Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

„Noteikti sazināsimies!”, „Write me soon!”, „Tešekkur!”, „Mersi” – tādi un vēl citi izsaucieni atskanēja no visām pusēm, kad atvadījos no savas viesģimenes un kāpu autobusā, lai dotos mājup no nedēļu ilgā piedzīvojuma Turcijā. Pilnīgi droši var apgalvot, ka Comenius projekts „World of work” var tikt dēvēts ne tikai kā „Izaicinājums ES jauniešiem”, bet arī iespaidu bagātināšanas, jaunu draugu iegūšanas un zināšanu paplašināšanas laiks.

Ceļojums sākās agrā 18. februāra rītā, kur mūs – Latvijas delegāciju - līdz pirmajam satikšanās punktam un tālāk uz Rīgu ar saviem auto nogādāja mūsu pašu ģimenes. Lidojuma galamērķis: Rīga – Stambula. Ogres ģimnāzijas grupas sastāvā bija gan skolēni (Toms Sarkanābols, Sintija Krievāre, Elīza Beikerte, Anete Cērpe, Edgars Akmeņkalns, Santa Rostoka, Kārlis Bērziņš un es, Linda Bērce,), gan arī par braucienu atbildīgās skolotājas - Inna Zeņkēviča un Gundega Vekmane. Brauciens uz Turciju bija otrais posms projekta “World of work” īstenošanā.

Pēc ierašanās Stambulas lidostā mēs ar iekšzemes reisu lidojām uz Adanu, kur sagaidījām Francijas un Nīderlandes delegāciju pārstāvjus, ar kuriem kopā bija paredzēts realizēt šo Comenius projekta posmu. Gluži tāpat kā mums, arī šīm grupām brauciens uz Turciju un piedalīšanās projektā šķita aizraujošs un intriģējošs. Uzmundrinošā tēja,  iebaudīta pēc turku paražas, šķita kā jauks solījums un sākums piedzīvojumam zemē, par kuru mums tomēr bija tikai vājš priekšstats. 

Nenoliedzami viena no manām spilgtākajām atmiņām par pavadīto laiku Turcijā ir mūsu viesģimeņu laipnība, atvērtums un viesmīlība, kas stāvēja pāri kultūras atšķirībām un tradīcijām, ar kurām tikām iepazīstināti. Mēs uzzinājām daudz par dalībpartneriem un to valstīm tikšanās reizēs ikdienišķā gaisotnē, gan īpaši gatavotās prezentācijās saistībā ar projekta tematiku. Uzskatu, ka tas bija liels gods mums pārstāvēt Latviju un iepazīstināt ar savu valsti projekta sadarbības partnerus. Katra šāda tikšanās bija arī īsta skola un pieredzes bagātināšana saskarsmes iemaņu veidošanā un diskusijas mākslā.

Neatsveramu praksi sniedza arī angļu valodas, galvenās saziņas valodas, lietošanas iespēja. Tāpat neizpalika arī dažādu citu valodu jauni vārdi, frāzes un dziesmas, ko aizguvām no saviem projekta partneriem.

Ekskursijās mums bija iespēja iepazīties gan ar Turcijas svarīgiem uzņēmumiem (lielākā reģiona ražotne „Isdemir”), gan ar pilsētu Iskenderunas un Adanas vēsturi un kultūru. Uzzinājām arī daudz jauna par musulmanismu, galveno reliģiju Turcijā, apmeklējot vietējo mošeju.

Nepieredzētas un jautras izjūtas mums sniedza turku  tradicionāli aso un  saldo ēdienu degustēšana.

Noslēguma pasākums un projekta gaitas izvērtēšana bija kā kulminācija visam nedēļā piedzīvotajam. Tā laikā apmainījāmies kontaktiem ar jauniegūtajiem draugiem, izbaudījām turku deju pievilcīgumu, apgūstot tradicionālos deju soļus. Gandarījumu par ieguldīto darbu un pavadīto laiku mums sniedza Turcijas projekta vadītāju sagatavotās apliecības par piedalīšanos Comenius projektā.

Tāpēc nav brīnums, ka, pamanot Rīgas lidostas aprises caur iluminatoru, es ne tikai patiesi sajutos atgriezusies mājās, bet mani pārņēma arī skumjas par šķiršanos no laipnajiem, atvērtajiem turku draugiem, no apelsīnu kokiem un pavasarīgā laika. Tomēr visam pāri stāvēja apziņa, ka viss vēl ir tikai sācies un pavisam drīz mēs atkal tiksimies, arvien zinošāki par savu un partnervalstu ekonomisko situāciju, raduši jaunas idejas un izpausmes iespējas, kā arī gatavi sadarboties un atrast kopīgu valodu, jo, kā mūsu Latvijas delegācija ir secinājusi, valstu tradīcijas un kultūras ir nevis šķērslis, bet priekšrocība, kas mums ļauj palūkoties uz notikumiem no dažādiem skatu punktiem, kļūstot daudzpusīgākiem. Tāpēc mēs esam gatavi turpināt iesākto darbu līdz nākamajai tikšanās reizei Nīderlandē un ar nepacietību raugāmies nākotnē.