Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien Ogres novada domes deputāti izskatīja jautājumu par bijušās Ogres komercbankas ēkas Brīvības ielā-36 iegādi par 280 000 latu sociālā dienesta vajadzībām.
Deputātu starpā diskusiju nebija, 10 deputāti balsoja "par" ēkas iegādi, bet novada domes priekšsēdētājs E.Bartkevičs atturējās. Sēdē no 13 deputātiem nepiedalījās deputāti Pēteris Dimants un Raimonds Javoišs.
Pret ieceri iebilda vien IPAS "Parex Asset Management" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Jānis Vizbulis. Atgādinām, ka "Parex Asset Management" kā vienīgais kandidāts uzvarēja abās notikušajās komercbankas ēkas izsolēs.

Vēlas pirkt virs tirgus cenas
J.Vizbulis norādīja, ka, saskaņā ar Likumu par pašvaldībām pašvaldībai nav pirmpirkuma tiesību labprātīgu izsoļu gadījumā, bet tieši šādam gadījumam atbilst bijušās Ogres komercbankas ēkas izsolīšana. Līdz ar to "Parex Asset Management" pārstāvji neizslēdz iespēju vērsties tiesā gadījumā, ja pašvaldība tomēr nolems ēku iegādāties. J.Vizbulis arī uzsvēra, ka, saskaņā ar ekspertu vērtējumu, noteiktā ēkas pirkšanas cena (280 000 LVL) ir augstāka par tirgus cenu, kas šobrīd ēkai ir 270 000 latu, paužot neizpratni par šādu pašvaldības dāsnumu. Spriežot par iespēju iegādāties ēku, pašvaldība arī nav veikusi ne tehnisko izpēti, ne arī pasūtījusi ēkas novērtējumu. J.Vizbulis aicināja domi drīzāk ieguldīt līdzekļus infrastruktūras attīstībā, kas ļautu pilsētai piesaistīt investorus un nestu lielāku labumu, nekā ēkas iegāde, kurai nepieciešams nopietns remonts, pēc "Parex Asset Management" aplēsēm aptuveni 100 000 latu vērtībā (gadījumā, ja šajā ēkā ierīkotu Parex bankas filiāli). J.Vizbulis arī pārmeta pašvaldībai to, ka tā nepiedalījās ēkas izsolē, kad tā tika rīkota, bet tagad, kad "Parex Asset Management" kā vienīgais kandidāts izsolē uzvarējis, mēģina izmantot pirmpirkuma tiesības.

Ar sociālo dienestu nav konsultējušies
Sociālā dienesta vadītāja Inta Auziņa Ogres faktiem atzina, ka par domes ieceri iegādāties ēku sociālā dienesta vajadzībām, neko nav dzirdējusi. Arī ar vadītājas vietnieci Sarmīti Ozoliņu nekādas konsultācijas šajā jautājumā nav notikušas. Sociālais dienests gan izjūtot telpu trūkumu, bet uz jautājumu vai komercbankas ēka tam varētu būt piemērota un cik lieli līdzekļi būtu nepieciešami ēkas pielāgošanai, šobrīd spriezt pāragri. S.Ozoliņa norādīja, ka telpas būtu nepieciešamas Sociālā dienesta Krīzes centram, taču šai iestādei ir ierobežotas informācijas statuss, kas nozīmē, ka piederība Krīzes centra klientu lokam ir pietiekoši konfidenciāla. Krīzes centra atrašanās pašā pilsētas centrā krīzes centra klientiem, kas mēdz būt cilvēki ar īpašām vajadzībām, varētu nozīmēt lielāku atpazīstamību, kas šajā gadījumā nebūtu pozitīvs faktors. Savukārt Ogres novada domes preses dienests informē, ka domē gada sākumā saņemts sociālā dienesta pieprasījums par telpu paplašināšanu, ko arī izmantoja, lai motivētu pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Vēl pavisam nesen - citi plāni
Atgādinām, ka vēl augusta sākumā Ogres novada dome apstiprināja sociālā dienesta ēkas Ogrē, Parka ielā 1, rekonstrukcijas skiču projekta publiskās apspriešanas rezultātus un atļāva izstrādāt tehnisko projektu. Divus miljonus eiro, kas nepieciešami rekonstrukcijas projekta īstenošanai, dome augustā plānoja iegūt Veselības ministrijas projektu konkursā. Ja dalība tajā būtu veiksmīga, domei no savas puses būtu jāiegulda 286 520 eiro. Tas ir aptuveni divas reizes mazāk, nekā gadījumā, ja dome iegādātos bijušo komercbankas ēku par 280 000 latu un ieguldītu vēl 100 000 latu ēkas remontā. Vai bankas ēkas pirkuma gadījumā dome joprojām kandidēs arī Veselības ministrijas konkursā un vai ir gatava gan pirkt ēku, gan ieguldīt esošās ēkas rekonstrukcijā - par to ziņosim kādā no nākamajām publikācijām.

Pēc neoficiālās informācijas, kas nonākusi "Ogres faktu" rīcībā, steidzīgais domes lēmums iegādāties bijušās komercbankas ēku saistīts ar atsevišķu vietējo ekonomisko spēku interesēm.

Iepriekšējais raksts par šo tēmu.