Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ievērojamu daļu pašvaldības resursu šobrīd aizņem jauno nekustamā īpašuma nodokļu likmju piemērošana, atzīst Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols.

Nereti problemātiski mēdz būt tieši ar nekustamā īpašuma nodokli saistīti individuāli gadījumi. "Ilgu laiku nekustamā nodokļa īpatsvars bija ļoti mazs – 5 % no visiem pašvaldības budžeta ieņēmumiem. Šobrīd tie ir 10%. Līdz ar to padziļināta uzraudzība NĪ iekasēšanas jomā līdz šim netika veikta," problēmas būtību skaidro R.Ozols.

Saskaņā ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļu likmēs, paredzēta daudz lielāka diferenciācija, atkarībā no īpašuma stāvokļa. Taču informācijas par īpašumu reālo stāvokli un līdz ar to arī piemērojamām nodokļa likmēm nereti pietrūkst. "Mums nav tādas uzskaites, cik kurš sēj un stāda. Ir lauku atbalsta dienests, kam ar likumu uzdots kontrolēt, vai zeme ir kopta vai nekopta. Ir arī cita taisnība – zemes dienestā, kurš ir finansēts no budžeta, taču arvien pieaug maksas pakalpojumu skaits. Diemžēl, cilvēkam, kurš kaut ko būvē, ir jāskraida pa kantoriem un visur jāmaksā. Tad viņš izvērtē vai viņam vajag to māju reģistrēt. Ja izvērtē, ka nevajag, tad nereģistrē. Ja māja ir liela, bet nav reģistrēta, tad ir jautājums, kurš to pārbaudīs," vaicā R.Ozols.

Ķeguma domē šobrīd strādā divas nodokļu administratores, no kurām viena ir ES finansēts speciālists nodokļu administrēšanas jomā.