Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Visbiežākais cilvēka slimību cēlonis ir stress. Arvien biežāk tas kļūst arī par dažādu mājdzīvnieku saslimšanu izraisītāju.

Ogres Veterinārās ambulances vetārsts Mārtiņš Bauģis stāsta, ka pēdējos gados strauji attīstās pat īpaša zinātnes nosare – dzīvnieku stresa medicīna. No vienas puses stress ir normāla un neatņemama dzīvnieku pasaules sastāvdaļa. “Kad vilks mežā sastop stirnu, tad stress rodas gan viņam, gan stirnai. Vilkam - liekot sakopot spēkus medībām, bet stirnai – bēgt un izdzīvot. Taču tas ir īslaicīgs stress, kuram parasti seko ātrs atrisinājums. Problēmas rodas, kad stress ieilgst un ir bez risinājuma,” stāsta M.Bauģis.

Ilgstošs stress var izraisīt visdažādākās dzīvnieku slimības – uroloģiskās problēmas, sirds un asinsvadu saslimšanas, uzvedības problēmas, pat apmatojuma izkrišanu. Parasti tieši stress ir biežas kaķa urinēšanas cēlonis. Ja dzīvnieks nav vesels, tad akūts stress var izraisīt pat nāvi. Ilgstošais stress ir lēnais slepkava, kas visu laiku dzen augšā asinsspiedienu, ietekmē vielmaiņu, ādas stāvokli, nieres. Ļoti bieži dzīvnieku saslimšanas gadījumos vispirms jāmeklē un jānovērš stresa faktori.

Mājdzīvniekiem ilgstošu stresu var izraisīt visdažādākie cēloņi – dzīves apstākļu maiņa, dzīvesvietas maiņa, skaļa mūzika, šaura dzīves vide, mazkustīgums, ārsta apmeklējums. Kaķiem – dzīvokļu iemītniekiem – pavasarī stresu raisa arī sugasbrāļu balsis pagalmā, bet, vairākiem kaķiem dzīvojot vienā dzīvoklī, kad viens no tiem kļūst par barvedi, stresu izjūt viņam pakļautie kaķi. Savukārt, ja dzīvnieks līdz šim pastāvīgi dzīvojis pa āru un saimnieki nolemj viņu izkastrēt un vairs ārā nelaist, var paiet vairāki stresa mēneši vai pat pusgads, līdz dzīvnieks pielāgojas un samierinās ar savu jauno dzīvesveidu.

“Pamatā strādājam pie stresa profilakses. Ir pieejami ļoti labi suņu un kaķu feramoni, kurus var izmantot stresa mazināšanai. Ir speciāli elektrības rozetē spraužami iztvaikotāji, kas istabu piepilda ar feramonu smaržu,” stāsta M.Bauģis un skaidro, ka feramoni iedarbojas uz dzīvnieku zemapziņu. Pamatā tiek izmantoti dzīvnieku mātītes krūts feramoni, ko mājdzīvnieku mammas izstrādā barošanas laikā. Sajūtot to smaržu, dzīvnieks nomierinās. Nereti feramoni tiek izmantoti arī vizītes laikā pie vetārsta.

Tomēr pie smagiem stresa gadījumiem palīdz vien ilgstoša ārstēšana ar antidepresantiem. Pretējā gadījumā dzīvnieks var nonākt dziļā depresijā vai fobijā.