Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šo sestdien pulksten 16 Ogres kultūras centra mazajā zālē savu 45 gadu jubileju svinēs koris “Ogre”.

Koris, kas šobrīd apvieno 46 dalībniekus, svinību viesiem gatavo krāšņu koncerta programmu. Kora diriģents Jānis Zirnis atklāj, ka koncerta pirmajā daļā skatītāji varēs baudīt garīgo mūziku latīņu valodā, vienā mesā apvienojot daudzo kora vēsturē dziedāto mesu elementus. Otrajā daļā skatītājus priecēs kora “Ogre” vecākā māsa – sieviešu koris “Ausma”, izpildot latvisko džezu, bet J.Zirnis spēlēs saksofonu. Koncerta turpinājumā koris “Ogre” dziedās latviešu mūzikas klasiku un latviešu tautas mūziku.

J.Zirnis ar kolektīvu saistīts visilgāk – viņš kori “Ogre” diriģē jau 44 gadus. J.Zirnis atzīst, ka viens no nozīmīgākajiem soļiem savulaik bijusi kora nosaukuma izvēle. Izvēloties vārdu “Ogre”, koris lēmis godam nest savas pilsētas vārdu, kas daudzu gadu laikā arī izdevies. J.Zirnis gan atceras, ka tālajā 1999.gadā koris pulcējis 120 dalībnieku, taču ar tiek lielu koristu skaitu bijis sarežģīti doties uz daudzajiem izbraukuma koncertiem. Pamazām izveidojies kora kodols. Kora vecākajam dalībniekam ir 77 gadi, bet jaunākajai dalībniecei – 15 gadi.

Savukārt kora prezidents Andris Lapsa korī dzied kopš 1983.gada rudens. Viņš stāsta, ka korī savulaik uzņemti visi dziedāt gribētāji, daudz nevērtējot viņu muzikālās dotības. “Profesionālu dziedātāju mums nav. Ir armijnieki, skolotāji, celtnieki, dakteri un daudzu citu profesiju pārstāvji,” uzsver A.Lapsa un atzīst, ka šābrīzā kora izpildījuma kvalitāte ir fanātiska J.Zirņa darba rezultāts. Tas ļāvis izveidot vienu no 20 labākajiem koriem Latvijā.

Koris dažādos sava mūža posmos iepazinis visdažādākos mūzikas stilus – gan džezu, gan garīgo un tautisko mūziku, gan klasiku un citus. Pagājušajā sezonā koris “Ogre” viesojās Krakovā, kur 7. Starptautiskajā Adventa laika un Ziemassvētku dziesmu koru konkurss ieguva zelta diplomu. Daudz laika veltīts Dziesmusvētku repertuāra apgūšanai. Jaunā sezona atklāta 2.septembrī slavenajā “Upes dziesmā”, ko šoreiz kuplināja Haralds Sīmanis, Fonoplane, kori “Ogre”, “Grīva”, “Muklājs”, “Tempus” un “Lōja”.

Kora “Ogre” vēsture sākas tālajā 1972. gada septembrī, kad Lielo Dziedāšanas svētku gaidās tolaik modernajā vieglās rūpniecības uzņēmumā Ogrē pēc kombināta mākslinieciskās daļas vadītāja Gunāra Freidenfelda un diriģentu Maijas Rožlapas un Romualda Gibnera iniciatīvas dzimst jauns pašdarbības kolektīvs - trikotāžas kombināta jauktais koris. Koris tiek dibināts ar vienu mērķi - tikt uz Dziesmu svētku simtgades svinībām Rīgā 1973. gada jūlijā. Pirmā diriģenta Romualda Gibnera vadībā jaunais kolektīvs enerģiski ķeras pie darba. Ar rajona kultūras iestāžu gādību cerības piepildās, un svētku gājiena laikā Rīgas ielās skatītāji ar gavilēm un aplausiem sveic kombināta koristus. 

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kori savā paspārnē pārņēma Ogres pilsētas dome, vēlāk - Ogres Kultūras centrs. Ar šo brīdi koris ar lepnumu nes savas dzimtās pilsētas vārdu - „Ogre”. 

Jauns posms ar nemitīgu māksliniecisko izaugsmi kora dzīvē iesākas 1974./75. gada sezonā, kad ar kori sāk strādāt Jānis Zirnis. Atzinību jau iemantojušais diriģents prot jaunajā kolektīvā pulcēt labus dziedātājus, iedegt vēlēšanos dziedāt labāk. Koris mācās klasikas skaņdarbus, latviešu tautasdziesmas un laikmetīgo mūziku. Darbs sekmējas, un 1977. gadā koris vispirms jau ļoti veiksmīgi startē Ogres rajona koru skatē, kļūstot par absolūto uzvarētāju, ar ko ne tikai iekļūst Dziesmu svētku koru konkursa finālā, bet arī iegūst godalgoto 2.vietu. Pēc trim gadiem - 1980. gada Dziesmu svētkos - Mežaparka estrādē daudzu tūkstošu lielais kopkoris sumina Jāni Zirni un Ogres trikotāžas kombināta kori kā uzvarētāju jaukto koru grupā. Kora sniegums ir stabils un pārliecinošs, par ko 1981. gadā tiek piešķirts Tautas kora nosaukums. Vien jāpiemin, ka Tautas kora statuss koriem tika piešķirts par augstiem un noturīgiem mākslinieciskiem sasniegumiem ilglaicīgā periodā. Korim tas ir liels sasniegums, kas rosina strādāt vēl vairāk.  Jāņa Zirņa vadībā koris piedalījies visos turpmākajos Latvijas Dziesmu svētkos, skatēs vairākkārt iekļūstot laureātu godā. Arī 2008. un 2013.gada Dziesmu svētkos koris kvalificējās dalībai Koru karu finālā un abas reizes ieguva augsto 12.vietu. Bez tam 2008.gada  Dziesmu svētkos koris ieguva vēl vienu svarīgu atzinību – 1.vietu Latviešu tautas tērpu skatē. 

Dalība starptautiskos koru konkursos:

Starptautiskais koru mūzikas konkurss Ventspilī (1992)

Olomoucas dziesmu festivāls Čehijā (2004), iegūtas divas zelta medaļas

Starptautiskais koru festivāls Vespremā, Ungārijā (2005), iegūta speciālbalva

E.Grīga starptautiskais koru konkurss Bergenā, Norvēģijā (2007)

X Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls "Sudraba zvani", koru un vokālo ansambļu konkurss Daugavpilī, Latvijā (2013)

Pasaules koru olimpiāde Rīgā, Latvijā (2014) - Zelta diploms un Uzvarētāja tituls Atklātā konkursa kategorijā "Folklora"

Eiropas koru olimpiāde Magdeburgā, Vācijā (2015) - Sudraba medaļa Čempionu līgas kategorijā "Garīgā mūzika" un Zelta medaļa Čempionu līgas kategorijā "Folklora".

Koris sniedzis koncertus un piedalījies festivālos gan Latvijā, gan ārpus tās –Ukrainā (1984), Moldovā 

(1985), Vācijā (1990), Baltijas valstu un ASV koru festivālā „Bridges of Song” Tallinā (1991), Latvijas un Dānijas koru festivālā „Eversmiling Liberty” (1993), starptautiskā festivālā Musichoridanse Francijā (2009), XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV (2012) kā oficiālais Latvijas koru pārstāvis.

Koris „Ogre” ir vienīgais no Latvijas koriem, kas piedalījies visos Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos, kuru dibinātājs un idejiskais tēvs ir Imants Kokars. Pirmie svētki notika 1995. gadā Rīgā, turpmākie - 1997. gadā Gotlandē (Zviedrija), 2000. gadā Skienā (Norvēģija), 2002. gadā Klaipēdā (Lietuva), 2008. gadā Tartu (Igaunija), 2010. gadā Reikjavikā (Islande), 2012. gadā Helsinkos (Somija) un 2015. gadā Rīgā (Latvija), nosvinot svētku pastāvēšanas 20 gadu jubileju.

Kora repertuārs ir vispusīgs – no dažādu laikmetu un tautu klasiskās, garīgās un tautas mūzikas līdz mūsdienu populārajai mūzikai. Pateicoties Jāņa Zirņa izcilajam džezmeņa talantam un izdaudzinātajam mūzikas ritma izjūtas nervam – koris apgūst pat džeza mūzikas izpildīšanu. No atskaņotās kora mūzikas klasikas atzīmējami tādi darbi kā P.Barisona „Brīnumzeme”, I.Kalniņa oratorija „Dzejnieks un nāra”, A.Bruknera „Messe in C”, M.Duruflē „Rekviēms”, Š.Guno „Messe Solennelle”, K.Orfa „Carmina Burana”, Dž.B.Pergolezi „Stabat Mater”, K.Sen-Sansa „Ziemassvētku oratorija”, A.Vivaldi „Gloria”, F.Mendelszona – Bartoldi nepabeigtā oratorija „Kristus”, Dž.Verdi „Stabat Mater”, G.Puccini "Messa di Gloria", u.c. Piedaloties Ogres Mūzikas svētkos, ir izdziedātas neskaitāmas pasaules populārās opermūzikas pērles. Sava nenogurdināmā diriģenta vadībā koris vienmēr ir gatavs izaicinājumiem jauna repertuāra apguvē.