Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

RTU jaunais rektors Leonīds Ribickis: „Ir atsevišķas jomas, kurās vairāk darba nav un nebūs”. Latvijā katrs septītais ekonomiski aktīvais cilvēks šobrīd meklē darbu. Gada sākumā reģistrētais bezdarbs bija 14%, un darba tirgus eksperti strauju samazinājumu neprognozē.

Turklāt šoreiz esam saskārušies nevis vienkārši ar bezdarbu, vai sezonālo bezdarbu, kad darba vietas mazinās, piemēram, ziemas periodā, bet ar tādu tā izpausmes veidu kā – strukturālo bezdarbu – uzņēmēji sev meklē atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus, tajā pašā laikā bez darba esošie cilvēki nespēj pretendēt uz šīm brīvajām vietām, jo viņiem nav attiecīgu zināšanu un prasmju. Daļa bezdarbnieku centīgi meklē darba iespējas tepat, daļa dodas uz ārvalstīm.

Kopš 2010. gada pavasara bezdarbs pakāpeniski samazinās: vasaras mēnešos straujāk, ziemas mēnešos – lēnāk. Līdzīgas sezonālās svārstības bija vērojamas arī labajos gados, kad bezdarbs bija pavisam niecīgs. Tomēr svarīga ir cita nianse – arī darba ņēmējiem labi ir saprast, ka darbu šodien neviens uz paplātes nepienesīs – ir jāmeklē, jābūt aktīvam, un pats galvenais – jāspēj apliecināt savas prasmes.

„Daudziem darba devējiem ir ļoti vajadzīgi tie kvalificētie darbinieki ar augstāko izglītību ar kvalifikāciju. Bet viss pārējais ir atkarīgs no cilvēka – cilvēkam varbūt nav tās augstākās izglītības, bet viņš dzīvē ir pieredzējis un zina daudz vairāk nekā cilvēks ar augstāko izglītību,” tā secinājis NVA filiālē sastaptais darba meklētājs Sergejs – jauns puisis, kurš gandrīz četrus mēnešus bija bezdarbnieka lomā, taču nenolaida rokas un ļoti  aktīvi meklēja iespējas. Un viņš atrada – šobrīd gan tas ir pagaidu darbs, kas ļaus, kaut nedaudz, tomēr nopelnīt un paralēli tam Sergejs ir pieteicies NVA piedāvātajos pārkvalifikācijas kursos un apgūs automehāniķa profesiju.

Bet Rīgas Tehniskās universitātes jaunais rektors Leonīds Ribickis situācijas skarbumu raksturo tieši: „Ir atsevišķas jomas, kurās vairāk darba nav un nebūs. Vai arī – izejot no tā, ka Latvija ir valsts, kāda nu esam – mums ir vajadzīgi tikai dažu specialitāšu darbinieki un pārējie nav nemaz jāsagatavo.”