Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Silvija Ķeze, Ikšķiles kultūras biedrība
  Publicēts: 2012-03-07  12:28:00 / Kultūra
 
 Ziņot redakcijai  

 

Māksla vairo prieku, bet prieks ir atslēga uz saprašanos. Godinot senās tradīcijas, 1957. gadā savu darbību uzsāka Ikšķiles dramatiskais kolektīvs (tagad – Ikšķiles amatierteātris), iestudējot Aspazijas lugu "Zeltīte" (režisore M.Blumberga, dekorators R.Jansons).

1958. gadā -  J.Jaunsudrabiņa „Jo pliks, jo traks”, 1959. gadā - K.Sajas "Silvis študierē" (režisors A.Kalniņš, dekorators R.Jansosns).

Īsts teātra mākslas uzplaukums Ikšķilē sākās ar režisoru Margas Teteres – Valdmanes un Kārļa Valdmaņa ierašanos, kas sevi pieteica ar vērienīgu iestudējumu – Aspazijas "Vaideloti" (J.Lindberga mūzika, dekorators E.Riņķis). Pirmizrāde notika 1960. gada 4. septembrī Ozoliņa parkā. Tā paša gada 25.decembrī vēl viena pirmizrāde – S. Bērziņas luga "Zaudētie gadi", ar kuru teātris ieguva pirmo vietu rajona dramatisko kolektīvu skatē un pēc tam 12. vietu republikas skatē. Tad sekoja jauni meklējumi – dzejas izrādes (P.Vīlips "Lapas ugunskurā") un toreiz visā republikā populārā R.Paula un J.Petera estrādes koncertizrāde "Ugunssargs" (M.Teteres librets un režija). Režisore uzskatīja, ka dzīve piedāvā radošu meklējumu iespēju, un tāpēc izvēlējās šīs divas spilgtās personības – tautā iemīļoto komponistu un skaudro, moderno dzejnieku, apvienojot viņu daiļradi kopīgā tēmā "Ugunssargs". Ugunssargs – cilvēks, kas spēj nosargāt vērtības – tautas dzīvības un brīvības sargātājs un īstas, tīras mīlestības sargātājs. Šī izrāde bija repertuārā no 1973. gada oktobra līdz 1975. gada aprīlim un piedzīvoja 100 izrādes, kā arī lielu publikas mīlestību un atsaucību.

Ne mazāk iemīļota kļuva senā Alunāna dziesmu spēle "Mucenieks un muceniece", tik daudz reižu jau spēlēta uz dažādām skatuvēm. Raimonds Pauls, būdams Ikšķiles un Margas Teteres draugs, radīja šai izrādei virkni asprātīgu un jautru "zobgaļu" dziesmiņu, kā rezultātā tapa jautrs un mūsdienīgs latviešu pirmās operetes variants – "Mucenieks un muceniece un muzikālie zobgaļi", kas 75 reizes priecēja skatītājus uz dažādām Latvijas skatuvēm 1976./77. gadā.

Atklājot Ikšķiles brīvdabas estrādi, 1981. gada23. jūnijā notika svētku uzvedums – "Līgonakts – ugunsnakts" (M.Teteres librets, J.Ķepīša mūzika), kas visu Jāņu spožumu atdzīvināja un atgādināja ar liesmojošām jāņugunīm, sirsnību, dāsnumu, ar Jāņa tēva un Jāņa mātes viesu cienāšanu, ar Līgo dziesmām un dejām.

1983.gadā, sagaidot K.Barona jubileju, tapa tautas svētku spēle "Draisko dainu spēle" (M.Teteres librets, V.Sama mūzika). 1986.gadā J.Graubiņa atcerei  - "Rudenāji ražas prieki" (J.Graubiņa un J.Lindberga mūzika, M.Teteres librets) – vizuāli krāsaina, dzīvespriecīga talkas spēle, piedalās aktieri, vokālie ansambļi, dejotāji, bērnu kolektīvi, lauku kapela Didža Rijnieka vadībā. Ar šo uzvedumu amatierteātris iegūst goda nosaukumu – Muzikāli dramatiskais Tautas ansamblis "Ikšķile".

1986.gadā -  E.Hānberga "Taka rudzu laukā" (M.Teteres skatuves variants un iestudējums) un uzvedums "Ziema – lielie Saulgrieži" (atkārtojums 1996.gadā).

 Katru gadu skatītāju vērtējumam tika nodota jauna izrāde (Ā.Alunāns "Seši mazi bundzinieki", G.Priede "Neticamā nakts", R.Blaumanis "Trīnes grēki", L.Zorins "Varšavas melodija", V.Lācis "Jūras dziesma", V.Gibsons "Divi šūpolēs").

1989./90.gadā uzsāktais A.Brigaderes "Lolitas brīnumputns" iestudējums netika pabeigts... Amatierteātrī iestājās klusums... Margas Teteres zaudējums bija ļoti sāpīgs. Viņa nepiedzīvoja atmodu un tautas brīvību, to, par ko viņa tik ļoti cīnījās – cilvēcīgo, latvisko, nacionālās kopības apziņu, mīlestību uz savas tautas kultūru.

Šajā klusuma periodā Ikšķiles teātra mīļotājiem bija iespēja baudīt dažādas viesizrādes: "Meldermeitiņa", "Šerlija Valentaina", "Jērādiņa", "Aleksandrs Čaks", "Septiņos no rīta pasaule vēl kārtībā" un citas.

Bet dzīve turpinājās... 1998.gadā viesrežisors no Nacionālā teātra Juris Rudzītis iestudēja A.Brigaderes "Čaukstenes".

2003. gadā Ikšķiles amatierteātri savās rokās ņēma režisors Nauris Klētnieks, latviešu skatuves mākslā pazīstams kā Klētnieku dinastijas pārstāvis, mācījies Dailes teātra studijā pie Pētera Pētersona, ilgus gadus bijis aktieris un režisors Liepājas teātrī. 2003. gada jūnijā pirmizrāde G.Priedes lugai "Udmurtijas vijolīte", 2004. gadā -  M.Zīverta "Ķīnas vāze", kas guva patiesu skatītāju atsaucību, rajona kultūras namos tika parādītas 14 izrādes. 2005. gada Līgo svētkos "Mucenieks un muceniece" ar profesionālo aktieru piedalīšanos.

2006. gadā ar R. Blaumaņa lugas "No saldenās pudeles" iestudējumu tika atzīmēta  amatierteātra 50 gadu jubileja. 2008. gadā L.Gerša "Tauriņi ir brīvi", bet 2010. gadā atgriešanās pie R.Blaumaņa, iestudējot komēdiju "Trīnes grēki".

Ar minētajām izrādēm amatierteātris piedalījās rajona un republikas festivālos un konkursos. Mūsu aktieri bija nokļuvuši laba un profesionāla, stingra un savās prasībās noteikta režisora rokās.

2010. gada nogalē režisors bija izvēlējies Nīla Saimona komēdiju "Basām kājām pa parku", kurai paguva tikai sadalīt lomas... 2010.gada 23.decembrī režisors Nauris Klētnieks aizgāja mūžībā.

2011. gada 24. martā Kristīne Klētniece kā veltījumu sava tēva piemiņai izrādi "Basām kājām pa parku" nodeva skatītāju vērtējumam. Kā režisore Kristīne Klētniece turpina iesāktās teātra tradīcijas Ikšķilē.

Mākslai jāpalīdz dzīvei kļūt skaistākai, teātrim jākļūst par cietoksni latviskai kultūrai!




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

pics 
2012-03-07  20:27:25
Aizmirsāt pieminēt lugu "Varšavas melodijas" 1975.-76.g.

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības