Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ikšķiles novada pašvaldības vadība uzsākusi sarunas ar Saeimas frakciju pārstāvjiem par likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanu. Sarunās Ikšķiles puse pauž skaidru nostāju pret likumprojektā paredzēto novada apvienošanu ar Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novadiem, nosakot Ogres pilsētu par jaunizveidotā teritoriālā iedalījuma administratīvo centru. Pirmās sarunas notikušas ar “KPV LV” un Jaunās konservatīvās partijas frakciju deputātiem.  

Sarunās Ikšķiles novada pārstāvji izklāsta Ikšķiles redzējumu gaidāmajai reformai, kura paredz Ikšķiles novada iekļaušanu jaunizveidotajā Ogres novadā. Šāds lēmums uzskatāms par nepamatotu, Ikšķiles novada iedzīvotāju interesēm un labas pārvaldības principiem neatbilstošu.

Pēc tikšanās ar Ikšķiles novada pārstāvjiem politiskās partijas “KPV LV” frakcijas vadītāja vietnieks un  Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sekretārs Ēriks Pucens atzina, ka reforma rit savu gaitu, taču ir virkne nezināmo, pie kā ir jāturpina strādāt, lai atrastu labāko pārvaldības modeli. “Attiecībā uz Ikšķili ir skaidri redzama iedzīvotāju virzība uz Rīgu, līdz ar to mēģinājums to lauzt pretējā virzienā nebūtu loģisks,” izteicās Ē. Pucens.

Līdzīgas atziņas pauda arī Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāte Anita Muižniece: ”Ikšķiles argumenti ir loģiski un pamatoti,  atbilstoši novada specifikai un vērsti uz nākotnes perspektīvas attīstības scenārijiem. Šobrīd nav īsti skaidrs, kāpēc, piemēram, līdzās nelielam Salaspils novadam tiek veidots Ogres novads ar milzīgu teritoriju.” Viņa arī informēja, ka sarunās dzirdētais tiks pārrunāts ar frakcijas deputātiem, aicinot rast risinājumu pamatotiem un saprātīgiem lēmumiem. 

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mariss Martinsons uzsver, ka Ikšķiles un Salaspils novadu savienība tiek saskatīta un uztverta kā divu spēcīgu novadu apvienība, kas būtu valstiski izdevīga. “Tas būtu ekonomiski spēcīgs un uz attīstību vērsts novads, jo īpaši,  raugoties uz tuvāko gadu perspektīvu, kad tiks attīstīs “Rail Baltic” projekts,” uzskata M. Martinsons. Viņš uzsver, ka otrā līmeņa pašvaldības ir atbalstāmas, jo ikdienā strādājot, saistībā ar valstiski nozīmīgām jomām – sabiedriskais transports, veselība, izglītība, civilā aizsardzība – nākas atzīt, ka šo jomu problēmjautājumi ir jārisina citā līmenī, sadarbojoties vairākām pašvaldībām.

Rīt, 7.februārī plānota Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde, kurā turpinās izskatīt likumprojekta „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pielikumu “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti”,  sagatavojot to otrajam lasījumam. Uz sēdi aicināti arī Ikšķiles novada pašvaldības pārstāvji. 

Atgādinām, ka Ikšķiles novada pašvaldības dome 17.decembra ārkārtas sēdē nolēma lūgt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai atlikt likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanu līdz Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa situācijas administratīvi teritoriālās reformas procesā atzinuma saņemšanai un izvērtēšanai. Tāpat tika izteikts lūgums uz otro Likumprojekta lasījumu, iepazīties ar Ikšķiles novada pašvaldības domes 2019.gada 2.oktobra domes ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu "Par administratīvi teritoriālo reformu" un sagatavot grozījumus Likumprojektā atbilstoši 2019. gada 2. oktobra lēmuma 3.punktam: "Lūgt Saeimas deputātiem un Valsts prezidentam neatbalstīt likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” virzību esošajā redakcijā, veikt grozījumus likumprojektā iekļaujot Ikšķiles novadu Pierīgas teritorijā un atcelt nepamatoti noteikto novadu veidošanas kritēriju par iedzīvotāju skaitu Pierīgas novados."

Gadījumā, ja komisija secina, ka minētie priekšlikumi nav atbalstāmi, tika izteikts lūgums izvērtēt Ikšķiles novada apvienošanu ar Salaspils novadu.