«OVV» jau rakstīja, ka pirmie signāli par ūdens līmeņa celšanos Ogres upē, Dārziņu rajonā, tika saņemti 3.aprīlī, bet dienu vēlāk, 4.aprīlī, ap pusdienlaiku ūdens līmenis sāka strauji celties un ieskāva aptuveni 40 mājas. Situācija kļuva kritiska un kādu vīrieti ar kaķi nācās pat evakuēt. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļas komandieris Imants Dudarevs stāsta, ka strauja ūdens līmeņa celšanās Ogres upē sākās laikā, kad lielākā iedzīvotāju daļa bija darbā. Iepriekšējos gados tas vairumā gadījumu noticis naktī, kas glābšanas darbus apgrūtina. Aptuveni pēc piecām stundām ūdens līmenis kritās, un iedzīvotāji varēja atgriezties mājās. Tik krasa ūdens līmeņa celšanās kā pirmdien pēdējo dienu laikā vairs nav novērota. «Ūdens līmenis Ogres upē, protams, ir paaugstināts, taču tie vairs nav plūdi, bet gan tikai pavasara pali. Lai gan zemākās vietas vēl nedaudz ir applūdušas, dzīve Dārziņos atgriezusies ierastajā ritmā. Nedaudz ūdens līmenis pēdējās dienās ir paaugstinājies Mazajā Juglā. Jācer, ka tas neietekmēs ūdens līmeni Ogres upē, kur ledus jau ir izgājis un šobrīd sablīvējies Ogres upes tilta rajonā, taču gar malām ūdens plūst brīvi. Jācer, ka nedēļas laikā situācija pilnībā normalizēsies un nebūs nepieciešamības veikt kādus ārkārtas pasākumus. Pat ja no upes augšteces nāks ledus gabali, tiem nevajadzētu veidot sablīvējumus, jo, kā jau minēju, Ogres upe līdz pat tiltam no ledus jau ir brīva,» stāsta I.Dudarevs. Ogres novada pašvaldības policijas darbinieki diennakts režīmā turpinās sekot situācijai Ogres upē, līdz tā pilnībā normalizēsies.

 

Glābējus uztrauc vēl kas. Neraugoties uz to, ka ledus tikpat kā vairs nav, joprojām atrodas tādi, kas cenšas tvert pēdējos mirkļus un nodoties zemledus makšķerēšanai. Šie cilvēki uz aicinājumiem nākt krastā nereaģē un šobrīd nav tādu normatīvo aktu, lai viņus piespiestu to darīt un sauktu pie atbildības. Tā rezultātā VUGD darbiniekiem vai ik dienu jāsteidz palīgā kādam ledū ielūzušajam. Tādējādi bezatbildīgo makšķernieku dēļ tiek tērēti ievērojami finansiālie un cilvēku resursi, ko varētu izmantot daudz lietderīgāk citviet. Šajā sakarā iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzdevusi VUGD priekšniekam sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu atbildību par apzinātu atrašanos uz bīstama ledus, kā rezultātā tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība un ir nepieciešams iesaistīt operatīvos dienestus. Minētie grozījumi varētu stāties spēkā nākamgad. Zemledus makšķerēšanas cienītājiem laikā, kad ledus būs kļuvis trausls un uzturēšanās uz tā bīstama, veiktie glābšanas pasākumi būs jāapmaksā pašiem. Tas varētu būt visai dārgs prieks, jo, piemēram, helikoptera iesaistīšana glābšanas darbos var izmaksāt ap tūkstoš latiem.