Komentāri (3)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Novadu apvienības un Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs un citi Novadu apvienības pārstāvji šodien aizvadīja pusotru stundu ilgu tikšanos ar valsts prezidentu Andri Bērziņu, viņu informējot par situāciju novados.

“Prezidenta atbalsts pašvaldībām un to iedzīvotājiem ir ļoti svarīgs. Viņam ir iespēja saskaņot vai nesaskaņot Saeimas pieņemtos likumdošanas aktus, sekot līdzi jaunās valdības deklarācijas izstrādei, kā arī piedāvāt savas likumdošanas iniciatīvas. Ja prezidentam ir nepieciešamā sapratne un zināšanas par to, kāds ir pašvaldību viedoklis un situācija novados, tad viņam ir iespēja ietekmēt procesus,” skaidro E.Bartkevičs un pauž cerību, ka “pašvaldībām un to iedzīvotājiem ir labs sadarbības partneris prezidenta personā.”

Novadu apvienības pārstāvji, kas tikšanos raksturo kā “ļoti vērtīgu”, bijuši patīkami pārsteigti par prezidenta kompetenci pašvaldībām aktuālos jautājumos, kā arī saimniecisko attieksmi, vērtējot reālās problēmu risināšanas iespējas - ne tikai no viedokļa “ko paredz likums un normatīvais akts.” Liela nozīme ir arī prezidenta komandai. Piemēram prezidenta padomniece, bijusī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidente Elīna Egle, ir lietas kursā “par to kas notiek ar likumdošanu un normatīvismu un cik daudz funkciju gan no uzņēmēju, gan pašvaldību puses ir absolūti liekas un, it īpaši krīzes situācijā, nevajadzīgas,” norāda E.Bartkevičs un piebilst: “Katru gadu tiek pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, vienlaikus samazinot budžetu. Ir likums, bet nav finanšu resursu ar kuru šo likumu pildīt. Uzskatām, ka daudzas lietas varētu tikt apstiprinātas nevis kā stingri normatīvi, bet kā vadlīnijas, kuras būtu jāizpilda.”

Ar prezidentu pārrunājot nākamā gada budžetu, pašvaldību pārstāvji apliecināja, ka no savas puses dara visu iespējamo, lai situāciju valstī stabilizētu un iedzīvotāji saņemtu pakalpojumus, kas pašvaldībām jānodrošina saskaņā ar likumu. “Bet nenoliedzami, tam pretī ir vajadzīgs finansējums, lai uzturētu pašvaldības iestādes, infrastruktūru. Katru gadu pašvaldību budžeta īpatsvars kopējā valsts budžetā samazinās, līdz ar ko krīzes smagumu vairāk iznes pašvaldības, nekā valsts iestādes,” uzskata E.Bartkevičs.

Ik gadu samazinoties pašvaldību budžetam, Eiropas struktūrfondi ir viens no veidiem, kā tomēr iegūt resursus dažādu pašvaldības uzdevumu izpildei. Taču, centralizēti piešķirot struktūrfondu finansējumu vien lieliem nozaru projektiem – ceļiem, izglītībai, medicīnai, veselībai, labklājībai un citiem - nereti veidojas paradoksāla situācija, kad konkrētām un reālām pašvaldību vajadzībām līdzekļu pietrūkst, turklāt netiek apgūta struktūrfondu nauda daudzu simtu tūkstošu latu apmērā. Situāciju varētu risināt, 30% struktūrfondu līdzekļu piešķirot reģioniem, ļaujot tiem apmierināt savas aktuālās vajadzībās un īstenot pašvaldību projektus.

Novadu apvienības pārstāvji arī norādīja, ka valsts atvēlētais finansējumus ceļu jomai pašvaldībām tiktāl samazināts, ka nereti vairs nav iespējams tos uzturēt, iztīrīt un saremontēt. Prezidents atzina, ka situācija Latvijas ceļu jomā ir kritiska un tālāks samazinājums nebūtu iespējams. Ar prezidentu pārrunātas arī pašvaldību iedzīvotāju bažas par mērķdotāciju samazinājumu pasažieru pārvadājumiem, pašvaldībām pieejamā un valsts garantētā “sociālā spilvena” samazināšanos, un citi jautājumi.

Iepriekšējā publikācija par šo tēmu.