Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Sestdien kultūras namā „Lielvārde” aizvadīts kora „Lāčplēsis” 150 gadu jubilejas koncerts "Kad dziesma pret debesīm skrien" .

Jauktā kora „Lāčplēsis” pirmssākumi rodami latviešu pirmās nacionālās atmodas laikā. Lielvārdē jau agri – vēl pirms himnas rašanās - 1865. gadā vietējās draudzes skolotājs, ērģelnieks Jānis Neilands nodibina vīru kori un 19 lielvārdieši, kuru vidū ir arī topošais dzejnieks un skolotāja palīgs Auseklis, piedalās pirmajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. 1888. gadā, trešajos Dziesmu svētkos piedalās jau jauktais koris - Lielvārdes Labdarības biedrības  koris, kura diriģents joprojām ir Jānis Neilands.

20.gadsimta sākums ir sarežģīts laiks mūsu valsts vēsturē,un neizbēgami tas ietekmē kora dziedāšanas tradīciju izkopšanu . Lielvārdiešu muzikālā rosme apsīkst un tikai pēc I Pasaules kara kordziedāšanas tradīcijas Lielvārdē atjaunojas. Ar dziedātgribošajiem ļaudīm strādā vietējais mežzinis un dzirnavnieks Pēteris Landovskis.

1933. gadā muzikāli apdāvinātais skolotājs Jānis Austrums izveido Lielvārdes Aizsargu nodaļas jaukto kori un 1938. gadā lielvārdieši atkal ir latviešu Dziesmu svētku dalībnieku rindās.

Otrais pasaules karš atkal aprauj dziesmu lidojumu un tikai pēc otrā pasaules kara enerģiskā skolotāja Ērika Virse atdzīvina lielvardiešu sensenās muzikalitātes slavu. Jaunu spēju atplauksmi Lielvārdes koristi pieredz , kad vietējo dziedoņu vadību pārņem Tamāra Grigule, vēlāk Edvards Deksnis un Ņina Bērziņa.

Nozīmīgs posms kora vēsturē ir 1952. gads, kad kora priekšā stājas enerģiskais Pauls Kvelde, toreiz vēl tikai mūsu mūzikas augstskolas otrā kursa students. Pēc viņa iniciatīvas un ar novada patriota Edgara Kauliņa labvēlību, koris kļūst par kolhoza „Lāčplēsis” kolektīvu. Kveldem darba dēļ nākas Lielvārdi uz kādu laiku atstāt un 1965. gadā XIV Dziesmu svētkos koris piedalās Ludmilas Lukaševicas vadībā, bet vēlāk, atsākot darbu Lielvātrdē, lielu vērību Pauls Kvelde velta kora repertuāra paplašināšanai un tematisko koncertu iestudēšanai. 1973. gadā korim liels notikums ir jaunu tērpu šūšana - Dziesmu svētku gājienā koristi ar dārgajiem un iespaidīgajiem tērpiem saņem neviltotas skatītāju ovācijas, un pēc šiem tērpiem kori lieliski pazīs turpmākos gadus. 

1972.gadā Pauls Kvelde „Lāčplēša” vadības stafeti nodod diriģentam Mārtiņam Putniņam, kormeistarēm Dailai Martinsonei un Inārai Biseniecei. Viņu darbības rezultātā lielvārdieši piedzīvo ceturto muzikālo atplauksmes posmu. Mārtiņa Putniņa radošā degsme nodrošina „Lāčplēša” lielākās mākslinieciskās uzvaras „dziesmu karos” . 

Atmiņā spilgtus nospiedumus atstājusi Latvijas trešās atmodas sākumā - 1989. gadā Universitātes Lielajā aulā Mārtiņa Putniņa vadībā dziedātā programma „Kur tu augi, brīvībiņa?” Bailes un nedrošība mijās ar laimes sajūtu - visām latviešu brīvības dziesmām pavērās brīvs skanējums.

Nozīmīgi ir „Lāčplēša” braucieni uz Karpatiem, Krimu, kā arī uz Krasnojarsku pie Sibīrijas latviešiem 1989. gadā, aizvedot arī viņiem Atmodas elpu. Un, kad 23. augustā Latvijā visi sadevās rokās Baltijas ceļā, Krasnojarskā bija jau pusnakts. Koristi izgāja uz ielas un arī sadevās rokās, veidojot garu joslu un domās visi bija Latvijā. Sibīrijas plašumos ielija himna „ Dievs, svētī Latviju!” 

Astoņdesmito gadu beigas ar „Lāčplēsi” sāk darbu vokālā pedagoģe Anita Kārkliņa un, kad pēc XXI Dziesmu svētkiem no kora vadības aiziet diriģents Guntars Bernāts, koristi lūdz savu atsaucīgo dziedāšanas skolotāju turpināt darbu ar kolektīvu.

Anitas vadībā koris piedalās XXII Vispārējos un Rīgas astoņsimtgades Dziesmu svētkos. Viņas radošā enerģija aizved kori gan uz vieskoncertiem Dānijā, Norvēģijā, Itālijā, gan pulcē Lielvārdē Latvijas vecākos korus uz „Spoku nakti”. 

1995. gadā ar vērienu izsan kora 130 gadu jubilejas koncerts, vēl vecajās mājās - paju sabiedrības „Lāčplēsis” kultūras namā. Mainoties ekonomiskajai situācijai tās gan drīz nākas pamest un koris pārceļas uz Lielvārdes kultūras namu.

Anitas darbs ražīgs un aktīvs vairāk kā desmit gadu garumā un kora vadību uz laiku pārņem viņas dēls Krišjānis Kārkliņš.

2003.gadā kora diriģēšanu savas rokās ņem jaunais un ar humora sajūtu dāsni apveltītais Andris Gailis, kam asistē Uģis Meņģelis. Viņi ievieš jaunas, mūsdienīgas vēsmas kora skanējumā – koristi joprojām ar smaidu atceras kora 140 gadu jubilejā atskaņoto dziesmu „Kondalilla”.

Kad pēc 2005. gada, jubilejas sezonas noslēguma Andris un Uģis vairs nevar veltīt laiku darbam Lielvārdē, korim palīdzīgu roku atkal pastiepj Pauls Kvelde, ieteikdams kora diriģēšanu uzticēt Antrai Purviņai.

Enerģiska, talantīga un prasīga, Antra atkal paceļ kora skanējumu kvalitatīvi augstākā līmenī, kas vainagojas ar augstu vērtējumu koru skatēs novadā un Vidzemes reģionā. Daudz pūļu Antra iegulda jaunu dziedātāju piesaistīšanā. Viņas vadībā 2009. gadā „Lāčplēsis” viesojas Oslo un pirmoreiz piedalās starptautiskā koru festivālā „ Alta Pusteria” Itālijā, 2012. gadā.

Otrā diriģenta lomu 2 gadus pilda Lauris Lieldiens, cilvēks ar izteikti māksliniecisku domāšanu, kura aktivitātes neaprobežojas ar kora diriģēšanu vien. 

Par tradīciju kļuvuši arī kora ikvasaras ceļojumi pa Latviju, Igauniju un Lietuvu. Īpaši labā atmiņā palicis kora 145 gadu jubilejas pasākums ar rokoperas „Lāčplēsis”iestudējumuun brauciens ar plostiem pa Daugavu 2011. gada vasarā.

Kad pēc XXV Dziesmu svētkiem 2013. gadā Antra Purviņa ģimenes apstākļu dēļ ir spiesta atstāt kora vadību, diriģēšanu turpina Jānis Ungurs. Jānis cenšas koristiem iemācīt ne tikai sekot nošu pierakstiem, bet arī uztvert dziesmu kā stāstu un padarīt to emocionāli krāsainu. Gatavojoties kora 150 gadu jubilejas koncertam, lielu darbu koristu dziedāšanas tehnikas izkopšanā iegulda arī vokālā pedagoģe Anna Rudzīte.