Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina būt uzmanīgiem un saprātīgiem, lai gaišo vasaras saulgriežu laiku neaptumšotu dažādas nelaimes. Ņemot vērā tradīcijas un arī dažus nelāgus ieradumus pirmssvētku noskaņā, atgādināsim dažas vispārzināmas patiesības, lai tās Līgo svētku laikā nepiemirstos un nebūtu jāsauc palīgā ugunsdzēsēji - glābēji. 

Kad visas somas jau saliktas pie durvīm un esi gatavs doties zaļumos, vēlreiz pārliecinies, vai ūdens krāns aizgriezts un gludeklis izslēgts. Kaimiņi diez vai priecāsies par tradicionālo Līgo nakts lietu savā dzīvoklī, un arī degošais gludeklis tikai attālināti atgādinās svētku ugunskuru. Parūpējies, lai pēc svētkiem nav jāatgriežas izpostītā dzīvoklī!

Dodoties atpūsties dabā, bieži tiek pazaudētas mantas, tajā skaitā arī māju un automašīnu durvju atslēgas. Noglabā tās drošā vietā! Kurš gan vēlēsies savas jaunās, nesen ieliktās durvis uzlauzt un nesen iegādātās automašīnas stiklu izsist. Turklāt, lai palīdzētu atvērt durvis, būtu jāmeklē atslēdznieks nevis glābēju palīdzība.

Arī cilvēkus, kuri nolēmuši svinēt Jāņus pilsētā, aicinām būt uzmanīgiem. Atceries, ka atkritumu tvertne nav ugunskurs, kur var iemest degošu cigareti. Nez, vai degoša atkritumu tvertne iedvesīs patīkamu Jāņošanas atmosfēru, it sevišķi, ja tā aizdegusies tuvu kādai mājai, vai vēl ļaunāk – Jūsu dzīvoklī. Izvairieties arī no šašliku cepšanas uz balkona. Iespējams apakšējā stāva kaimiņš balkonu izmanto kā vecu un nederīgu mantu noliktavu. Taču, ja no augšas viņa balkonā ielidos kāda dzirkstele vai oglīte, izraisot ugunsgrēku, vainīgs būs gaļas cepējs, kuram arī pēc tam nāksies ne vien maksāt sodu, bet arī kaimiņiem atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

Protams, Jāņu svinēšana nav iedomājama bez ugunskura. Tādēļ arī šim svētku galvenajam atribūtam jāizvēlas tā cienīga vieta, lai visus apgaismo un silda, taču neko nenosvilina. Pirmkārt jau to nedrīkst darīt mežos, jo ir izsludināts uguns bīstamais periods. Vietu nevajadzētu izvēlēties koku un ēku tuvumā, lai nenodeg viesmīlīgā Jāņu tēva māja. Kur tad nākamgad līgos? Jāņem vērā arī vēja virziens, lai liesmas nepārmestos uz kaimiņu māju, jo, kā zināms, ar kaimiņiem labi jāsadzīvo. Taču pat visdraudzīgākie kaimiņi pēc tam pieprasīs kompensēt zaudējumus. Zaļumos iederas fiziskās aktivitātes, un nebūs lieki apkārt ugunskura vietai aprakt zemi, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. Kūlas dedzināšanas sezona kā nekā ir jau beigusies! Savlaicīgi atnes pie ugunskura arī spaini ar ūdeni – tas noderēs, ja negaidīti kaut kas aizdegas, var atveldzēt arī kādu pārkarsušu Jāņu bērnu. Ja līgotājs ir svinēšanas laikā no jāņuzāļu un izdzertā alus daudzuma pārāk sareibis, uzmaniet, lai viņš netuvojas pārāk tuvu ugunskuram. Ugunskurā nededziniet riepas, plastmasas pudeles un dažādus plastmasas atkritumus, jo tās vairs nav senlatviešu, bet gan padomju laika tradīcijas. Smirdīgie dūmi, kas izdalās tiem degot, neļaus sajust ne pļavas puķu smaržu, ne arī svaigi ceptā šašlika aromātu, turklāt ātri vien var saindēties ar kaitīgajiem dūmiem.

Visvairāk svētkus gaida bērni. Pasākumu rīkošanas laikā par viņiem nedrīkst aizmirst ne mirkli. Redzot, kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai un kurina ugunskuru, mazajiem šķiet, ka arī viņiem ļauts padraiskoties. Bez šaubām, viņiem ir jāuztic kāds darbiņš, lai nebūtu laika nedarbiem. Vainagu pīšana un piknika galdiņa klāšana būtu piemērota nodarbe. Ugunskura kurināšanu un desiņu vai šašlika cepšanu tomēr pieaugušajiem jāatstāj savā ziņā, jo tā var palikt ne vien bez svētku mielasta, bet arī gūt sāpīgus apdegumus.

Tiem, kuri pirms svētku sākuma vēlas vēl izpeldēties, tas būtu jāizdara pirms alus nobaudīšanas. Kad reibums galvā, ne vien jūra, bet arī visas pārējās ūdens krātuves var likties līdz ceļiem, taču tikai līdz zināmam brīdim. Turklāt peldvietu labāk kārtīgi apskatīt, vai nav bedres un dūņas, vai ūdenszāles netraucēs izkļūt krastā. Jāuzmanās arī no zvejnieku ieliktajiem tīkliem, jo kļūsiet par lielo lomu un bez citu palīdzības no ūdens izkļūt neizdosies. Arī peldēšana vai vizināšanās ar laivu nakts laikā nav tā drošākā izklaide, jo tumsā nemanīsim, kur palicis krasts. Ja vēlamies vizināties ar laivu vai nodarboties ar kādu ūdens sportu, tad obligāti jāuzvelk glābšanas veste, tas būs daudz vairāk nekā salmiņš slīcējam...

Papardes ziedu meklējumos nav vērts pārāk dziļi doties mežā, jo apmaldoties, pārējiem nāksies Jūs meklēt vēl cītīgāk nekā papardes ziedu. Ja nu tomēr esat izlēmis doties šajā nakts pārgājienā pa mežu, vismaz kabatas lukturīti un mobilo telefonu gan paņemiet līdz, jo tas palīdzēs atrast atpakaļceļu. Nebūtu slikti arī kādam draugam pačukstēt, ka esat izlēmis doties nakts pastaigā, lai pārējie veltīgi nesatrauktos.

Līst kā pa Jāņiem! Šī ik gadus tik negaidītā, bet allaž sagaidītā dabas parādība samērcē līgotājus ne pa jokam. Nosalušie Jāņu bērni mēģina sasildīties silti sakurinātās pirtiņās. Diemžēl, ik gadus dažas pirtis tiek kurinātas ar tādu centību, ka apkures sistēmas neiztur un pašas pirtiņas pārvēršas par milzīgu ugunskuru.

Kad jāņubērni nolīgojuši, ir vēlme doties gulēt, tad nu kur pagadās: cits teltī, cits mašīnā, cits, senatnes garšu meklējot, uzlien šķūņaugšā. Lai arī tur nav aizlieguma zīmes „Nesmēķēt 10 metrus no ieejas!”, vēlams  tik un tā ne šķūnī, ne tā tuvumā nesmēķēt. Vasarīgā siena smarža taču ir daudz patīkamāka nekā gruzdošas krāsmatas. Arī tiem, kuri jūtas noguruši, ieteicams doties uz guļvietu, neņemot līdzi cigaretes, lai nerastos vēlme smēķēt gultā.

Ja nu tomēr ir izcēlies ugunsgrēks vai atgadījies kāds nepatīkams gadījums, ir apdraudēta Tava vai apkārtējo cilvēku dzīvība vai veselība – nezaudē laiku un nekavējoties izsauc operatīvos dienestus pa tālruni 11.