Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kā plānots, gatavojoties, iespējams, lielākajiem plūdiem pēdējo 15 gadu laikā, šodien aizvadīta Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadu civilās aizsardzības apvienotās komisijas un atbildīgo dienestu sanāksme.

Sanāksmē pārrunāta iespējamā rīcību plūdu gadījumā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju gatavību pavasara plūdiem. Būtiski bija atbildēt uz jautājumu - kādi ir katram novadam un valsts un pašvaldību institūcijām pieejamie resursi civilās aizsardzības pasākumu veikšanai? Ko var piedāvāt Rīgas reģiona Virsmežniecība, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, Valsts policijas Rīgas rajona pārvaldes Ogres iecirknis, A/S “Latvijas Gāze” Ogres iecirknis, VUGD Rīgas RP, Daugavas HES, AS “Sadales tīkls”, SIA “Ogres rajona slimnīca”, zemessardzes 54.ITBN?
 
Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Ogres pašvaldību iestāžu un valsts institūciju pārstāvji informēja par pārstāvētās iestādes materiālajām vērtībām, ko varētu piesaistīt plūdu gadījumā – laivas, transports cilvēku evakuācijai, teltis, ģeneratori, sūkņi, kā arī par pieejamajiem cilvēku resursiem, iespējamajām vietām, kur izmitināt cilvēkus evakuācijas gadījumā.
 
Šī gada ziemas bardzība, kas radījusi biezu ledus kārtu Ogres un Daugavas upē (līdz pat 50 centimetri), rada diezgan nopietnus draudus iespējamiem plūdiem, tādējādi svarīgi jau savlaicīgi veikt dažādus preventīvus pasākumus. Viens no tiem – iedzīvotāju informēšana. Ogres pašvaldības policijas priekšnieks U. Ulmanis informē, ka ir sagatavota informatīva vēstule tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus iespējamie plūdi apdraud visvairāk. Vēstulē minēts, kur paredzēta evakuācija, par darbībām, kas jāveic pirms evakuēšanās, par primārajām lietām, ko nepieciešams paņemt pirms evakuēšanās un cita noderīga informācija. Plānots uz vietas apskatīt konkrētos īpašumus, kuri ir plūdu apdraudēti un veikt uzskaiti par tajos esošajiem cilvēkiem. Ogrē iespējamo plūdu zonas ir: Ogres ielas, Peldu ielas, Plūsmas ielas un dārzkopības sabiedrības “Dārziņi” teritorija. Tāpat jau savlaicīgi plānots zāģēt un nepieciešamības gadījumā arī spridzināt ledu Ogres upē, lai mazinātu plūdu draudus.
 
Ikšķiles novada izpilddirektors G. Kurmis uzskata, ka Ikšķilē lielākais plūdu drauds ir Mazā Jugla, kuras krastos uzceltas daudz jaunu māju, savukārt Daugavas upe neradot nopietnu plūdu risku. Tuvākajā laikā G. Kurmis sagatavos datus ar norādēm kartē par plūdu apdraudētajām vietām Mazās Juglas krastos un pieejamajiem resursiem plūdu gadījumā Ikšķiles novadā.
 
Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs I. Balodis atzīst, ka sevišķi bīstamu teritoriju gar Daugavas krastu Lielvārdes novadā neesot, atzīmēja vienīgi Ogres upes krastu Lēdmanes teritorijā, kas mēdzot pārplūst, bet ne dzīvojamo māju rajonā.
Arī Ķeguma novada domes priekšsēdētājs R. Ozols domā, ka Daugava šajā novadā plūdu risku nerada, vienīgi gadījumā, ja ledus sakrāsies HESa aizsprostā un strauji kusīs, var applūst pilsētas kreisais krasts.
 
Ogres novada pašvaldības izpilddirektora palīgs J. Petrovičs norādīja, ka novada pagastos neviena ūdens tilpne nerada risku nopietniem plūdiem. Ogres novada domes priekšsēdētājs E.Bartkevičs uzdeva pagastu pārvaldēm organizēt atsevišķus posteņus – cilvēkus, kuri plūdu apdraudētākajās vietās apsekotu Ogres upi un ziņotu par izmaiņām vai plūdu draudiem.
 
Zemessardzes pārstāvji informēja, ka šogad, ņemot vērā ledus biezumu, ir domāts par ledus spridzināšanu piecās Latvijas vietās, tostarp arī Ogres upē, piebilstot, ka ledu nedrīkst spridzināt tiešā tiltu tuvumā un visefektīvāk, ja spridzekli novieto zem vižņiem.
 
VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis E.Rullis informēja par plūdu ietekmi uz valsts un pašvaldību ceļu tīklu, minot riskantākās ceļu applūšanas vietas novados. “Latvijas Valsts ceļi” sagatavos informatīvu materiālu par šiem ceļu posmiem.
 
Pašvaldību vadītāji atzīst, ka pašvaldībai pašai ir samērā maz resursu, ar ko varētu iesaistīties plūdu gadījumā, toties esot laba sadarbība ar uzņēmējiem, kuriem ir tehnika un pieejami arī, piemēram, dabas resursi (Kranciema karjera Ikšķiles novadā), kas noderētu plūdu gadījumā, bet neskaidrs esot jautājums – kas privāto uzņēmēju pakalpojumus apmaksās? E.Bartkevičs uzsvēra, ka primāri jārēķinās ar pašvaldības resursiem, jo valsts šajā problēmā varētu iesaistīties tikai daļēji.
 
Sanāksmē piedalījās arī Daugavas HES tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs, kurš klātesošos informēja par HES ietekmi uz Daugavas upi un tās iespējamo pārplūšanu: “Pēdējos gados Daugavā vislielākais ūdens plūsmas ātrums bijis 2004. gadā – 3500 kubikmetri sekundē. Pēc Pļaviņu un Ķeguma HES izbūves lielākā ūdens plūsma bijusi 1966. gadā – 4500 kubikmetri sekundē, savukārt pēdējo 100 gadu laikā vislielākā ūdens plūsma Daugavā reģistrēta 1931. gadā – 8700 kubikmetri sekundē.”
 
D. Ostaņēvičs norādīja, ka, ņemot vērā visus statistikas datus un prognozes, šogad Daugavas līmenis sliktākajā gadījumā varētu sasniegt 18,88 metru atzīmi un piebilda, ka Daugavas HES ir gatavs sadarboties ar pašvaldībām un nepieciešamības gadījumā pārsvārstīt ūdens līmeni Daugavā robežās no 17 līdz 18 metriem.
 
Daugavas HES pārstāvis, runājot par Ogres upi, vērsa uzmanību uz to, ka dambja uzbērumi nedrīkst aizaugt ar kokiem un krūmiem, jo to saknes izmaina gultni, un, ja tiks noteiktas dambja zemākās vietas, iespējams izrēķināt, cik varētu būt nepieciešams uzberamais materiāls to applūšanas gadījumā. D. Ostaņēvičs ieteica turpmāk nofiksēt sniega un ledus biezumu Ogres upē, lai uzkrātu datus un pēc vairākiem gadiem varētu precīzāk prognozēt plūdu iespējamību un to sekas.
 
Sanāksmes rezultātā tika panākta vienošanās, ka katra institūcija un pašvaldības tuvākās nedēļas laikā apkopos un sagatavos informāciju par tās rīcībā darba kārtībā esošiem resursiem, ar kādiem varētu piedalīties plūdu gadījumā.

Iepriekšējā publikācija par šo tēmu.