Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Dzīves standartu pārskatīšana, samazinoties ienākumiem, skar visas sabiedrības uzvedības jomas, arī apbedīšanas paradumus. Apbedīšanas biroja "Atvadas" direktore Ramona Zēna skaidro, ka pirmās pārmaiņas sākušās, mainoties PVN likmei uz 21% agrāko 5% vietā.

"Tas uzreiz sadārdzināja apbedīšanas pakalpojumus, īpašas grūtības radot tiem mirušo tuviniekiem, kuri ir bez darba vai ar minimāliem ienākumiem. Grūtības rada arī tas, ka no 1.jūlija apbedīšanas pabalsta izmaksas veic tikai ar pārskaitījumu. Ja agrāk aizejot uz sociālās apdrošināšanas aģentūru tuvnieki saņēma čeku un varēja bankā izņemt naudu, tad tagad to var saņemt tikai ar pārskaitījumu. Rēķinoties ar šo situāciju, ļaujam norēķināties pa daļām, taču kopējo situāciju tas sarežģī," norāda R.Zēna.

Ja "treknajos gados" mirušā tuvinieki, izvēloties zārku un citus bēru piederumus, uz cenām daudz nav skatījušies, tad tagad tām pievērš daudz lielāku uzmanību. Agrāk parasti tika izvēlēts pilns apbedīšanas serviss. Daudz pasūtīja ziedus un vainagus, ļoti aktuāla bija kapliču pušķošana un zārku dekori. Šobrīd ļoti daudzi tuvinieki no zārku dekorēšanas atsakās. Tiek izvēlēti pēc iespējas lētāki zārki arī ziedi un cita veida dekori, tajā skaitā zārka dekori, tiek izmantoti daudz mazāk. Ierobežoto finansiālo iespēju dēļ arī kapa vietas bēru laikā tiek pušķotas daudz pieticīgāk.

Daudzi mirušo tuvinieki mēģina samazināt izdevumus, paši pērkot ziedus un citus atribūtus. Ja agrāk, organizējot bēres, tika pasūtīts pilns komplekts, tad tagad tuvinieki, piemēram, atsakās no līķauta, tā vietā izmantojot baltu palagu. Arī mirušā transportēšanu tuvinieki nereti nodrošina paši.

Krīze, šķiet, nav skārusi vien bēru apmeklējumu. "Bija arī agrāk bēres, kur bija mazāk piederīgo, citiem vairāk, atkarībā no mirušā piederīgo skaita. Jaunus cilvēkus pavadot, bēru viesu parasti ir vairāk. Pretēja situācija ir, pavadot vecākus ļaudis," atzīst R.Zēna.

Lai gan bēres kļuvušas pieticīgākas, pamata tradīcijas saglabājas. Latviešiem sēru krāsa ir baltā, pelēkā, melnā, violetā. Senajiem latviešiem sēru krāsa bija balta. Mūsdienās pieņemts uz bērēm vilkt melnas vai tumšas drēbes. Klasiskā etiķete paredz, ka vīrieši velk melnu uzvalku, melnu kaklasaiti, melnas kurpes un zeķes, baltu vai melnu kreklu. Vēsā laikā vīrieši velk melnu mēteli, melnu cepuri un cimdus, baltu šalli. Sievietes velk melnu vai tumšu kleitu vai kostīmu.

Tomēr mūsdienās prasības pret bēru tērpiem vairs nav tik kategoriskas. Arī dzīves realitāte ienes savas korekcijas. Piemēram, ja sievietei vienīgais mētelis ir gaiši brūns, tas nav iemesls, lai neietu uz bērēm. Gaišo mēteli var papildināt ar melnu cepuri, šalli un cimdiem. Vīrieši velk melnus, tumši zilus vai tumši pelēkus uzvalkus no savas garderoes, baltus kreklus, melnas, tumši zilas vai pelēkas kaklasaites. Protams, uz bērēm nevajag nākt gaišās vai izaicinošās drēbēs, likt dārgas rotaslietas, nākt sportiskā apģērbā. Taču ir bijušas bēres, uz kurām pavadītāji ieradušies gaišos tērpos, jo tāda bija aizgājēja pēdējā vēlēšanās.

Svarīgi, lai izvadītais apbedīšanas birojs izprot mirušā tuvinieku reālo situāciju, arī materiālās iespējas. Cilvēka aiziešana mūžībā saistās ar dvēseles sāpēm, lielu stresu, radinieku un draugu izmisumu. Apbedītāja darbs ir ārkārtīgi delikāts, nelaimes stundā, tuvos un mīļos cilvēkus zaudējot, tuvinieki nereti jūtas bezpalīdzīgi un apjukuši.

R.Zēna norāda, ka apbedīšanas birojam var prasīt arī nodrošināt pilnu pakalpojumu pilnu servisu, gādājot par cienīgu izturēšanos pret aizgājēju, lai šajā smagajā brīdī atbalstītu un atbrīvotu tuviniekus no rūpēm un raizēm. Tomēr nav izslēgta arī iespēja saņemt tikai daļu pakalpojumu, tādējādi ietaupot līdzekļus.