Bērnu aizsardzība un drošība nav tikai drošība uz ielas vai pareiza apiešanās ar elektroierīcēm, tā ir arī bērna drošība mājās, izglītības iestādēs, automašīnā vai sabiedriskajā transportā, kā arī internetā. Respektīvi - bērnu drošība ir pasākumu kopums, kas ietver sevī zināmas lietas- ko bērns drīkst un ko nedrīkst darīt, paša spriedumu izdarīšanas prasmi un spēju analizēt radušās situācijas attīstību. Bet svarīgākais visā ir prasme un vēlme pieaugušajiem un bērniem savstarpēji komunicēt.

 

Vecākiem ir jāpastāsta bērniem par drošību ārpus mājas un uz ceļa, kā arī pašiem jārāda priekšzīme. Diemžēl nereti var redzēt gluži pretēju ainu- vecāki, dodoties ar bērniem pastaigā, šķērso gājēju pārejas pie sarkanās gaismas, nesprādzē drošības jostas automašīnās, nelieto atstarotājus diennakts tumšajā laikā. Reizēm tieši bērni ir tie, kas atgādina saviem vecākiem automašīnās, ka ir jālieto drošības jostas, ka iela ir jāšķērso pie luksofora zaļās gaismas. Katram bērnam un, protams, arī viņu vecākiem ir jāpārzina elementāri ceļu satiksmes noteikumi, noteikti ir jāiegādājas un jālieto atstarotāji.

 

Bieži vien jaunieši un bērni, lai ātrāk nokļūtu mājās, draugu pierunāti, vai gadījumos, kad vēlas ietaupīt naudu, izvēlas savdabīgu pārvietošanās veidu - stopēšanu. Pētījumi rāda, ka Latvijā stopē apmēram 30% bērnu, lielākā daļa stopētāju ir vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Ir jāatceras viena lieta - stopēšana ir bīstama ne tikai no ceļu satiksmes drošības puses, bet arī tādēļ, ka stopējot bērni nonāk kontaktā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Vecākiem vajadzētu informēt bērnus, ka viņu drošība un veselība ir pirmajā vietā, tādēļ no stopēšanas vajadzētu izvairīties.

 

Bērni var kļūt zagļiem un laupītājiem pa vieglu upuri, jo viņi ir fiziski vājāki. Visbiežāk nauda, mobilie telefoni un citas personīgās mantas tiek atņemtas nepilngadīgām personām. Kā rāda policijas apkopotā informācija, izmeklējot šādus gadījumus, vairumā gadījumu vainīgās personas ir bijušas pazīstamas ar cietušo un «draugs» apzog draugu, vai arī to pēc savstarpējas vienošanās izdara trešā persona. Nereti bērns, atrodoties ārpus mājas, pats pievērš lieku uzmanību ar savu rīcību, piemēram,  skaļi runājot pa dārgu mobilo telefonu vai norēķinoties veikalā par konfektēm ar lielākām naudas zīmēm.

 

Bērnam ir jāpastāsta, kā izvairīties no šādām situācijām. Pirmkārt, nekad nevajadzētu karināt telefonu kaklā vai jebkādi citādi lielīties ar to. Otrkārt - ja kāds nepazīstams cilvēks palūdz uz mirklīti telefonu piezvanīt, nedrīkst viņam to dot, jo telefons, visticamāk, netiks atdots atpakaļ.

Bērnam ir svarīgi apzināties, ka viņa veselība ir svarīgāka par jebkuru mantu, tādēļ, ja tiek izteikti fiziski draudi, tie ir jāuztver nopietni. Ja ir iespējams aizbēgt, tad labāk bēgt uz kādu sabiedrisku vietu, piesaistot cilvēku uzmanību ar kliedzieniem. Ja tuvumā neviena nav, labāk atdot to, ko laupītājs prasa un uzreiz ziņot arī vecākiem vai zvanīt policijai.

 

Labākais veids kā cīnīties ar kabatzagļiem gan pieaugušajam, gan bērnam, ir lietot maksājumu kartes, tomēr reizēm cilvēki izdara muļķību, karšu pin kodus pierakstot uz lapiņas un turot lapiņu makā. Pin kods ir jāatceras no galvas, nevis jāpieraksta uz lapiņas vai mobilajā telefonā. Bērna bankas kartē vienmēr ir jābūt vismaz 5 euro, lai bērns tos pie vajadzības varētu izņemt tuvākajā bankomātā gadījumos, kad, piemēram, pazaudējis braukšanas kartīti vai skaidro naudu. Tāpat, ieteicams bērnam izvairīties no apšaubāmiem cilvēkiem. Diezgan populāra kabatzagļu iezīme ir uz rokas uzmests apģērba gabals vai iepirkuma maisiņš, kabatzagļi pat ziemā nevalkās cimdus.

Pasargāt bērnu no kabatzagļiem iespējams arī turot braukšanas biļeti nevis makā, bet atsevišķā kabatā. Gadījumā, ja bērns konstatējis, ka ir notikusi zādzība, uzreiz jāsaceļ trauksme - iespējams, ka tādā gadījumā nozagto maku zaglis nometīs zemē.

 

Atkarības ir nopietna problēma, no kuras nav pasargāti nedz pieaugušie, nedz bērni. Arī bērnu vidū nereti tiek konstatēta alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarība, atkarība no azartspēlēm. Viena no izplatītākajām bērnu atkarībām ir atkarība no datora. Jau pašos pirmsākumos ir svarīgi cīnīties ar šīm problēmām, kamēr tās vēl nav iespiedušās pārāk dziļi bērnā. Ja jums ir aizdomas, ka bērns kļuvis atkarīgs, nekavējoties jāgriežas pēc palīdzības Atkarības profilakses centrā vai zvanot pa telefonu 67037313.

Lai gan lielākā daļa bērnu atceras vecāku teikto, ka nedrīkst iesaistīties diskusijās ar svešiniekiem, pieņemt no tiem kādas dāvanas, atklāt nekādu personīgu informāciju un jāizvairās no pārlieku draudzīgiem cilvēkiem. Arī „svešinieki" attīsta savas metodes, viņi nemēģina jau pirmajā kontaktēšanās reizē ar bērnu pierunāt to doties sev līdz, bet gan ar katru tikšanās reizi pamazām iemanto bērna uzticību. Cilvēku tirdzniecība un pedofilija ir arī Latvijā esoši fenomeni, tādēļ šai lietai vajadzētu pieiet ļoti nopietni.

Daudz tiek runāts par bērnu drošību uz ielas, bet tiek aizmirsts parūpēties par drošību mājās. Jāatceras, ka bērnu vēlme izzināt apkārtējo pasauli ir milzīga, tādēļ ir jāuzmana situācijas, kurās bērns var paņemt asus vai ļoti sīkus priekšmetus, ķīmiskus šķidrumus un medikamentus, patvaļīgi ieslēgt elektroierīces un spēlēties ar sērkociņiem vai citiem bīstamiem viņa veselībai priekšmetiem. Pat tad, kad esat mājās kopā ar bērnu, pastāv risks, ka viņš, kaut mirklīti atstāts bez uzmanības, var traumēt sevi. Pret šādām varbūtībām var efektīvi nodrošināties - veikalos iegādājamas noderīgas lietas, kas var pasargāt bērnus. 

Dažādos bērnu preču veikalos ir iegādājamas tādas lietas, kā aizsargi pret pirkstu ieciršanu durvīs, kuri ir viegli un ērti lietojami un pasargās mazos pirkstiņus. Ļoti populāri ir stūru aizsargi, kas pasargās, ja bērnam gadīsies paklupt. Bērnu savainošanās pret galdu un citu mēbeļu stūriem ir bieža parādība, bet to ir iespējams novērst. Nedrīkst aizmirst arī par kontaktligzdām, kas bērnam var būt ļoti bīstamas, arī tām ir radīti speciāli aizsargi. Ļoti laba lieta ir drošības klipši, kas paredzēti, lai bērns nevarētu piekļūt dažādiem skapīšiem, kuros glabājas, piemēram, medikamenti vai asi priekšmeti. Arī tualetes poda vākam ir radīts klipsis, kas bloķē vāka pacelšanas iespēju. 

Bērnu līdz 7 gadu vecumam nedrīkst bez uzraudzības atstāt mājās vienu, tomēr, ja rodas ārkārtas situācija un nav iespējas bērnu aizvest pie vecvecākiem vai labiem draugiem, izsaukt auklīti, vai vienkārši paņemt bērnu līdzi ārpus mājas, un nekas cits neatliek, tad noteikti pastāstiet bērnam par drošības noteikumiem, kas jāievēro. Vispirms- ugunsdrošība un elektroierīču droša lietošana. Nākamais solis- pasargāt bērnu pret ļaundariem, kas varētu iekļūt dzīvoklī.

Pastāstiet bērniem, lai tie vienmēr pārliecinās, lai durvis ir aizslēgtas, pamāciet, ka nekad nedrīkst atvērt durvis nepazīstamai personai, arī tad, ja cilvēks aiz durvīm apgalvo, ka pazīst vecākus. Neatbildēt uz jautājumiem, ko uzdod svešs cilvēks. Ierīkojiet durvīs actiņu.

Uz nepazīstamu cilvēku tālruņa zvaniem vislabāk būtu atbildēt, ka tētis guļ, bet mamma ir ļoti aizņemta, neatklājot to, ka bērns ir viens mājās. Vecākiem dodoties prom, ir labi atstāt ieslēgtu TV, jo tas ne tikai izklaidēs bērnu vecāku prombūtnes laikā, bet arī radīs iespaidu, ka mājās ir daudz cilvēku. Atstājiet bērnam uzticama kaimiņa telefona numuru, lai nepieciešamības gadījumā bērns var tam piezvanīt.

Ja pie savas mājas vai dzīvokļa durvīm bērns pamana kaut ko aizdomīgu (uzlauztas durvis, izsistu logu vai ko citu), nekādā gadījumā nedoties iekšā, bet zvanīt vecākiem vai policijai.

Ja pie mājas vai kāpņu telpā redzams kāds aizdomīgs, līdz šim neredzēts cilvēks, labāk neatslēgt dzīvokļa durvis, bet doties uz kādu sabiedrisku vietu, piezvanīt vecākiem vai dodies pie labi pazīstamiem kaimiņiem.

Ja kas atgadās, zvanīt pa tālruni 110, nosaukt adresi un pastāstīt, kas noticis.

Internets noteikti ir viens no cilvēces labākajiem izgudrojumiem, tomēr, tieši tāpat arī viens no bīstamākajiem. Internets bērniem un skolēniem nodrošina lieliskas iespējas būt radošiem, uzzināt dažādus jaunumus un sazināties ar saviem draugiem, tomēr tam ir arī savas melnās puses, par kurām ar bērnu noteikti nepieciešams runāt. 

Iesākumā ir fakts, ka internetā atrodams liels daudzums bērniem nepiemērotu failu un informācijas, tādēļ jācenšas pasargāt bērns no tiem. Var izveidot filtra iestatījumus un satura filtrēšanas iespējas, tomēr tā ir tikai pagaidu aizsardzība, jo bērni ātri iemācās tās apiet, tieši tādēļ ar bērnu par interneta lietošanu un lietošanas pieredzi ir jārunā. 

Internets ir sociāla vide, kurā iespējams satikt gan draugus, gan svešiniekus. Pēdējiem nereti ir tieksmes bērnus sāpināt, iebiedēt vai ļaunprātīgi izmantot, tādēļ dodiet bērnam padomus būt ļoti piesardzīgam, norādot savu personīgo informāciju, domāt ar ko komunicēt interneta vidē. Ja kāds uzdodas par klasesbiedru Jāni, tad pārliecinieties, vai tas tiešām ir Jānis, vai kāds cits, kas slēpjas aiz Jāņa vārda, atceraties, ka internetā cilvēki ne vienmēr ir godīgi un precīzi nenorāda informāciju.

Ir pāris veidu kā palielināt bērna drošību interneta vidē. Viens no tiem ir novietot datoru istabā, kuru izmanto visa ģimene, tādējādi iespējams pārspriest dažādas ar datoru saistītas aktivitātes un problēmas, vecākiem vieglāk kontrolēt bērna  darbības. Būtu labi ik pa laikam lietot internetu kopā, jo tādējādi, procesa gaitā, spēsiet pastāstīt par dažādām ar internetu saistītām problēmām, ieteikt bērnam adreses, kurās viņš var iegriezties. Izveidojiet tieši bērnam piemērotu interneta pārlūkprogrammu, kurā būtu izveidotas grāmatzīmes ar vietnēm, kuras bērns apmeklē, tādējādi viņš nokļūs pie sev derīgās informācijas maksimāli ātri, samazinot risku nejauši iekļūt kādā nepiemērotā mājas lapā.

Ja tomēr bērns internetā atrod nepatīkamus vai neatbilstošus materiālus, noteikti nepārspīlējiet situāciju un norādiet, ka tā nav bērna vaina, lai bērns arī nākotnē varētu ar jums pārrunāt līdzīgu pieredzi. Atbrīvojieties no neatbilstošā materiāla, izdzēšot to no datora, vai e-pasta kastītes, kā arī iztīriet pārlūkošanas atmiņu. Noteikti pastāstiet bērnam kā nākotnē izvairīties no līdzīgas situācijas.

Pamata zināšanas par to, kā rīkoties dažādās situācijās, sniedz pedagogi, tāpat bieži tiek rīkotas dažās akcijas un kampaņas, dalīti informatīvie bukleti, izglītības iestādes apmeklē dažādi speciālisti, tajā skaitā, arī pašvaldības un Valsts policijas darbinieki. Lai gan skolas labi pilda izglītošanas funkciju par bērnu drošību, nekad nebūs lieki pārrunāt ar bērnu viņa dienas gaitas un to, kādi cilvēki pa dienu ir satikti. Diemžēl, arī pašas skolas bieži kļūst par vardarbību mitekli, tādēļ bērnam ir jāsaprot, ka viņš var par nepatīkamām situācijām runāt ar vecākiem un pedagogiem, ka tas ir labākais veids, kā problēmas risināt.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā ir izveidots un darbojas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis ar mērķi sniegt bērniem psiholoģiska rakstura palīdzību, kā arī rast atbalstu krīzes situācijās. Uzticības tālruņa darbinieku ikdiena ir uzklausīt, atbalstīt, palīdzēt risināt dažādus jautājumus. Uzticības tālruņa numurs ir 116111 (80006008).

Bērnam ir jāapzinās, ka uz uzticības tālruni viņš var zvanīt jebkurā grūtajā brīdī, ka viņa un speciālista sarunas netiks izpaustas citiem. Vecākiem ir jāpastāsta saviem bērniem, ka uzticības tālruņa speciālisti sniegs padomu jebkurā dzīves situācijā, vai tās būtu problēmas skolā, ģimenē, attiecības draugu starpā, attiecības starp brāļiem un māsām, palīdzēs gadījumos, kad bērns ir palicis viens mājās un jūtas vientuļi, vai vienkārši tāpat vēlas parunāties ar speciālistiem un uzdot jautājumus, uz kuriem vecāki varbūt nespēja pietiekami izsmeļoši un bērnam saprotamā veidā atbildēt. 

Bērni un pusaudži uz uzticības tālruni var zvanīt ik darba dienu no plkst. 08.00 līdz plkst. 23.00, kā arī sestdienās no 08.00 līdz 22.00 un svētdienās no 10.00 līdz 22.00. Uzticības tālrunis ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.

Atcerieties, ka nekad nevajag baidīties meklēt palīdzību un konsultēties ar speciālistiem, tāpat savu pilsoņa pienākumu jūs būsiet izpildījis, ja pamanīsiet ko dīvainu kādā ģimenē, vai jūsu rīcībā būs nonākusi informācija par kādu bērniņu, kas ir no nelabvēlīgas ģimenes.