Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Naudas plānošanas centra (NPC) un GE Money Bank veiktajā sabiedriskās domas pētījumā noskaidrots, ka no visiem Latvijas reģioniem tieši Rīgas un Pierīgas reģiona – Limbažu, Ogres, Rīgas un Tukuma rajona, kā arī Jūrmalas - iedzīvotājiem nauda visvairāk asociējas ar bezrūpību. Šādu viedokli pauž 34% Rīgas un Pierīgas aptaujāto.

Līdzīgi kā Rīgas un Pierīgas reģiona iedzīvotāji, arī 33% latgaliešu naudu asociē ar bezrūpību. Tikmēr vidzemniekiem naudu šādi uztver mazāk kā citu reģionu respondentiem - tikai 22% gadījumu, bet Zemgales un Kurzemes iedzīvotājiem attiecīgi 30% un 29% gadījumu.  Vidzemes iedzīvotājiem, salīdzinot ar citiem reģioniem, nauda visvairāk asociējas tieši ar obligāto maksājumu veikšanu (50%). Naudu šādi uztver arī lielākā daļa kurzemnieku (48%), latgaliešu (49%), zemgaliešu (39%) un rīdzinieku (34%). 

“Kopš naudas kā norēķinu līdzekļa ieviešanas sabiedrības ikdienā, tā ir bijusi uzmanības centrā; tāpat arī vienmēr ir bijis jautājums par to, vai nauda var būt laimes un bezrūpības avots. Domāju, ņemot vērā pašreizējos ekonomikas notikumus, mūsu attieksmei pret naudu vajadzētu kļūt pragmatiskākai, tas ir, var atpūsties, izklaidēties un justies labi arī netērējot lielus līdzekļus. Vēl vairāk – rūpēšanās par savu finanšu stabilitāti var radīt labsajūtu un mieru,” secina Nora Grase, GE Money Bank Komunikāciju daļas vadītāja.

Salīdzinājumā ar respondentiem no citiem Latvijas reģioniem, tieši rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji sākuši vairāk apspriest ar naudu saistītus jautājumus ģimenes un draugu lokā (12%).

Attiecībā uz personīgā budžeta plānošanu, pētījuma dati liecina, ka 47% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju budžetu plāno regulāri, bet visrūpīgāk to dara Kurzemes reģiona iedzīvotāji (52%), vismazāk - vidzemnieki (40%). Tikmēr 37% Rīgas un Pierīgas reģiona aptaujāto respondentu savu budžetu plāno reizēm.

„Kopumā budžetu plāno 84% Rīgas un Pierīgas reģiona iedzīvotāju. Tomēr, analizējot iegūtos datus, svarīgi ir izšķirt atbildes “plānoju regulāri” vai “tikai reizēm”,  jo budžeta jeb savas naudas plānošana ir efektīva tikai tad, ja to dara regulāri. Šobrīd jau 48% Latvijas iedzīvotāju regulāri seko saviem izdevumiem un plāno savu personīgo budžetu, savukārt 36% to dara reizēm,” stāsta Signe Bierande, Naudas plānošanas centra vadītāja. ”Pozitīvi vērtējams arī tas, ka rīdzinieki reāli rīkojas un pielāgojas esošajai situācijai. Pasliktinoties ekonomiskajiem apstākļiem, 59% Rīgas un Pierīgas reģiona iedzīvotāju sākuši vairāk sekot līdzi saviem tēriņiem, bet 18% - analizēt tos.”

Atbildot uz jautājumu par to, kas būtiskāk ietekmējis rīdzinieku un Pierīgas iedzīvotāju rīcības maiņu, 61% respondentu min “ienākumu samazināšanos”, savukārt 59% iemesls bijis - “nestabilā situācija valstī”. Visvairāk ienākumu samazināšanos izjutuši Latgales reģiona iedzīvotāji (76%).

Līdzīgi kā citos reģionos, arī Rīgas un Pierīgas respondentiem visvairāk naudas šobrīd pietrūkst lielāku pirkumu iegādei.

Aptauju veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, tajā piedalījās 600 Latvijas iedzīvotāju. 

Par Naudas plānošanas centru

Biedrība Naudas plānošanas centrs (NPC) ir sadarbībai atvērta neatkarīga sabiedriskā labuma organizācija, kuras mērķis ir Latvijas iedzīvotāju izglītošana un konsultēšana personīgā budžeta plānošanas jautājumos. To 2007. gada maijā dibināja AS GE Money (tagad – GE Money Bank) un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola. Savu mērķu īstenošanai NPC iedzīvotājiem sniedz virtuālas konsultācijas personiskā budžeta plānošanā un informatīvu palīdzību finanšu krīzes situācijās: info@vissparnaudu.lv, www.vissparnaudu.lv. NPC uzturēšanu un pamatdarbību nodrošina AS GE Money Bank, papildu aktivitātes tiek īstenotas ar piesaistīto partneru atbalstu.