Komentāri (3)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Noslēgumam tuvojas gājēju celiņa izbūve Ķegumā, Celtnieku ielā, informē Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols.

R.Ozols skaidro, ka projekta pamatmērķis ir satiksmes drošības uzlabošana Celtnieku ielā, kas ir daļa no valsts nozīmes autoceļa Ķegums-Sigulda, tādēļ satiksme tajā ir ļoti intensīva un to bieži noslogo tranzīttransports. Vienlaikus tā ir viena no Ķeguma gājēju visbiežāk izmantotajām ielām. Līdz šim viņiem nereti nācies pārvietoties pa ielas braucamo daļu.

Celiņa izbūves darbi sākušies pagājušā gada vasarā, bet līdz ziemas saliem tas gandrīz pilnībā pabeigts – apmēram 1,3 kilometrus garš, moderns un apgaismots. Pa to ķegumieši jau šobrīd var pārvietoties droši, jo celiņu no brauktuves gandrīz visā garumā šķir grāvis. Nelielā posmā celiņš tomēr pieguļ brauktuvei, jo šādu prasību izvirzījusi AS “Latvenergo”, nevēloties pieļaut gājēju pārvietošanos zem elektrolīnijām. "Sanāk, ka staigāšana tuvu brauktuvei ir mazāk bīstama, nekā staigāšana zem elektrolīnijām," neizpratni par “Latvenergo” nostāju pauž R.Ozols.

Pie labvēlīgiem laika apstākļiem gājēju celiņu ekspluatācijā plānots nodot maijā vai jūnijā. Vēl tikai jāizbūvē posms starp Torņu un Purva ielām, kur darbus aizkavēja elektrotīklu pārbūve, jānostiprina grāvis, jāveic apzaļumošanas darbi.  Visus darbus veic SIA "Binders", bet to kvalitāti rūpīgi uzrauga Ķeguma novada dome. Regulāri notikušas sapulces, kopīgi risinot dažādus plānotus un neplānotus jautājumus. Kopumā celiņa izbūve izmaksājusi 200 tūkstošus latu. 55% no tiem - ERAF finansējums, pārējais - pašvaldības. Lai izbūvētu celiņu, pašvaldība uz divdesmit gadiem aizņēmusies līdzekļus no Valsts kases.

Savukārt Celtnieku ielas braucamās daļas stāvoklis ir valsts, nevis pašvaldības kompetencē, uzsver pašvaldības vadītājs.

Ķeguma novada dome Satiksmes ministrijā Eiropas struktūrfondu projektu konkursam iesniegusi arī pieteikumu Ozolu ielas rekonstrukcijai no dzelzceļa stacijas līdz Celtnieku ielai, paredzot ielas seguma nomaiņu un trotuāra izbūvi. Projekts gan noraidīts, jo ielas seguma izbūvei tajā ieplānoti lielāki līdzekļi, nekā trotuāram, līdz ar ko pēc ministrijas domām tiekot nepietiekoši risināti satiksmes drošības jautājumi. "Mēs, protams, tam nepiekrītam. Būtu dīvaini, ja mēs pussabrukušai ielai ar sliktu segumu un lauzītu garenprofilu vienā malā piebūvētu jaunu trotuāru," teic R.Ozols, norādot, ka pašvaldība meklēs iespējas izstrādāto tehnisko projektu virzīt atkārtoti.