Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien Latvijā valda uzskats, ka pēc trekno gadu eiforijas šobrīd bankas ir ierāvušās stūrī un spītīgi atsakās dot kredītus uzņēmējiem, kuriem tieši tagad visvairāk ir nepieciešama finanšu palīdzība, lai atgūtos no krīzes.

Uzņēmēji ir pat visai kategoriski – bankas rīkojas ļoti briesmīgi – saulainā laikā sadāvina lietussargus, bet tiklīdz sākas negaiss, tā uzreiz visus lietussargus atņem! Taču bankas šos pārmetumus par pilnīgu atteikšanos kreditēt noraida. Baņķieri atzīst, ka savulaik bijuši pārāk elastīgi un pārāk dāsni pret katru kredīta prasītāju un šobrīd patiešām ir mainījušas attieksmi pret potenciālajiem aizņēmējiem, tomēr noteikti nedrīkstot teikt, ka bankas nekreditē vispār – kreditē, tikai daudz atbildīgāk, un, iespējams, uzņēmēji vēl nevar pierast, ka ar vāji uzrakstītu biznesa projektu vairs kredītu nedabūsi..

“Ir svarīgi, lai šis projekts pats par sevi būtu labs, ar to domājot, ka šim projektam ir kaut kāda konkrēta naudas plūsma pretī, tur ir spēcīga komanda, kas šo projektu ir gatava realizēt. Protams, vēlams tur ir arī klienti pretī un tamlīdzīgi. Bet katrā ziņā bankas ir vairāk nekā ieinteresētas atkal laist šo naudu apritē,” uzsver Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Vērts atcerēties, ka uzņēmumiem, īpaši maziem ne tikai bankās iespējams saņemt aizdevumu. Pastāv arī dažāda veida citi finanšu investori – naudas īpašnieki, kuri arī meklē iespējas izdevīgi ieguldīt savus finanšu līdzekļus – tā sauktie riska investori – gan dažādi fondi, gan privātpersonas, kuru rīcībā ir lieli naudas resursi, un kuri meklē interesantus projektus, kas, iespējams, sevī līdzi nes arī risku, tomēr ļauj nopelnīt daudz vairāk, nekā ieguldot kādos gandrīz pilnīgi drošos projektos, taču ar daudz mazāku peļņas iespēju.

“Šajos apstākļos, kad ir ļoti liels naudas daudzums apgrozībā, un kad procentu likmes ir tuvu nullei vai pat varbūt pat negatīvas atkarībā no inflācijas gaidām, tad, protams, ka varētu būt piedāvājums arī riska kapitāla segmentā, kad cilvēki vēlētos vismaz daļu no brīvajiem līdzekļiem ieguldīt zema riska biznesā, kas ir labs biznesa projekts, kurā ir laba atdeve,” uzskata Latvijas Bankas vecākais ekonomists Ivars Tillers.

“No tās lielās, haizivju saplosītās ēsmas mums vajag mazus gabaliņus. Mēs esam mazskaitlīgi – jā, tas varbūt ir bēdīgi. No otras puses – mums vajag daudz mazāk resursu un daudz mazāk dārgu kontraktu, lai dzīvotu labi. No šā lielā laupījuma mums vajag drusciņ! Un jābūt ir gudram, lai šo drusciņu paņemtu. Un ātram! Mums jābūt ir ātriem un gudriem. Tas ir tas, ko mēs varam darīt,” savukārt norāda Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.