Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

2010.gadā valsts budžetā veselības nozarei atvēlēt līdzekļus vismaz 2008./2009.gada līmenī jeb vismaz 3,5% no IKP, izstrādāt skaidrus, visā valstī vienotus kritērijus kompensējamo medikamentu piešķiršanā, kā arī iekļaut inovatīvas, izmaksu efektīvas zāles kompensējamo medikamentu sarakstā darbspējīgo pacientu ātrākai atgriešanai darba tirgū  – šādas prasības valsts augstākajām amatpersonām piektdien rezolūcijā pauda gadskārtējās pacientu organizāciju konferences Jauna sadarbība, jaunas iespējas dalībnieki.

„Rezolūcijā minētie priekšlikumi ir steidzami jāiestrādā Latvijas likumdošanā, lai nepieļautu hroniski slimo iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos,” nolēma konferences dalībnieki, kuru vidū bija 85 pacientu organizāciju pārstāvji no visas Latvijas.

Konferences diskusijās piedalījās arī Veselības ministrijas vadība, Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas, Latvijas Farmācijas arodbiedrības, Eiropas Pacientu foruma pārstāvji u.c.

Konferences laikā tika apspriesti pacientiem šobrīd aktuālākie jautājumi – 2010.gada veselības aprūpes budžeta projekts, pacientu līdzmaksājumi, valsts un nevalstisko organizāciju sadarbības uzlabošana u.c., bet vislielākā uzmanība tika veltīta kompensējamo zāļu pieejamības problēmām.

Konferenci rīkoja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija.
Veselības ministre Baiba Rozentāle konferencē uzsvēra, ka 2010.gada veselības aprūpes budžets nākamgad plānots 3,4% no iekšzemes kopprodukta. Absolūtajos skaitļos tie ir 404,33 miljoni latu jeb par 19 miljoniem latu mazāk nekā 2009.gadā. Neraugoties uz ierobežotajiem līdzekļiem, paredzēti vairāki pasākumi, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību: prioritāri tiks saglabāta ģimenes ārstu pieejamība, tiešās pieejamība speciālistu sarakstu papildinās ar acu ārstu, bērnu ķirurgu un pediatru. Tāpat plānots iesaistīt slimnīcas ambulatoro pakalpojumu sniegšanā, paplašināt dienas stacionāru darbību, kā arī attīstīt mājas aprūpi, paplašinot tās saņēmēju loku. Savukārt jau no šā gada 1.oktobra trūcīgajām personām tiek segtas pacientu iemaksas pie ģimenes ārsta un slimnīcās u.c., kā arī izdevumi par kompensējamiem medikamentiem, ja līdzmaksājums gadā pārsniedz 50 latus. Šim mērķim šogad no valsts budžeta plānots tērēt 7,56 miljonus latu, 2010.gadā – 24,2 miljonus, bet 2011.gadā – 30,3 miljonus.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis uzsvēra, ka nākamā gada budžetā valsts kompensējamie medikamenti ir viena no prioritātēm un finansējumu tiem nav plānots samazināt „pilnīgi noteikti”. „Salīdzinot ar šo gadu, vairākās sadaļās tas tiek pat palielināts,” sacīja J.Bundulis. Piemēram, pārdalot Latvijas Infektoloģijas centra budžetu, no 2010.gada 1.janvāra kompensējamo zāļu sarakstā tiek iekļautas zāles HIV/AIDS pacientiem. Turpmāk zāles viņiem būs pieejamas aptiekās tuvāk dzīves vietai. Finansējumu kompensējamiem medikamentiem ļaus palielināt arī tā sauktā sociālā spilvena līdzekļi, kas segs zāļu iegādi trūcīgām personām. Tāpat kompensējamiem medikamentiem tiks novirzīta arī daļa līdzekļu, kas tiks iegūti no Veselības ministrijas strukturālajām reformām, kas saistītas ar darbinieku skaita un veselības iestāžu skaita samazinājumu. „Nevaru nosaukt precīzus ciparus, bet tas [finansējums kompensējamām zālēm] būs lielāks nekā šogad,” uzsvēra Juris Bundulis.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Leja konferencē vērsa uzmanību uz to, ka valsts apmaksātā zāļu daļa no kopējā zāļu patēriņa Latvijā ir tikai 34%, kamēr pacienti paši apmaksā 66% jeb 2/3 no kopējām zāļu izmaksām (VOAVA un IMS dati, I – VIII, 2009.). Tas ir daudz vairāk nekā pacienti par zālēm maksā citās Eiropas valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā. Vienlaikus ir pierādīts, ka ieguvumi no medikamentu terapijas, kas ir ambulatorās aprūpes stūrakmens, ir acīm redzami – kardioloģijā miokarda infarkts, smadzeņu insults, kardiovaskulārās mirstības risks samazinās par 21-72%, bronhiālās astmas pacientiem hospitalizācija samazinās par 54% u.c. Lai uzlabotu nodrošinājumu ar zālēm, J.Leja uzsvēra nepieciešamību racionālāk izmantot esošo kompensējamo medikamentu budžetu, kā arī palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem kopumā.