nevienu nekad neesmu atraidījis, tāpēc man likās dīvains tas arguments – kad es sabiedrisko attiecību speciālistei aizrādīju par to, ka, ja jūsu laikrakstā bija Griņeviča viedoklis, kāpēc nebija arī mana viedokļa, viņa atbildēja, ka negribējāt mani traucēt.»

«Publikācija laikrakstā «Ogres Vēstis Visiem» gan tika ievietota bez jūsu sabiedrisko attiecību speciālistes ziņas...»

«Bet viņa kā sabiedrisko attiecību speciāliste, kas uztraucas par savas iestādes prestižu un darbu, varēja to noskaidrot, sazinoties un pajautājot, kāpēc neuzklausījāt arī Baloža viedokli. Tad, kad es viņai to aizrādīju, tad, jāsaka paldies, Jansone sazinājās ar jums un tādēļ jūs varbūt tagad esat pie manis.»

«Jūsu viedokļa nebija arī Lielvārdes novada pašvaldības izdevumā «Lielvārdes Ziņas», kur Griņeviča atklātā vēstule tika nopublicēta vispirms...».

Turpinājums nākamreiz