Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres upe arī tek līkumiņu līkumiem, sagādājot cilvēkiem gan prieka brīžus, gan arī ne mazums raižu plūdu izskatā.

Par applūstošām un plūdu riska teritorijām, par plūdu cēloņiem, būvatļauju izsniegšanu un citām lietām plūdu sakarā skaidro Ogres būvvaldes vadītāja Maija Rinka.

Applūstošas teritorijas vai plūdu riska teritorijas tiek noteiktas un iezīmētas teritorijas plānojumā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”, kas izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59. panta pirmo daļu. Applūstošas teritorijas vai plūdu riska teritorijas tiek noteiktas atbilstoši Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģiskajiem datiem par noteiktajām teritoriju applūšanas augstuma atzīmēm, kā arī izvērtējot applūšanas biežumu – vismaz reizi 10 gados (ar 10 % applūduma varbūtību).

Plūdu riska teritorijas statusā
Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrības „Ogre” teritorijas zemākā daļa, kas šogad un pagājušogad plūdos tika applūdusi, saskaņā ar Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģiskos datiem tiek traktēta kā neapplūstoša teritorija ar augstuma atzīmi 27.5 m Baltijas augstumu sistēmā. Šāda augstuma atzīme atrodas pašā upes krastā, kur nav ēku. Pēdējos trīs gadus applūšanas augstuma atzīme, pēc glābšanas dienestu sniegtās informācijas, sasniedz 29.0 m virs jūras līmeņa. Šobrīd pašvaldības teritorijas plānojumā šī teritorija iezīmēta kā plūdu riska teritorija.

Ogres pilsētas apbūves teritorijai Plūsmas ielas un Ogres ielas rajonā pēc aizsargdambja izbūves applūstošās teritorijas statuss tika noņemts. Visus šos gadus dambis arī savu plūdu aizsargfunkciju ir pildījis. Applūstošās teritorijas robeža Ogres novada teritorijas plānojumā ir aizsargdambis. Šī gada ārkārtas ekstremālo meteoroloģisko apstākļu radīto plūdu rezultātā dambis tika pārrauts - tā bija avārijas ārkārtas situācija. Šogad tiks veikti aizsargdambja rekonstrukcijas darbi, pastiprinot tā konstrukciju. Pašreiz teritorijas plānojumā daļa šīs teritorijas ir fiksēta kā plūdu riska teritorija, kur ir noteikti apbūves ierobežojumi.

Jaunais teritorijas plānojums, kurā ir precizētas applūšanas un plūdu riska teritorijas, ņemot vērā 2010. un 2011. gadā faktiski applūdušās teritorijas, ir stājies spēkā 2012. gada septembrī.

Mantojums no padomju laikiem
Bijušās dārzkopības sabiedrības „Ogre” teritorijā apbūve veidojusies jau padomju laikā, un teritorijas plānojumā šī teritorija nekad nav bijusi atzīmēta kā applūstoša teritorija, līdz ar to apbūve tika atļauta.

2002.gada decembrī, apvienojoties Ogresgala pagastam un Ogres pilsētai, izveidojās Ogres novads. Līdz ar novada izveidi tika izstrādāts jaunais Ogres novada teritorijas plānojums, kurā arī šī d/s "Ogre" teritorija netika iezīmēta kā applūstoša teritorija, jo Ogresgala pagasta padome bija atļāvusi tur veikt apbūvi un pārsvarā apbūve faktiski jau bija notikusi. D/s „Ogre” iedzīvotāji lūdza šo teritoriju iekļaut plānojumā kā dzīvojamo teritoriju. Neviens no atbildīgajiem valsts dienestiem vai iedzīvotājiem teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas un apstiprināšanas laikā netika ierosinājis vai norādījis, ka šī teritorija būtu jānosaka kā applūstoša teritorija, kurā aizliedzama apbūve. Pēc teritorijas pastiprinātas applūšanas 2011. gadā pašvaldība atkārtoti pieprasīja Valsts Vides ģeoloģijas un meteroloģijas pārvaldei izziņu par applūšanas augstuma atzīmēm. Saņemtā izziņa apliecināja to, ka teritorija vēl joprojām klasificējama kā neapplūstoša.

Nepiekrīt apbūves aizlieguma noteikšanai
Ar d/s „Ogre” iedzīvotājiem notika vairākas sanāksmes, kurās viņi nepiekrita apbūves aizlieguma noteikšanai, bet par applūšanas cēloni minēja Ogres HES, kura neievērojot ekspluatācijas noteikumus un savlaicīgi neatverot dambja vārstus. Bija secināms, ka jāveic papildu izpēte, lai noteiktu applūšanas cēloņus. Tika analizētas vairākas versijas – aizsargdambja būvniecība, u.c., bet tas, iespējams, radītu neparedzētas applūšanas riska iespējas citās teritorijās, kuras šobrīd vēl nav bijušas apdraudētas. Lai veiktu aizsargdambju būvniecību, būtu jāatpērk privātās zemes, jo pašvaldībai savas zemes tur nav. Ogres upe un tās krasti kā īpašums ir piekrītoša valstij, un pašvaldība saskaņā ar pašreizējo likumdošanu nav tiesīga tur veikt kādas darbības.

Šogad pie vainas ekstremālie laika apstākļi
Meteoroloģisko dienestu informācija liecina, ka visā Latvijā šī gada pavasaris bija ārkārtas situācija un applūda daudz plašākas teritorijas nekā parasti.

Pēc 2013.gada pavasara plūdiem atbildīgie dienesti secināja, ka situācijā, kad visi Ogres HES dambja aizsargvārsti bija atvērti, d/s „Ogre” teritorijas applūšana netika mazināta. Šī gada aprīļa plūdos applūda Lielpeču meteoroloģiskā stacija par 0.5 m un tai apkārt esošās apbūves teritorijas, kas iepriekš nekad nav bijis konstatēts. Tas liecina to, ka šoreiz vainojami ekstremālie meteoroloģiskie apstākļi, kādi nav konstatēti vairāk kā 100 un pat vairāk gadu periodā visā Latvijā.

Valstij un pašvaldībai jādarbojas roku rokā
Lai izanalizētu visu situāciju kopumā, ir jāizvērtē tas, ka Rīgas HES būvniecības rezultātā izbūvētais Ogres salas aizsargdambis ir radikāli izmainījis Ogres upes tecējuma gultni un virzienu, pagriežot to pret Daugavas straumi, pie ietekas Daugavā apstādinot Ogres upes straumi. Tur Ogres upe ir ļoti sekla. Jāizvērtē dzelzceļa tilts, kas izbūvēts upes platākajā vietā un kura pamatu un balstu konstrukcijas par vairāk kā trešdaļu aizšķērso upes gultni un plūdumu. Šī gada plūdos apdraudošs ledus sastrēgums izveidojās tieši pie dzelzceļa tilta.

Valstij vairāk jāiesaistās šo jautājumu risināšanā, jāveic kompleksa izpēte Daugavas un Ogres upju baseinos, jābūt vienotai, koordinētai valsts un pašvaldības darbībai šo problēmu risināšanā, jāsakārto arī likumdošana, ir jābūt nepieciešamajam finansējumam. Pašvaldības finanšu resursi ir nepietiekami, turklāt arī likumdošana neļauj ieguldīt pašvaldības līdzekļus valstij piekrītošajos īpašumos.

Turpmāk pašvaldībai jāstrādā, lai izstrādātu un ieviestu apbūvi stingrāk reglamentējošus noteikumus šajās teritorijās – ir jāveic grozījumi apbūves saistošajos noteikumos, jāpastiprina būvniecības kontrole.

D/s „Ogre” teritorijā brīvu, neapbūvētu zemes gabalu praktiski nav. Līdz ar to aizliegums attieksies uz esošo ēku rekonstrukciju un palīgēku un saimniecības ēku būvniecību.

Lai aizsargātu esošo teritoriju no applūšanas, jābūvē aizsargdambis vai jāmeklē citi risinājumi, veicot papildu izpēti.

Būvniecības atļauja vai aizliegums būvēt ir juridisks administratīvais akts
Nereti tiek jautāts, kādēļ pēdējā laikā ir tikušas izsniegtas būvatļaujas. Gribu atgādināt, ka, izsniedzot būvniecības atļaujas vai atsakot tās izsniegt, tiek izskatīta atbilstība likumdošanai, tai skaitā teritorijas plānojumam. Būvniecības atļauja vai aizliegums būvēt ir juridisks administratīvais akts, kurš jāpamato.

Nekustamā īpašuma īpašnieks iesniedz būvvaldē iesniegumu par būvniecības ieceri, būvvalde izskata tā atbilstību teritorijas plānojumam un izsniedz plānošanas – arhitektūras uzdevumu (PAU) vai sniedz atteikumu. Atteikums ir administratīvais akts, ko var apstrīdēt tiesā, ja atteikums neapmierina iesniedzēju un nav juridiski pamatots, bet gan balstīts tikai uz pieņēmumiem. Gadījumos, kad tiek izsniegts PAU, tajā tiek definēti apbūves un projektēšanas nosacījumi. Būvatļaujas tiek izsniegtas pēc projekta akceptēšanas vai pārreģistrētas, mainoties īpašniekam, vai pagarinātas, beidzoties tās termiņam, ja būvētājs izsaka šādu vēlmi. Patvaļīgi uzsāktu būvniecību būvvalde var prasīt nojaukt vai arī atļaut turpināt uzsākto, ja tā atbilst normatīvo aktu prasībām un nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

Ogres būvvalde no Ogresgala pagasta padomes 2002. gadā, kad tika izveidots Ogres novads, nesaņēma dokumentus, plānojumu vai cita veida informāciju, kurā d/s „Ogre” daļa būtu norādīta kā applūstoša teritorija, toties saņēma pilnu arhīvu ar akceptētiem projektiem un nekustamo īpašumu īpašnieku sarakstus, kuri privatizējuši zemi zem ēkām un uzsākto gribēja turpināt. Šāda nekustamo īpašumu īpašnieku rīcība skaidrojama ar to, ka neapbūvētus zemes gabalus viņi vienkārši nevarēja privatizēt! Teritorijas plānojuma izstrādes laikā 2003. gadā novada pašvaldība saņēma iesniegumus no d/s „Ogre” nekustamo īpašuma īpašniekiem, kuri prasīja, lai plānojumā tiktu paredzēta apbūve visā d/s „Ogre” teritorijā.

Informācija nevienam netiek liegta
Tiek uzdoti jautājumi, kur var iegūt informāciju par savā īpašumā pieļaujamo būvniecību. Informāciju par savu īpašumu iedzīvotāji vienmēr var iegūt būvvaldē, ciktāl pašvaldības rīcībā ir šāda informācija. Iedzīvotāji tiek aicināti arī izteikt priekšlikumus par sava īpašuma attīstību, kad pašvaldība izstrādā teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai to grozījumus, kā arī citos gadījumos. Informācija par šiem procesiem un attiecīgi publiskās apspriešanas izsludināšanu vienmēr tiek publicēta pašvaldības laikrakstā „Ogrēnietis”, kā arī pašvaldības portālā www.ogresnovads.lv. Par teritorijas plānojumu šādas apspriešanas notikušas pēdējos divus gadus, kā arī no 2003. – 2006. gadam iepriekšējā periodā.

Informāciju par teritorijas plānojumā noteikto un atļauto izmantošanu un apbūves iespējām katrs nekustamā īpašuma īpašnieks vai iespējamais pircējs var iegūt pašvaldības mājas lapā, kur ir publicēts Ogres novada teritorijas plānojums un apbūves noteikumi, kā arī izziņas veidā pieprasīt būvvaldē.

Nereti pirms īpašuma pārdošanas vai iegādes cilvēki nāk uz pašvaldību konsultēties, raksta elektroniski vai citā viņam pieņemamā veidā noskaidro informāciju par viņam piederošo īpašumu vai par īpašumu, kuru vēlas iegādāties. Šī informācija nevienam netiek liegta.

Māja – kalna galiņā
Izskanējuši viedokļi, ka, pērkot īpašumus, cilvēki nezina, ka īpašums atrodas applūstošā teritorijā. Te jāatgādina, ka apgrūtinājumus zemesgrāmatā var nostiprināt tikai pats īpašnieks vai tiesas ceļā. Nez vai kāds īpašnieks labprātīgi pats piekristu to darīt savam īpašumam. Aizsargjoslas varētu atzīmēt dabā, uzstādot speciālas informatīvās zīmes, lai iedzīvotājiem tās būtu uzskatāmi redzamas dabā, un par šādu zīmju uzstādīšanu būtu jālemj pašvaldībai.

Tomēr būtu vērts atcerēties vecu veco patiesību, ka senos laikos saimnieks māju būvēja kalna galiņā, nevis pie upes lejiņā, jo plūdi, lielāki vai mazāki, pavasaros ir notikuši vienmēr. Arī tad, kad hidroelektrostaciju nebija. Ja pats sevi nesargāsi, tad neviens tevi nepasargās! Tādēļ rūpīgi jāizvērtē vietas izvēle mājas būvniecībai un iegādei.