Komentāri (25)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šorīt aizvadīta SIA "Ogres rajona slimnīca" darbinieku ārkārtas sanāksme, kurā spriests par aizvadītajā ceturtienā saņemtajiem līguma grozījumiem, saskaņā ar kuriem slimnīcai netiek piešķirts finansējums darbībai novembrī un decembrī.

Sanāksmes gaitai sekoja līdzi arī TV3 un LTV1 žurnālisti. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs darbiniekiem atzina, ka tādējādi ne vien iedzīvotāji paliek bez medicīniskās aprūpes, bet arī visi slimnīcas darbinieki - bez darba. Ar līdzīgu faktu šobrīd saskaras arī daudzas citas slimnīcas visā Latvijā.

Klātesošajiem tika atskaņota arī D.Širova telefonsaruna ar VAOVA direktora vietniece finanšu jautājumos Inga Milaševica. Saruna tikai palielina bažas un neskaidrību par slimnīcas nākotni. Teorētiski tiek solīts finansējumu meklēt, taču piedāvātie līguma grozījumi liecina par pretējo.

Vislielākie cietēji būs iedzīvotāji!

Terapijas nodaļas māsa Sarmīte Štauere klātesošajiem norādīja, ka terapijas nodaļā strādā jau 30 gadus un viņu pārņem šausmas, domājot par to, kas varētu notikt tālāk. Kā vienu no iespējamiem rīcības veidiem viņa minēja došanos uz veselības ministriju kopā ar smagajiem pacientiem, atzīstot to par izmisuma soli, ko nebūtu iespējams īstenot bez tautas atbalsta. "Mēs cīnamies ne tikai par savu darba vietu, bet arī par iedzīvotāju tiesībām saņemt medicīnas aprūpi," atzīst S.Štauere.

Savukārt ārste ginekoloģe, slimnīcas arodbiedrības vadītāja Agita Aberberga-Augškalne norāda, ka līdzīga situācija šobrīd ir visās pārējās lokālās slimnīcās visā Latvijā. Atgādinot Bauskas iedzīvotāju rūgto pieredzi cīņā par savu slimnīcu, A.Aberberga piebilst: "Mēs esam gatavi izbraukt ielās, gatavi aktivitātēm, taču jāveido darba grupa starp visu lokālo slimnīcu arodbiedrībām, lai visās slimnīcās vienlaicīgi pa Latviju visās vietās notiek šis protesta akcijas." A.Aberberga arī aicināja protestus rīkot likumā paredzētajā kārtībā.

Slimnieku nogādāšana Rīgā nereti būs neiespējama

Madlienas ātrās palīdzības brigādes vecākā feldšere Dace Beļinska atgādina, ka Latvija nebeidzas aiz Rīgas robežām. No Meņģeles līdz Rīgai ir 102 kilomentri, bet, piemēram, tik lielā attālumā transportējot grūtnieci, tā, visticamāk, dzemdēs ātrās palīdzības mašīnā. D.Beļinska uzsver, ka valdības solījumi nodrošināt slimnieku transportēšanu uz neslēgtajām slimnīcām ir meli. "Mums mirs tie cilvēki," atzīst D.Beļicka, vēršot uzmanību arī uz to, ka 70% ceļu, pa kuriem slimnieki būtu jāved, nav asfaltēti, bet smago slimnieku ilgstoša transportēšana pa zemes ceļiem daudziem būs ar letālu iznākumu. Turklāt, salīdzinot ar agrākajiem laikiem, šobrīd cilvēki uz slimnīcu daudz biežāk dodas ļoti smagā stāvoklī, uz nestuvēm.

Slimnīcas ķirurgs Uldis Zītras pauž viedokli, ka šis ir smags brīdis  mediķiem, taču vēl grūtākā situācijā nonākuši pacienti. Viņš vērsa uzmanību, ka protesta akcijās varētu piedalīties arī jau slēgto slimnīcu darbinieki no Aizkraules un citām pilsētām. "Jāiet kopā ar visām slimnīcām, kuras apdraud likvidācija. Ja visi pulcētos Rīgā pie Ministru kabineta, tas būtu vēl iespaidīgāk," teic U.Zītars, aicinot veidot koordinācijas centru plašu protesta akciju rīkošanai.

Nebūs ko izmaksāt pabalstos

D.Širovs, atgādinot, ka slimnīcas sniegusi neatliekamo palīdzību daudz lielākam iedzīvotāju skaitam, nekā valsts ir spējīga atmaksāt, atzīst, ka slēgšanas gadījumā slimnīcai nebūtu neviena santīma ko darbiniekiem izmaksāt pabalstos. "Štati un struktūra ir tā minimizēti, ka nav iespējams, vēl vairāk samazinot, nodrošināt slimnīcas darbību," teic D.Širovs.

D.Širovs arī norāda, ka Ogres slimnīca atteikusies parakstīt VAOVA piedāvātos līguma grozījumus un kopā ar pašvaldībām turpinās cīņu par finansējumu.

Sākumā - sarunas

Viena no slimnīcas īpašniekiem - Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, informē, ka šobrīd notiek sarunas ar Veselības ministriju par finansējuma piešķiršanu. "Pikets būtu pēdējais solis, un ja uz to ejam, tad visi ejam. Pašvaldību savienība un pašvaldības ir gatavas vienoties par turpmākām darbībām, arī piketiem. Taču sākumā jāiziet sarunu procedūra. nepieciešams veikt vispārīgu analīzi. Ar statistiku, ar cipariem ir jāpierāda, ka slimnīcu noslogojums ir daudzkārt lielāks par to finansējumu, ko valsts ir piešķīrusi. Satversmē ir ierakstītas daudzas labas lietas. Valsts aicina pildīt šos likumus, taču pati tos ignorē," savu viedokli pauž E.Bartkevičs, norādot uz iespēju gatavot prasību Satversmes tiesai par cilvēktiesību pārkāpšanu.

Emocijas pie malas nolikt mediķus aicināja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. Paužot atbalstu slimnīcai, viņš aicināja "izvērtēt radušos situāciju un jebkuriem spēkiem censties sniegt neatliekamo palīdzību, lai cilvēkiem nebūtu jāmirst."

Sanāksmes noslēgumā D.Širovs pateicās slimnīcas īpašniekiem - Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles pašvaldībām par sapratni un atbalstu. Pateicības vārdus saņēma arī mediķi - par lielajām rūpēm par pacientiem, par to grūto darbu, ko viņi šobrīd veic, kaut arī finansējums ir samazināts par 70%.

Iepriekšējā publikācija par šo tēmu.