ogresfakti
Publicēts: 2011-09-22 11:39:00 / Ekonomika
 Ziņot redakcijai
Vakar aizvadītajā Ogres novada Uzņēmējdarbības attīstības komisijas sēdē brīžiem asās diskusijās meklētas iespējas uzņēmējdarbības un tūrisma veicināšanai Ogres novadā.
Atklājot sēdi, komitejas vadītājs Egils Dzelzītis informēja par līdz šim paveikto - veiksmīgi turpināta sadarbība ar Ikšķili, aizvadīta tikšanās Ventspils domē, iepazīstot tās darba pieredzi. Strādāts arī pie Ogres novada pozicionēšanas investoru kartē. Apzinātas uzņēmēju vajadzības un iespējas, bet vairākās izbraukuma sēdēs spriests, kā vietējo uzņēmējdarbības vidi padarīt “pievilcīgāku, interesantāku, saturīgāku un lietderīgāku.”
Lai nauda “grozītos pie savējiem”
E.Dzelzītis stāsta, ka Uzņēmējdarbības attīstības komisijas devusi pienesumu Ogres pašvaldības saistošo noteikumu slīpēšanā attiecībā uz vizuālās reklāmas izvietošanu un nodokļu atlaidēm uzņēmējiem, kas strādā Ogres novadā. Būtiska bijusi arī sabiedriskā transporta kustības sarakstu saskaņošana ar uzņēmumu darba laiku. “Korekcijas bija nepieciešamas par dažām minūtēm, kas var būtiski ietekmēt uzņēmumu darbību,” piebilst E.Dzelzītis. Uzņēmēji aktualizējuši jautājumus par ielu stāvokli un to tīrīšanu, it sevišķi ziemas laikā. Turpināta sadarbība ar biznesa inovācijas centru un Ogres novada attīstības nodaļu, tostarp gatavojoties šogad 24.novembrī plānotajām Ogres uzņēmēju dienām. E.Dzelzītis pauda viedokli, ka vietējiem uzņēmējiem iespēju robežās jābūt savstarpēji pazīstamiem, lai “nauda grozītos pie savējiem, šeit novadā un pildītos nodokļu iekasēšanas plāns”.
Ogrei trūkst savas identitātes?
Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis pauda viedokli, ka Ogres pilsētai trūkst savas identitātes un ir “jāpalabo Ogres tēls, lai te gribētu braukt tūristi.” Varētu atjaunot vecās laipas pār Ogres upi, jau izveidotas skices strūklakas un ūdenskrituma izveidošanai līkā tilta abās pusēs. E.Helmanis atklāj, ka kādā no nākamajām domes sēdēm plānots skatīt jautājumu par zemes iegādi laivu piestātnes ierīkošanai. Jau panākta vienošanās ar “Latvenergo”, ka ūdeni Daugavā varētu nolaist tikai rudenī, kad ir beigusies tūrisma sezona. No piestātnes varētu kursēt kuģītis, dodot iespēju no Daugavas puse apskatīt Ikšķiles pilsdrupas un baznīcu, Daugmales pilskalnu, Nāves salu. Ņemot vērā, ka nedēļas nogalēs Ogres Zilos kalnus apmeklē apmēram 500 cilvēki, tiek plānota slēpošanas trases apgaismošana diennakts tumšajā laikā, jau iegādāts sniega motocikls trašu uzturēšanai kārtībā un Ogrē veiksmīgi attīstījusies slēpju noma. Pēc E.Helmaņa domām Ogrē vajadzētu attīstīt velonomu un turpināt veloceliņu izveidi, lai nodrošinātu drošu velosipēdu plūsmu maršrutā Ogre-Ikšķile-Tīnūži-Ogre.
Govju vietā grib milžus
“Jāveido tēls, ar ko mēs atšķirtos no pārējiem. Ja Ventspils veido kaut kādas govis, kas viņiem ir, tad tas pumpis, tāpat arī mums ir jāatrod sava niša un seja. Izanalizējot un strādājot kopā ar tūrisma aģentūru, esam nonākuši pie slēdziena, ka tas varētu būt milzis, kas slēpjas vārdā Ogre,” pauž E.Helmanis, šādi norādot uz pilsētas vārda anglisko tulkojumu. Viņš atklāj, ka šonedēļ pie viņa ieradies kāds uzņēmējs, kas būtu gatavs izgatavot pirmo milža statuju. E.Helmanis ierosina milžu statujas izvietot dažādās Ogres pilsētas vietās, bet, piemēram, pie Vidzemes ledus halles varētu izvietot no hokeja nūjām un slidām veidotu milzi.
Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas vadītājs Andrejs Ceplītis iebilda, ka vārds Ogre angļu valodā nozīmē cilvēkēdājs, nevis milzis, gan atzīstot, ka arī šajā gadījumā pilsētas vārdu varētu izmantot pozitīvi. Savukārt viens no SIA "OK Īpašumi" (tirdzniecības centra "Dauga") īpašniekiem, uzņēmējs Edgars Kapusts izteica viedokli, ka Ogres pilsētai jau ir sava – kūrortpilsētas identitāte un nav nepieciešams ieguldīt līdzekļus jaunas identitātes veidošanai. Tā vietā būtu maksimāli jāsakārto un jāizmanto Ogres esošie rezursi – Zilie kalni, estrāde, Ogres upe, vēsturiskās ēkas, infrastruktūra. “Ogrei ir pietiekoši daudz ar ko lepoties,” uzskata E.Kapusts.
Uzņēmēja Līvija Rijze norādīja, ka Ogrē trūkst atbilstošas kvalitātes viesnīcu viesu uzņemšanai. “Interese ir un cilvēki grib braukt,” teic L.Rijze, atzīstot, ka Ogres viesi nereti tiek izmitināti kaimiņu novadu viesnīcās. Kā norāda E.Helmanis, jaunas viesnīcas izbūve paredzēta Zilo kalnu attīstības projekta ietvaros.
Labo ideju realizācija notiek kopīgiem spēkiem
A.Ceplītis uzsvēra, ka daudzi pilsētas attīstības projekti īstenoti, pateicoties dažādu partiju pārstāvju ieguldījumam. Arī Zilo kalnu projektu bez domstarpībām atbalstījuši daudzi deputāti, neatkarīgi no partejiskās piederības, un finansējumu piešķīrusi gan Ogres, gan Ikšķiles novada pašvaldība, bet vietējie uzņēmēji Zilo Kalnu attīstības projektā varētu iekļaut vasaras kafejnīcas un citas atpūtas iespējas. Pēc A.Ceplīša domām uzņēmējdarbības attīstībai Ogrē visvairāk traucē ceļu stāvoklis, kas sevišķi pasliktinājies aizvadīto ūdenssaimniecības sakārtošanas darbu laikā. Ļoti ierobežotas ir vietējo uzņēmēju iespējas piedalīties pašvaldības rīkotajos iepirkumos un konkursos, tādēļ vajadzētu mīkstināt iepirkumu procedūru kritērijus, uzskata A.Ceplītis.
Viņš arī pauda viedokli, ka Ogrē jāveido bērnu un jaunatnes atpūtas centrs un aicināja strādāt ar skolām, kuru audzēkņi reizēm vairāk mīl demolēt, nekā savest kārtībā. Problēmas sagādā arī virkne nesakārtotu īpašumu, kuriem, pēc A.Ceplīša domām, būtu jāpievērš lielāka uzmanība, izpildinstitūcijām nebaidoties piemērot administratīvos sodus. A.Ceplītis aicina sabiedrību vairāk informēt par vietējo uzņēmēju panākumiem un ieguldījumiem pilsētas attīstībā, kas nereti tiek noklusēti. “Uzskatu, ka jebkuram uzņēmējam, kam ir tāda iespēja, ir jāatbalsta sports,” teic A.Ceplītis, kurš pats ik gadu sniedz atbalstu dažādām sporta komandām un norisēm apmēram 10-15 tūkstošu latu apmērā, un šogad ar ievērojamu ieguldījumu atbalstījis gan Enduro čempionāta posma rīkošanu Ogrē, gan Tautas velobraucienu.
|
Pacients no pakaramā izveido ieroci