Komentāri (4)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Pēc ilgām pārrunām ar labklājības ministriju beidzot noslēgusies Ķeguma novada Sociālā dienesta reģistrācija, informē Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols.

Ilgstoši sociālais dienests bija spiests strādāt gandrīz nelegāli - bez reģistrācijas, pretēji absurdajām prasībām, ko Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tā pastāvēšanai izvirzījuši likumdevēji. Jo, kā izrādās, par sociālā dienesta darbinieku var strādāt vien speciālists ar šauras kvalifikācijas augstāko izglītību. Attiecībā uz dienesta vadību likumdošanas prasības izrādījušās mīkstākas – prasīta vien augstākā izglītība, bez īpašas specializācijas.

Specifiski kvalificēta darbaspēka piesaistīšana Ķeguma novadam būtu nepamatoti dārga, jo lielākajā daļā gadījumu šāda kvalifikācija nemaz nav vajadzīga. Taču darbs bija jāturpina. "Bija tādi normatīvi, kurus nepildījām tikai tāpēc, ka tie bija muļķīgi un dārgi. Šoreiz spītējāmies," atceras R.Ozols, kuram kā pašvaldības vadītājam Sociālo dienestu no sarežģītās situācijas izvest palīdzējusi juridiskā izglītība. Viņš pauž pārliecību, ka šauras specialitātes izglītība visiem Ķeguma novada sociālajiem darbiniekiem nav nepieciešama un konkrētā likuma prasību īstenošana šajā gadījumā nedod reālu labumu ne pašvaldībai, ne iedzīvotājiem.

R.Ozols sarakstē ar kontrolējošām iestādēm izmantojis juridisko tehniku – zināšanas par to, kā likumus tulkot un piemērot. Visbeidzot pašvaldība un Labklājības ministrija vienojušās par kopēju viedokli – ja  formāli izglītības pietrūkst, tad ministrija var atgādināt prasības, taču tas nav pietiekošs iemels, lai  dienests nevarētu strādāt. "Tagad viņi reģistrēja, saglabājot pārraudzības tiesības tādā vai citā formā sūtīt pamācības vai ieteikumus, sodīt utt. Bet, ja soda, tad ir jārēķinās, ka savas tiesības zinām un varam sūdzēties – ja zemāka līmeņa normatīvos rakstītas prasības ir pretrunā ar augstāka spēka normatīviem, tad jāvadās pēc augstākiem. Jo Satversmē ir ierakstīts, ka katram ir tiesības saņemt sociālo pakalpojumu," uzsver R.Ozols.

Nu Ķeguma novada sociālajam dienestam izsniegtas veselas trīs reģistrācijas apliecības. "Iznāk, ka, lai sociālais dienests būtu baigi labs, tad viņu vajag reģistrēt daudzreiz. Viena apliecība ir sociālajam dienestam kā tādam, otra – sociālās aprūpes centram, kas rūpējas par veciem cilvēkiem. Atsevišķi tiek reģistrēts arī sociālais pakalpojums "aprūpe mājās". No vienas puses ir labi, ja kontrolē, uzrauga un tā tālāk. No otras puses, ja šīs formalitātes ir jākārto visām pašvaldībām, tad kādas papīru kaudzes labklājības ministrijai ir jāizskata. Vai ministrija spēj tās pārbaudīt? Viņi pārbaudīja, kad mēs ietiepāmies. Tad kratīja Ķeguma sociālo dienestu, meklēja pārkāpumus. Sodus nelika, atsūtīja pārbaudes aktu. Nosūtījām domstarpību protokolu. To saņēmuši, vairs strīdēties īsti negribēja. Jo pārbaudi veica cilvēki ar sociālo darbinieku izglītību, nevis juridisko," rezumē R.Ozols.

Līdzīgas problēmas, reģistrējot sociālos dienestus, piedzīvojušas arī citas pašvaldības.