Ogres novada domes preses dienests Publicēts: 2010-12-27 10:13:00 / Sabiedrība
Ziņot redakcijai
Ogrē individuālās apbūves rajonos ir ap 2 tūkstošiem māju, ir arī gruntsgabali ar nepabeigtām būvēm, kā arī vispār bez apbūves.
Ogres novada dome ir izveidojusi ielu komiteju, kuras pārziņā ir individuālās apbūves rajoni, ielu komitejas pārstāvji nodrošina saikni starp šo rajonu iedzīvotājiem un novada pašvaldību.
Ielu komitejas darbības teritorija ir Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts. Ogres pilsētā individuālā apbūve sadalīta septiņos rajonos, savukārt Ogresgala pagastā – divos (Ogresgalas un Ciemupe). Ielu komitejas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katra rajona, kopā 9 cilvēki: Līvija Strūve (komitejas priekšsēdētāja), Ilona Reinholde, Zigrīda Šmite, Māris Matuls, Igors Milčs, Ināra Fišere, Ligita Leja, Ella Borisēviča, Anna Kalviša.
Saskaņā ar Ogres novada domes apstiprināto nolikumu ielu komitejas pārstāvjiem viņu darbības teritorijā - attiecīgajā individuālās apbūves rajonā – ir visai plašs pienākumu loks: kontrolēt sanitārās tīrības uzturēšanu un sakoptību; organizēt atkritumu savākšanu un slēgt līgumus par sauso atkritumu izvešanu no savas darbības teritorijas; kontrolēt mājdzīvnieku turēšanu atbilstoši noteikumiem; kontrolēt valsts karoga pareizu pielietošanu; organizēt talkas un citus teritorijas sakopšanai nepieciešamos pasākumus; informēt savas teritorijas iedzīvotājus par pašvaldības saistošajiem noteikumiem; pēc pašvaldības norādījuma veikt citus pienākumus.
Ik gadu, gada nogalē, ielu komitejas pārstāvji tiekas, lai atskatītos uz paveikto, arī dalītos pieredzē, kā vienu vai otru jautājumu individuālās apbūves rajonos risināt, pārrunātu problēmjautājumus un kopā ar novada pašvaldības administrācijas dienestiem lemtu, kā lietas sakārtot.
Problēmas visos privātmāju rajonos ir līdzīgas, vissāpīgākā no tām ik gadus ir atkritumu izvešana un savu īpašumu sakopšana. Ielu komiteju pārstāvji ir gandarīti, ka pēdējos gados namīpašnieku attieksmē pret atkritumu izvešanu tomēr ir manāmas pozitīvas pārmaiņas, ļoti reti ir gadījumi, kad namīpašnieks nav noslēdzis līgumu par atkritumu izvešanu. Ielu komitejas pārstāvji lielākoties ir cilvēki ar lielu pieredzi šajā darbā, labi pazīst sava rajona iedzīvotājus, zina, kuri namīpašumi vienmēr tiek uzturēti vislabākajā kārtībā un kuriem īpaša uzmanība pievēršama.
Kā atzīst ielu komitejas pārstāvji, ir patiess prieks redzēt ikdienā sakoptos un lieliskā kārtībā uzturētos īpašumus. Diemžēl ne jau visi namīpašnieki ir tik apzinīgi, daudziem tomēr nākas nemitīgi atgādināt viņu pienākumus. Gandrīz katrā ielu komitejas rajonā ir arī tādi īpašumi, kuros saimnieki reti parādās vai dzīvo tikai vasarā. Tad nu rodas dažnedažādas problēmas īpašuma uzturēšanu – te zāle izaugusi garu garā un jau kūlas statusā sagaida nākamo pavasari, te atkritumu vai būvgruži samesti, te noteiktajās dienās valsts karogs nav izkārts. Un ielu komitejas pārstāvim nereti nākas aicināt palīgā gan novada pašvaldības komunālo nodaļu, gan pašvaldības policiju.
Ielu komiteju pārstāvju pienākumos ir arī nogādāt nekustamā īpašuma īpašniekiem paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Kā atzīst paši ielu komitejas pārstāvji, paziņojumu iznēsāšana pa mājām ir teju vai atbildīgākais darbs visa gada laikā, turklāt šogad piegādi nācās veikt divas reizes – kā parasti februārī un martā, nogādājot paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli par zemi, un rudenī, kad īpašniekiem bija jānodod paziņojums par mājokļa nodokli. Diemžēl ne visos namīpašumos ir pastkastītes, un tas ļoti apgrūtina paziņojumu piegādi.
Tāpat kā pastniekiem, arī ielu komitejas pārstāvjiem darbu veikt nereti traucē ielās klīstošie suņi. Mazākos mikrorajonos ielu komitejas pārstāvji pazīst ne tikai iedzīvotājus, bet arī suņus un, zinot, no kuras sētas tie nākuši, bieži vien palīdz atrast mājupceļu, taču nereti nākas vērsties pēc palīdzības gan pašvaldības policijā, gan suņu patversmē – arī tajos gadījumos, kad pie ielu komitejas pārstāvjiem ar sūdzībām vēršas iedzīvotāji un lūdz palīdzēt tikt galā ar kaimiņiem, kuru suņi izkļuvuši ārpus īpašuma teritorijas.
Šogad tiem ielu komitejas pārstāvjiem, kuru rajonos notika un vēl tagad notiek Kohēzijas fonda finansētā ūdenssaimniecības projekta darbi, nācās darboties saspringtā gaisotnē, jo iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti ar rakumiem ielās, satiksmes organizāciju būvdarbu laikā, neciešami slikto ielu stāvokli būvdarbu teritorijā. Pārogrē, kur strādāja SIA “Bāra”, darbi ir beigušies, ielas ir sakārtotas, iedzīvotāji arī apmierināti. Taču Jaunogrē un Loka ielas rajonā, kur strādā SIA “BMGS”, darbi vēl turpinās, firma nav iekļāvusies projektā paredzēto darbu izpildes grafikā.
Ielu komitejas pārstāvju rūpju lokā ir arī talku koordinēšana savā darbības rajonā. Viņu vērtējumā iedzīvotāji kopumā ir atsaucīgi un aktīvi piedalās talkās. Taču ir arī tādi īpašnieki, kuri nekādās talkās nepiedalās un arī paši savu īpašumu teritoriju visu gadu atstāj nesakoptu un aizaugušu.
Ir problēmas, kuru atrisināšanā nepieciešama konstruktīvāka individuālās apbūves rajonu namīpašnieku un pašvaldības sadarbība. Šo problēmu skaitā ir notekūdeņu novadīšana – Loka ielas rajonā notekgrāvis tiek regulāri aizdambēts, Jaunogres rajonā - grāvis un caurtekas Raiņa prospektā vēl arvien nenodrošina notekūdeņu novadīšanu, vairākos individuālās apbūves rajonos caurtekas, ko patvarīgi aizbēris vai pārveidojis kāds pie sava īpašuma, veicina blakus īpašuma applūšanu. Pēdējā laikā ir parādījusies tendence ielu malās salikt akmeņus, tādējādi traucējot ielu greiderēšanas un tīrīšanas darbu veikšanu. |