ogresfakti.lv

Atgādināsim bērniem par drošību vasarā!

Viktorija Šembele, VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste
Publicēts: 2011-05-25 10:17:00 / Sabiedrība

Komentāri (0)

Ziņot redakcijai

Izdrukāt

Šonedēļ Latvijas skolās beidzas mācības, sāksies vasara, kad bērni dosies uz laukiem, vairāk laika pavadīs un atpūtīsies ar saviem vienaudžiem bez vecāku uzraudzības, tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus un pedagogus ar skolēniem pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar ugunsdrošību un drošību uz ūdens, kā izvairīties no nelaimes gadījumiem un kā rīkoties, ja pašam vai apkārtējiem draud briesmas. Vasarā visbiežākais nelaimes gadījumu cēlonis bērnu vidū ir bezdarbība, pārgalvība un vēlme pašapliecināties, kā arī nezināšana par iespējamām rīcības sekām. Stāstot par drošības jautājumiem, ir svarīgi uzsvērt, ka droša atpūta arī ir jautra un interesanta atpūta, tā nav garlaicīga.

VUGD aicina vecākus pārrunāt ar saviem bērniem drošības jautājumus, ņemot vērā bērna vecumu un raksturu. Vecāku uzdevums ir bērnu izglītot, liekot saprast, ka par ugunsgrēku jāziņo nekavējoties, jo tad ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan ēkas. Tieši bērniem ir raksturīgi slēpt paveiktos nedarbus, lai vecāki viņus nesodītu. Tāpēc ir svarīgi bērnam izskaidrot, kādas sekas var būt viņa rīcībai un kādu postu var nodarīt nodarījuma slēpšana.

Sākoties vasaras brīvlaikam, daudzi skolēni mājās paliks vieni, taču vecākiem būtu jāpieradina bērni, ka viņi informē vecākus, kurp nolēmuši doties un ar ko kopā. Tāpat pieaugušajiem ar bērniem jāpārrunā, kā rīkoties, ja ir notikusi nelaime, kādos gadījumos, kur meklēt palīdzību – doties pie kaimiņiem, zvanīt vecākiem vai nekavējoties zvanīt pa tālruni 112 un izsaukt operatīvos dienestus.

Bērni, kas vasaru pavadīs pilsētā, mēģinās atrast jaunas izklaides un atpūtas vietas, tāpēc vecākiem ir svarīgi bērnus iepazīstināt ar tām briesmām, kas bērnam var draudēt viņam nepazīstamajās vietās. Šogad VUGD jau saņēmis vairākus palīgā saucienus no bērniem, kuri bija pastaigājušies pa nepabeigtām jaunceltnēm vai pamestām ēkām un pašu spēkiem vairs netika lejā. Bērniem ir jāizskaidro, ka pastaigas pa pamestām jaunceltnēm un ēkām ir aizliegtas un var būt ļoti bīstamas, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību. Līdzās tam bērni vieni paši būdami taisīs sev pusdienas, tādēļ šie darbi sākotnēji būtu jāveic kopā ar pieaugušajiem, ļaujot bērnam rīkoties pašam un pavērojot un izstāstot, ko un kā labāk, drošāk darīt.

Daudzi skolēni vasarā dosies atpūsties uz laukiem pie vecvecākiem vai citiem radiniekiem. Vecākiem būtu jānovērtē, kas šajā neierastajā vidē bērnam var būt bīstams, piemēram, ūdenstilpnes, autoceļi, mežs utt., jābrīdina, no kā vajadzētu uzmanīties un kur meklēt palīdzību, ja kaut kas ir atgadījies, piemēram, kur atrodas tuvākie kaimiņi.

Ugunsnelaimes

Vasaras periodā biežāk nekā citā laikā tiek reģistrēti ugunsgrēki, kuru iemesls ir bērnu rotaļas. Pagājušajā gadā VUGD ir reģistrējis 82 ugunsgrēkus, kuru cēlonis ir bērnu rotaļāšanās. Šīs rotaļas ir raksturīgas ne vien pavisam maziem bērniem, kuri vēl nesaprot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt un ir jāpieskata, bet arī pusaudžiem, kuri pēc tam nožēlojot savu rīcību pat nevar īsti izskaidrot, kādēļ tā darījuši, drīzāk jau skan argumenti – nepadomāju, ka tā var beigties, nebija ko darīt, gribējām tikai pajokot... Tiek nodarīti materiālie zaudējumi, un diemžēl cieš arī paši bērni. Ne katru bērnu izraisīto ugunsgrēku var dēvēt par draiskulību. Bērnu nepareizu rīcību ar uguni var veicināt gan zinātkāre, pārgalvība, blēņas, gan neprasme veikt saimniecības darbus. No bērnu rīcības ar uguni ir degušas gan dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas, gan siena un malkas šķūņi, gan dārza mājas un garāžas. Lai pieaugušie netraucētu bīstamās rotaļas, nerātņi nereti izvēlas arī pamestas ēkas vai jaunbūves.

Pārgājieni, desiņu cepšana un ugunskuri ir neapšaubāma pusaudžu vasaras sastāvdaļa. Lai šīs izklaides nebeigtos ar lielu nelaimi, vecākiem ir jāizskaidro bērniem, kā pareizi kurināt ugunskuru:

Apkārt ugunskura vietai jāaprok zeme, lai uguns liesmas neizplatītos pa sauso zāli, krūmiem utt.
Nedrīkst ugunskura vietu taisīt koku, ēku un degošu materiālu tuvumā.
Vasarā mežā ugunskurus nedrīkst kurt vispār. Tos var kurt tikai speciāli ierīkotās vietās.
Nedrīkst tuvoties un lekt pāri ugunskuram, ja mugurā ir sintētiskās drēbes, kas viegli un ātri aizdegas.
Nedrīkst atstāt ugunskuru bez uzraudzības un atstājot ugunskura vietu, jādzēš tas pilnīgi, lai izslēgtu ugunsgrēka iespējamību.

Atpūta pie ūdens

Siltais vasaras laiks nav iedomājams bez atpūtas pie ūdens. Diemžēl pārgalvīga, neapdomīga un alkohola reibumā notikusi peldēšanās pagājušajā gadā paņēma 236 cilvēku dzīvības. VUGD no ūdenstilpnēm pagājušajā gadā izcēla astoņu bērnu mirstīgās atliekas, bet noslīkušo bērnu skaits ir vēl lielāks, jo ne visos gadījumos tika izsaukti VUGD ūdenslīdēji. Ūdens nav tā vieta, kur saviem draugiem pierādīt, ka es varu aizpeldēt vistālāk, pārpeldēt ūdenstilpni vai nolekt no tilta, kraujas vai citām augstām vietām. Šādas pārgalvīgas rīcības rezultātā bērni var gūt ļoti nopietnas veselības problēmas, kļūt par invalīdu, vai pat zaudēt dzīvību.

Lai atpūta pie ūdens būtu droša, vecākiem un skolotājiem svarīgi ar bērniem pārrunāt šādus drošības noteikumus:

Peldvietas ir jāizvēlas pareizi! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atcerieties, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Nepeldiet nepazīstamās vietās!
Ejot peldēties, ņemiet līdzi draugu! Ja būsiet viens un uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu palīdzēt.
Pirms peldēšanās brīdiniet savus draugus, ka neprotat peldēt. Nepārvērtējiet savus spēkus!
Ja vizināsieties ar laivu, katamarānu vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti.
Nepazīstamā vietā uzreiz neleciet ūdenī! Vispirms pārliecinieties, ka ūdens tilpne ir pietiekami dziļa, vai tās gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, var gūt savainojumus.
Ja esiet pārkarsis saulē, ūdenī ejiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji.
Ja esiet iekļuvis straumē, saglabājiet mieru, peldiet pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.
Atrodoties uz matrača vai peldriņķa nepeldiet tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var to iepūst dziļumā.
Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs Jums nepievērsīs uzmanību.
Slīkstoša drauga glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.

Rīcība negaisa laikā

Līdzās tam vasaras mēnešos bieži arī tiek novērots zibens, kas nav tikai skaista dabas parādība, bet var nopietni apdraudēt dzīvību un veselību. Svarīgi ir bērniem atgādināt, kāda ir pareiza rīcība negaisa laikā, īpaši tiem, kuri dosies uz laukiem un varbūt vēlēsies negaisu vērot klajā laukā vai ūdenstilpnes tuvumā:

Meklējiet patvērumu mājā vai mašīnā un aizver logus un durvis.
Atvienojiet datoru, radio un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmantojiet sadzīves elektrotehniku un tālruni.
Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā. Atrodiet ēku, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmantojiet nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem.
Neuzturieties atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam.
Ja klajā laukā nav kur patverties, tad nogulieties zemē. Negaisa laikā nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties pilnā augumā.
Atcerieties, ka pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā.

Vasara visiem cilvēkiem saistās ar atpūtu, prieku un piedzīvojumiem. Lai šis laiks nepārvērstos traģēdijā, pārrunāsim ar bērniem vienkāršus drošības padomus, kas spēs viņus pasargāt.

VUGD atgādina, ka par bērnu drošību un ir atbildīgi pieaugušie.

Atcerieties, ja tu, tavi draugi vai apkārtējie ir nokļuvuši nelaimē vai ir izcēlies ugunsgrēks, nepieciešama ugunsdzēsēju, mediķu vai policijas palīdzība, zvani 112!