Komentāri (6)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Lai informētu mediķus par gaidāmajām pārmaiņām veselības aprūpes sistēmā, šodien ar Ogres rajona slimnīcas personālu tikās Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, viņa vietniece Ruta Vīksna un Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgenijs Kalējs.

Kārtējais mediķu algu samazinājums, šoreiz par 20%, kas plānots no 1.jūlija, ir tikai aisberga redzamā daļa. Izrādās, ka valdības pārstāvju retorika veselības jomā balstīta uz nekaunīgiem meliem par to, kādi ir ar valsts kreditēšanu saistītie nosacījumi attiecībā uz valsts budžetu.

Jau ziņots, ka, lai saņemtu kredītu, valstij būtiski jāsamazina publiskā sektora izdevumi, taču ne visās jomās. Eiropas Komisija savā 2009.gada ziņojumā uzdevusi “nodrošināt, lai publiskā sektora izdevumu samazinājums neskartu veselības aprūpi.” Iemesls pavisam vienkāršs – samazinoties finansējumam veselības aprūpei, proporcionāli pasliktinās arī iedzīvotāju veselība un palielinās mirstība. Abi rādītāji Latvijā ir kritiski un to tālāka pasliktināšana nav pieļaujama.

„Tikai tāpēc, ka mums pietrūkst cilvēkresursu veselības aprūpē, viena gada laikā Latvija zaudē vienu mazpilsētu – apmēram 12 000 iedzīvotāju. Pašlaik Latvijai pietrūkst apmēram 700 ārsti,” informē V.Keris, „Situācija ar medicīnas māsām ir iepriecinošāka, jo to skaits ir samērā stabils. Bet, ja salīdzina ar māsu skaitu attiecību pret 100 000 iedzīvotājiem, tad, salīdzinājumā ar citām ES valstīm, mums trūkst ap 4000 māsu. Latvija starp ES valstu rādītājiem „izceļas” arī ar kritisku situāciju saslimstības ziņā, augstāko mirstības līmeni, pēdējo četru gadu laikā dubultojies arodslimību skaits un gandrīz trešā daļa ārstu ir pirmspensijas vecumā. Tie, kas ir jaunāki par 35 gadiem, ir apmēram 11,5 procenti! Un tas nozīmē, ka arī profesija ir uz iznīcības robežas.”

Valdība melo un noveļ vainu

Tajā pat laikā valdības pārstāvji cītīgi slēpj patiesos kredītu ņemšanas nosacījumus, risinot valsts problēmas uz veselības aprūpes kvalitātes rēķina.

„Valdība mūs joprojām māna – faktiski, mūs ir nodevuši gan jaunā valdība,” atzīst V.Keris, „gan veselības ministrs, kurš paziņoja, ka mediķiem samazinās algas tāpat kā visiem, lai arī pirms tam viņš varonīgi turējās pie „sarkanajām līnijām”.” V.Keris norāda, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) ir apmēram 14,3 miljardi latu, un tas nozīmē, ka valstī nauda ir. 2007.gadā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Pasaules Banka ieteica Latvijai palielināt finansējumu veselības aprūpei vismaz līdz tam līmenim, cik procentus no sava IKP piešķir jaunās dalībvalstis veselības aprūpei. Tas ir vismaz līdz 4,5 procentiem, jo pārējās Eiropas dalībvalstis veselības aprūpei novirza no 4,5 līdz 6,5 procentiem no IKP. „Būsim pieticīgi un izskatīsim vismaz četrus procentus no IKP. Četri procenti no 14,3 miljardiem būtu apmēram 570 miljoni latu. Šobrīd tie ir 553 miljoni un no tiem vēl griezīs un griezīs, jo „mēs esam tādi paši kā visi”. Tas, ka valsts mums nedod šos četrus procentus no IKP, nav tāpēc, ka to prasītu naudas aizdevēji. Tie ir meli no valdības puses! Ne velti valdība mēģinājusi noslēpt līgumus ar SVF, jo, pateicoties mūsu kopīgajai atklātajai vēstulei, mums izdevies dabūt no Eiropas Komisijas (EK) pilnīgi pretēju informāciju. Proti, EK šā gada sākumā Latvijai norādījusi nekādā gadījumā nesamazināt finansējumu veselības aprūpei sakarā ar Latvijas iedzīvotāju pasliktināto veselības stāvokli un nelielo kopējo izdevumu skaitu budžetā. SFV un EK savos pēdējos ieteikumos Latvijai par veselības aprūpi saka vien to, ka liels valdības darba trūkums ir tas, ka nav izvirzītas politiskās prioritātes, saskaņā ar kurām ir jādala budžets. Tas nozīmē, ka valdība no vienas puses ignorē starptautisko ekspertu ieteikumus un elementāru loģiku par tautas un nozares vajadzībām, bet no otras puses mēģina attaisnoties, ka pie finansējuma samazinājuma vainīgi starptautiskie aizdevēji,” teic V.Keris.

Ogres slimnīcas situācija, salīdzinot ar daudzām citām, gan ir cerīga. Jaunā korpusa pabeigšana, kas ļaus apvienot visas slimnīcas nodaļas vienā ēkā, būtiski samazinās izmaksas, ļaujot vairāk naudas novirzīt personāla apmaksai. Būtiski arī tas, ka Ogres slimnīcai nav parādsaistību. “Vairāk apdraudētas ir tās slimnīcas, kurām izmaksas ir sadrumstalotākas un kuras spiež pie zemes parādu slogs,” norāda V.Keris, gan atzīstot, ka arī Ogres slimnīcas personālam jāgatavojas vēl grūtākiem laikiem.