Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Latvijas nodokļu politiku līdz šim vēl nekad nav bijis iespējams uzskatīt par stabilu. Kopš neatkarības atjaunošanas nav pagājis neviens gads bez kāda jauna nodokļa radīšanas vai arī to likmju mainīšanas. Lai arī iepriekš bija vērojama likmju samazināšana, pēdējā laikā uzņēmēji ir spiesti pat vairākas reizes gadā samierināties ar kārtējo nodokļu paaugstināšanu.

Pasaules ekonomikas krīzes ietekmes dēļ, 2008. gadā strauji pasliktinājās Latvijas tautsaimniecības situācija – īpaši to sāka izjust valsts budžets, kas vairs nevarēja segt visus ierastos izdevumus. Valdība nespēja atrast iespējas pietiekami samazināt budžeta izdevumus, tādēļ sākās ļoti strauja nodokļu likmju paaugstināšana. Diemžēl uzņēmēju viedoklī nopietni neviens neieklausījās. Nopietnas strukturālās reformas izglītībā, veselības aprūpē, citās valsts izdevumu jomās, lai gan sākotnēji sāpīgas, dotu lietderīgu un uzturamu izdevumu izlietojumu nākotnē. Savukārt nodokļu celšana un nestabilitāte rada lielas problēmas uzņēmumiem un mazina investīcijas un ekonomikas attīstību.

“Jebkurā gadījumā, nodokļu slogs ir pietiekami augsts, it īpaši, ja mēs skatāmies uz darbaspēka nodokļiem - tie mums ir salīdzinoši augsti, un tāda ir realitāte,” norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Interesanti, ka valsts un uzņēmēju viedokļi par nodokļu slogu Latvijā atšķiras, jo, piemēram, Finanšu ministrijas speciālisti nepiekrīt, ka nodokļu slogs mums būtu ļoti augsts – “Ja mēs skatāmies vispārpieņemtu metodoloģiju, kas ir nodokļi pret IKP, tad nodokļu slogs mums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Ja mēs skatāmies akcīzes nodokli, tad arī tas mums ir viens no zemākajiem,” uzsver Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Juris Stinka. Tajā pašā laikā Rīgas Biznesa skolas ekonomikas lektors, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu eksperts Andrejs Jākobsons uzreiz viņam oponē: “Finanšu ministrija savus argumentus pārsvarā balsta uz to, ka viņi salīdzina faktiski samaksātos nodokļus – attiecinot tos pret IKP. Šeit mēs iegūstam to nodokļu masu, kas tiek reāli samaksāta, bet ne aprēķināta, vai būtu jāsamaksā. Šeit zināmā mērā tiek ignorēts fakts, ka daļa uzņēmumu darbojas ēnu ekonomikā un nodokļus nemaksā.”

Acīmredzot diskusijas par nodokļu politiku Latvijā starp valsti un uzņēmējiem nekad nebeigsies, tomēr skaidrs, ka būtiskākais, ko uzņēmēji sagaida no valsts, ir nodokļu stabilitāte, nodokļu likmju nemainīšana vienas nakts laikā, bet gan informēšana par to savlaicīgi, lai uzņēmēji tam var sagatavoties un laicīgi izdarīt korekcijas savos nākotnes plānos.

Vairāk par ekonomikas aktualitātēm skatieties katru otrdienu LTV-1 kanālā plkst. 22.45 raidījumā "Naudas Zīmes".