Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

3.februārī Ogres slimnīcā aizvadīta otrā darba grupas sanāksme lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apjoma un darba organizācijas izvērtēšanai.

Jau ziņots, ka darba grupa izveidota protestu rezultātā pret iecerēto lokālo slimnīcu pārveidošanu par aprūpes slimnīcām. Tas ievērojami pasliktinātu veselības aprūpes pieejamību reģionos, taču nu šī iecere uz laiku “iesaldēta”.  Darba grupai līdz 2011.gada 1.aprīlim uzdots izstrādāt un iesniegt  priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, lai nodrošinātu traumpunktos sniegto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

 3.februārī Ogres slimnīcu apmeklēja Veselības ministrijas valsta sekretāra vietnieks veselības aprūpes un sabiedrības veselības jautājumos Juris Bundulis, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina, Veselības ministrijas Budžeta un investīciju departamenta ES fondu ieviešanas nodaļas vadītājs Jevgenijs Blaževičs, Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvis Ivars Eglītis, Veselības ekonomikas centra Veselības aprūpes departamenta direktore Iveta Gavare, Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Saldus medicīnas centrs” valdes priekšsēdētājs Ingemars Harmsens, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs un virkne citu amatpersonu, reģionālo slimnīcu vadītāju un pašvaldību pārstāvju.

Panākta ievērojama līzekļu ekonomija
Sakarā ar gripas karantīnu viesi pie pacientiem šoreiz nedevās, taču uzturējās nupat pabeigtajā Ogres slimnīcas jaunajā korpusā, kur slimnieki vēl nav izvietoti. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, viesus iepazīstinot ar jaunajām telpām un informēja par drīzumā gaidāmo atklāšanu. Korpusa pagrabstāvā atradīsies poliklīnikas un slimnīcas centrālā aptieka, tehniskais dienests, ūdens sadales mezgli, centrālās sterilizācijas telpas, kā arī citas tehniskās telpas, noliktavas un arhīvi. Slimnīcas jaunā un vecā korpusa pirmo stāvu aizņems poliklīnika. Otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā stāvā būs slimnīcas telpas, bet sestajā - administrācijas telpas. Līdz ar to vienā ēkā būs pieejami visi medicīnas pakalpojumi, kas līdz šim bija izvietoti trīs dažādās ēkās. "Līdz ar to būsim efektīvi pēc savām izmaksām un varēsim vairāk koncentrēties uz speciālistu labāku atalgošanu," teic D.Širovs, “Nekādu parādu mums nav, visi maksājumi samaksāti un tas dod cerīgu skatu nākotnē.”

D.Širovs stāsta, ka par lielu pārsteigumu slimnīcas vadībai, pievienojot jauno korpusu kopējai apkures sistēmai, apkures kopējās izmaksas pieaugušas vien par 400 latiem. Šobrīd par 4600 latiem mēnesī tiek apkurināta apmēram 7000 kvadrātmetru liela platība. Salīdzinājumam, ja tik efektīvi varētu apkurināt arī Ogres novada daudzdzīvokļu mājas, par trīsistabu dzīvokļa apkuri nāktos maksāt vien nepilnus 40 latus mēnesī.

Lai taupītu līdzekļus, Ogres slimnīcā domāts par katru sīkumu. Izņemot uzņemšanas telpas, pat sienu krāsojums visā jaunajā korpusā izvēlēts viens – lai ar to pašu krāsu un, attiecīgi, daudz zemākām izmaksām, varētu piekrāsot visus krāsas bojājumus. Vienlaikus gādāts arī par apmeklētāju labsajūtu – gan ar marmora grīdu pirmajā stāvā, ko izdevies ielikt par salīdzinoši nelieliem līdzekļiem, gan gaumīgiem dizaina elementiem. Sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju poliklīnikas uzgaidāmās telpas grezno Ogres vēsturisko foto galerija, dažādās slimnīcas vietās izvietoti dekoratīvi akmens tēli. Arī nupat aprīkotās palātās pacienti jutīsies gluži kā labā privātā klīnikā. Slimnīcā ierīkota arī moderna videonovērošanas sistēma ar 22 videokamerām, kas ļaus labāk kontrolēt gan pacientu stāvokli, gan medicīnas personāla darba kvalitāti, izveidota vienota digitāla sistēma pacientu ērtākai uzskaitei un informācijas apmaiņai starp nodaļām un speciālistiem.

Iepazinušies ar Ogres slimnīcu, vairāki sanāksmes dalībnieki neslēpa sajūsumu. Madonas novada domes vadītājs Andrejs Ceļapīters norādīja: “Mēs redzam, ka Ogres slimnīcā darbs ir perfekti noorganizēts, lai varētu izdarīt maksimāli daudz ar minimāliem līdzekļiem.”

Ogres slimnīcā ārstējas arī siguldieši
Šobrīd Ogres slimnīcā ir 125 gultas vietas un ārstējas pacienti ne vien no Ogres apkārtnes, bet arī  Rīgas, Aizkraukles, Bauskas, Vecumniekiem, Siguldas, Salaspils un citām vietām, it īpaši slimnīcām, kurās līdz ar finansējuma apgriešanu samazināti pacientu aprūpes apjomi. D.Širovs stāsta, ka iepriekšējos gados slimnīcas pacientu skaits pastāvīgi audzis un jau tuvojies 8000 pacientu gadā, taču, samazinoties valsts finansējumam veselības aprūpei, pērn Ogres slimnīca varējusi apkalpot tikai 5700 pacientus. Slimnīcā veiktas 1475 operācijas. Ogres slimnīcā pagājušajā gadā reģistrētas vairāk nekā 400 dzemdības. Savukārt Ogres slimnīcas paspārnē strādājošās poliklīnikas apmeklētāju skaits pērn sasniedzis 57 tūkstošus un veiktas 1800 ambulatorās operācijas. Kopumā ar Ogres slimnīcu saistīti 78 ārsti, kas strādā gan pastāvīgi uz vietas, gan apvienojot ar darbu citās veselības aprūpes iestādēs.

Sola rīkoties pacientu interesēs
Uzrunājot kolēģus, darba grupas vadītājs, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks veselības aprūpes un sabiedriskās veselības jautājumos Juris Bundulis uzsvera, ka darba grupa nav izveidota tikai formāli, lai meklētu iemeslus slimnīcu slēgšanai, bet gan lai veidotu kopīgu redzējumu par medicīnas aprūpes nākotni pacientu interesēs. Apmeklējusi lokālās slimnīcas, darba grupa sagatavos ziņojumu valdībai situācijas uzlabošanai veselības aprūpes sistēmā. “Mums ir ļoti konkrēts uzdevums izvērtēt esošo situāciju, vienoties par to kādi pakalpojumi kurā vietā no izmaksu, no pieejamības viedokļa ir visoptimālākie un panākt, lai visā Latvijā viena līmeņa pakalpojumi ikvienam Latvijas iedzīvotājam tiek nodrošināti par vienu un to pašu samaksu,” skaidro J.Bundulis. Viņš arī atzīst, ka daudzi neizprot esošo veselības aprūpes finansēšanas kārtību un uzsver: “Mērķis ir jauno finansēšanas kārtību uzrakstīt vienkāršu un visiem saprotamu.”

Vieni redz skaitļus, citi - cilvēkus
Savukārt Veselības norēķinu centra Veselības aprūpes departamenta vadītājs Atis Martinsons, uzrunājot slimnīcu vadītājus un amatpersonas, atzina, ka salīdzinošos veselības aprūpes statistiskajos rādītājos Ogres slimnīca atrodas kaut kur “pa vidu” starp citām slimnīcām. Kā negatīvāko rādītāju viņš minēja pacientu ilgo ārstēšanās laiku, salīdzinot ar citām slimnīcām. Šādi izteikumi gan nokaitināja ne vienu vien klātesošo. Slimnīcu vadītāji amatpersonas aicināja aiz skaitļiem saskatīt reālas situācijas un cilvēkus, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība. Ārstēšanās ilgumu ietekmē pacienta veselības stāvoklis, tādēļ slimnīcas darba kvalitāti nevar vērtēt pēc tā, cik ilgu laiku tajā vidēji pavada slimnieki. Ekonomiskās situācijas dēļ daudzi pacienti savlaicīgi nevēršas pie ģimenes ārsta un slimnīcā nonāk daudz smagākā stāvoklī un viņiem nepieciešamāka ilgāka aprūpe. Arī J.Bundulis atzina, ka šobrīd praktizētā veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir nepilnīga, jo faktiski mudina slimnīcas pieņemt vieglākus pacientus, kurus var izārstēt ātrāk un ar lētāk, nemainoties kopējam finansējuma apjomam salīdzinot ar tām slimnīcām, kuras nevairās no smagāku pacientu aprūpes.

Vairums klātesošo aicināja nodrošināt veselības aprūpes pieejamību reģionos vismaz šābrīža līmenī. I.Eglītis uzsvēra: “Veselības aprūpe tiek balstīta trīs lielumos – kvalitātē, pieejamībā un izmaksu efektvitātē. Tāpēc skaitļi absolūti nav primārais. Nevajag ar tiem baidīt, tos uztvert personīgi. Lokālās slimnīcas pārsteidzošā kārtā demonstrē perfektu izmaksu efektivitāti. Nedrīkst radīt situāciju, kas laukos samazina veselības aprūpes kvalitāti, lobējot pacientu plūsmas uz lielākiem centriem. Līdz ar to aizbrauc arī speciālisti, šaurākiem speciālistiem uz vietas vairs nav ko darīt.”

“Tiekoties ārpus Rīgas, veidojas pavisam cita diskusija,” savos novērojumos tikāšanās noslēgumā dalījās D.Širovs, paužot cerību, ka, par spīti viedokļu atšķirībām, amatpersonas un mediķi nonāks pie viena kopsaucēja. Darba grupas nākamā sanāksme plānota 10.februārī Tukuma slimnīcā.