Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šīs ceturtdienas Ogres novada domes sēdē plānots pieņemt šī gada pēdējos budžeta grozījumus, bet jau līdz janvāra beigām vai februāra sākumam - 2010.gada budžetu.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs informē, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa aizvadītajā mēnesī kritušies apmēram par 14% pret plānoto. Tā kā šāds kritums jau laikus prognozēts, Ogres pašvaldība izveidojusi uzkrājumu jeb drošības spilvenu, ko šobrīd iecerēts izmantot ieņēmumu deficīta segšanai.

E.Bartkevičs norāda, ka šobrīd jau aptuveni redzami nākamā gada budžeta rāmji, bet nākamtrešdien plānota apspriede par budžeta jautājumiem ar Reģionālās attīstības un pašaldību lietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un citu pašvaldību pārstāvjiem, lai iezīmētu kopīgas pašvaldību budžetu veidošanas vadlīnijas.

Nākamajā gadā par dažiem procentiem varētu samazināties kopējais pašvaldības budžeta iestāžu algu fonds. Šajā jomā dramatisks kritums netiek solīts. Šobrīd Ogres novadā budžeta iestādēs strādā apmēram 1300 darbinieki, kas kopumā veido lielāko iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksu apmēru  novadā. Vairāk nekā puse no tiem jau šobrīd saņem minimālo darba algu, līdz ar ko vēl lielāks samazinājums nav iespējams. Jaunais likums gan paredz iespēju veselai rindai pašvaldības darbinieku saņemt lielākas algas nekā šobrīd, taču E.Bartkevičs sola, ka algas Ogres novada pašvaldības budžeta iestādēs netiks palielinātas un kopējais vidējais algu līmenis paliks nemainīgs.

Budžeta sagatavošanas procesu krietni sarežģītāku nekā pirms gada padarījusi teritoriālā reforma - jādomā arī par 8 pagastu pārvalžu funkciju nodrošināšanu, kā arī amatpersonu atalgojuma pieskaņošanu Ministru Kabineta noteiktajam klasifikatoram. Ņemot vērā nodarbinātības valsts aģentūra prognozēto bezdarba pieaugumu, kas ievērojami pārsniedz Finanšu ministrijas prognozi, nākamā gada pašvaldības budžetā tiks plānota 8 % rezerve.

Budžets turpinās sarukt. E.Bartkevičs atzīst, ka samazinātā finansējuma dēļ pašvaldības jau šobrīd nevar izpildīt virkni normatīvo aktu. Viskritiskākais stāvoklis ir ceļu uzturēšanas jomā. "Visdramatiskākais kritums ir ceļu fonda ieņēmumos jeb dotācijās, ko pašvaldība saņem ceļu uzturēšanai. Šobrīd esam atgriezušies 2005.gada līmenī. Ar lielām bažām raugāmies uz iespējām nodrošināt ceļu uzturēšanu un tīrīšanu ziemas mēnešos," skaidro E.Bartkevičs. Ja pagājušajā gadā finansējums ceļu uzturēšanai visam Ogres novadam vēl pirms teritoriālās reformas bija 700 tūkstoši latu, tad šobrīd uz visu nu jau krietni paplašinātā novada teritoriju atlikuši vien 270 tūkstoši, bet nākamgad samazināsies vēl vairāk.

Rezultāts var būt diezgan dramatisks, kritiskā situācijā netīrīti var palikt pat pirmās un otrās kategorijas valsts ceļi. Nav zināms arī vai pietiks līdzekļu skolēnu pārvadāšanai uz skolām no attālākām novada vietām. Vienīgais palielinājums šajā un nākamajā gadā gaidāms sociālajam budžetam, bet pārējās pozīcijās līdzekļi, visticamāk, labi ja pietiks tikai visnepieciešamākajiem izdevumiem.