„Paši esam pirms krīzes būvējuši un projektējuši Ogrē. Potenciāls ir ļoti, ļoti labs. Tas smalkais jebkuras mazākas pilsētas attīstības elements, ir saprast kā salikt kopā ekonomiku, kultūru, izglītību un atrast pareizo proporciju starp infrastruktūras un ekonomikas lietām, saskatīt iespēju veidot šādas tādas rozīnītes,” viņš teic un skaidro: „Svarīgi veidot to rozīnīti, kāpēc šī mazā vai vidējā pilsēta ir interesanta. Nav pilsētā tik daudz objektu, kurām vajadzētu veidot tēlu – tā ir baznīca, bibliotēka, kultūras nams. Tās pāris rozīnītes, ja tās atrod, dzīvo kopā ar pilsētas tēla veidošanas struktūru.” U.Pīlēns rosina dažādu pilsētas daļu un objektu attīstīšanai rīkot arhitektu plenērus, kas Ogrē jau labu laiku nav notikuši. 

 

Iepazīstoties ar Ogres centrālās bibliotēkas ēku, U.Pīlēns norāda, ka no jebkuras ēkas, arī šīs, var radīt īstu pērli. Turklāt to varētu izdarīt par tiem pašiem 800 tūkstošiem, kas vēl nesen tikuši plānoti esošās bibliotēkas renovācijai renovācijai. Aktualizēts arī jautājums par Ogres kultūras centra kāpņu remontu, kam vēl nesen lūgti 290 tūkstoši. „Vai Ogres kultūras namam nav interesantāka viena moderna piebūve, nevis vienkārši saremontētas kāpnes? Ir pierādīts, ka komercobjektos viens pakāpiens par 10% samazina apgrozījumu,” teic U.Pīlēns, rosinot kāpņu vietā veidot piebūvi – pasāžu, kurā varētu atrasties kafejnīca un notikt dažādi pasākumi, bet zem tās būtu iespējams izvietot autostāvvietu, tā risinot sasāpējušo auto novietošanas problēmu. „Kultūras nams jāredz kopumā ar savu rozīnīti, dzīvotspēju un ar to, ka mēs būvējam nākotnei, jauniešiem, vecākiem cilvēkiem, lai jebkuram Ogrē būtu vieta, kur sevi pilnveidot, parādīt un tā būtu savā veidā Ogres sirds,” turpina arhitekts.

 

Šodien aizvadīta arī tikšanās ar Ogres estrādes īpašnieku, uzņēmēju Juri Feodorovu, kurš cer jau šovasar estrādē rīkot pasākumus. Estrādes sakārtošanai gan nepieciešams pašvaldības atbalsts, kuru jaunā domes vadība gatava sniegt. „Ogres estrāde Ogrē vienmēr ir bijusi viena no labākajām vai pat labākā Latvijā un iedzīvotājiem tā ir vajadzīga,” norāda domes priekšsēdētāja vietniece kultūras, veselības un izglītības jautājumos Ineta Tamane. Viņa atzinīgi vērtē arī līdzšinējo sadarbību ar Ulda Pīlēna biroju, kas devis ieguldījumu arī I.Tamanes līdz šim vadītās Ogres 1.vidusskolas sakārtošanā. Sadarbība varētu turpināties arī būvējot sklas stadionu. 

Savukārt deputāts un Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Juris Laizāns, norāda, ka tikšanās ar U.Pīlēnu ir bijusi ļoti nozīmīga, jo svarīga ir pilsētu attīstīt plānvidīgi un saskaņā ar izvēlēto vīziju. Pretējā gadījumā veidojas absurdas situācijas, kā, piemēram, šobrīd, kad renovējot bērnudārzus, tiek likvidēti vēl nesen nomainītie pakešu logi. „Svarīgi pilsētu attīstīt tā, lai cilvēki te gribētu braukt un dzīvot, lai te atpūsties brauktu viesi no citiem Latvijas novadiem un pilsētām. Neizmirsīsim arī mūsu brīnumu – dabas parku „Ogres Zilie kalni.” Ja pirmie plenēri noteikti būs saistīti ar kultūras namu un bibliotēku, tad nākamajos vajadzētu vērtēt, kā Zilajos kalnos izveidot aktīvās atpūtas zonu. Svarīgi Ogrē veidot pozitīvu investīciju fonu, iemācīties racionāli tērēt budžeta līdzekļus, rodot nepieciešamos līdzekļus gan novada centra, gan pagastu vajadzībām.

 

Domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis pateicās šīsdienas tikšanās iniciatoram, deputātam Andrejam Ceplītim un atklāj, ka tuvākajā laikā jaunas vēsmas varētu sagaidīt arī pagastu iedzīvotāji. „Pagastos ir daudzas pamestas ēkas, kuras jāsakārto, ceļu jautājumi, jāsakopj pagastu centri. Diemžēl nereti dažādos projektos tiek ieguldīti miljoni, bet atdeves nav,” viņš atzīst.