Lekcijā diētas ārste Lolita Neimane un uztura speciāliste Lizete Māldere stāstīja skolēniem par ikdienas uztura un fizisko aktivitāšu līdzsvara nozīmi, un fitnesa treneris Armands Sukuts sniedza spraktiskus padomus, kā padarīt savu ikdienu veselīgāku. Skolas audzēkņi lekcijas laikā iesaistījās aktīvā diskusijā uzdodot dažādus viņiem aktuālus jautājumus - kādēļ, ēdot “kaitīgu ēdienu”, joprojām jūtas labi un neiegūst lieko svaru? Vai tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar vielmaiņu? Lektori atzina, ka Ogres Valsts ģimnāzijas audzēkņi, kas bija ieradušies uz lekciju, ir gana slaidi, salīdzinot ar daudziem līdzīgu lekciju apmeklētājiem citās skolās. Tomēr, ja arī šobrīd kaitīga uztura sekas vēl nav jūtamas, tās var likt par sevi manīt nākotnē, uzsākot aktīvas darba gaitas un cīnoties ar dažāda veida veselības problēmām.

 

Šī gada septembrī LUDSA veica aptauju , lai noskaidrotu jauniešu uztura un fizisko aktivitāšu paradumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka liela daļa jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem vienaldzīgi izturas pret to, kādu ēdienu ikdienā patērē – tikai 27% no aptaujātajiem pievērš uzmanību produktu sastāvam: kaloritātei, tauku, sāls un cukura daudzumam tajos. Smalkmaizītes un bulciņas (53%) jaunieši atzīst par tikpat labu uzkodu starp ēdienreizēm kā svaigus augļus (53%). Savukārt, runājot par ikdienā biežāk lietotajiem produktiem, baltmaizi katru dienu savā uzturā lieto 48% jauniešu, rupjmaizi ikdienas ēdienkartē iekļauj 26% jauniešu, bet graudu maizi – tikai 21%. Gaļu vismaz reizi nedēļā savā uzturā lieto 88% jauniešu, savukārt zivis, kas ir vērtīgs olbaltumvielu un omega-3 taukskābju avots, tikai 23%. Vairāk kā piektdaļa (21%) jauniešu tās neēd vispār. Jaunieši biežāk ēd šokolādi, šokolādes sieriņus un karameles nekā biezpienu, un 40% jauniešu vismaz reizi nedēļā ēd čipsus un 16% – frī kartupeļus. 41% jauniešu ik dienu savā ēdienkartē iekļauj augļus un dārzeņus, kas ir vienīgā pozitīvi vērtējamā uztura paradumu tendence aptaujas rezultātos, tomēr šis rādītājs reizē arī liecina, ka joprojām nepieciešams turpināt runāt par augļu un dārzeņu nozīmību labas veselības saglabāšanā, jo tiem būtu jābūt uzturā katru dienu. 

 

Runājot par brīvā laika pavadīšanu un fiziskajām aktivitātēm, laika pavadīšana kopā ar draugiem (65%) un pie datora (45%) ir divi populārākie brīvā laika pavadīšanas veidi. 96% jauniešu norādījuši, ka pēdējā pusgada laikā vismaz reizi ir nodarbojušies ar tādām sportiskām aktivitātēm kā riteņbraukšana, skriešana, komandu sporta spēles, peldēšana, vingrošana, skriļošana vai teniss. Vispopulārākās sportiskās aktivitātes ir riteņbraukšana (82%) un skriešana (81%), kas vienlīdz aktuālas kā puišiem, tā meitenēm. Puiši biežāk izvēlas komandu sporta veidus (basketbols, futbols), savukārt meitenes – vingrošanu, skrituļošanu. Lai gan jauniešu iesaiste sportiskās aktivitātes šķiet salīdzinoši augsta, problēmjautājums ir to intensitāte un biežums. Piemēram, ja kopumā ar riteņbraukšanu nodarbojušies 82% aptaujāto jauniešu, tikai puse (49%) no visiem braucējiem to darījuši vismaz reizi nedēļā. Līdzīga tendence parādās arī pie pārējām sportiskajām aktivitātēm. 

 

“Pēc aptaujas datiem redzams, ka joprojām nepieciešams skaidrot jauniešiem, cik būtiski ir sabalansēt savu uzturu ar fiziskajām aktivitātēm, un galvenais – parādīt, ka tas nemaz nav tik sarežģīti. Šogad papildu uztura speciālistiem esam programmai piesaistījuši arī fitnesa trenerus, kas jauniešiem palīdz ar praktiskiem un vienkāršiem ikdienas fizisko treniņu padomiem,” – skaidro Lolita Neimane, diētas ārste, LDUSA valdes priekšsēdētāja. “Lai mudinātu jauniešus aizdomāties par fizisko aktivitāšu nozīmīgumu līdzās veselīgam uzturam, esam izveidojuši praktisku palīgu – apļveida informatīvo bukletu, kurā parādīts, cik kaloriju satur populārākie ikdienā lietotie produkti skolēnu vidū un cik kaloriju iespējams patērēt, veicot noteiktas fiziskas aktivitātes. Tāpat bukletā iekļauta informācija arī par dažādām uzturvielām populārākajos ēdienos un to veselīgākām alternatīvām. Šos bukletus dāvinām katram skolēnam, kas piedalās lekcijās.”