Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

"Visgrūtākais bija pārliecināt iedzīvotājus, ka renovācija ar mūsu līdzfinansējumu ir vienīgā iespēja glābt māju," laikrakstam "Ogres Vēstis Visiem" (OVV) pastāstījusi nama Loka ielā 6 vecākā Valentīna Eihenberga. Samesties renovācijai piekrituši 23 no 24 dzīvokļu īpašniekiem. Kopumā renovācijai nepieciešami 27 785,96 lati, neskaitot PVN. 14 tūkstošus no tiem apņēmusies segt pašvaldība, pārējais - no iedzīvotāju kabatām. Taču, lai nezaudētu pašvaldības līdzfinansējumu, renovācija vismaz jāuzsāk līdz gada beigām.

Mājas stāvoklis - dramatisks

Mājas stāvoklis ir dramatisks - trešajā stāvā no lietus ūdeņiem notecējušas un aplupušas gan kāpņu telpas, gan dzīvokļu sienas, plašumā plešas pelējums, elektrosadales skapī sakusuši vadi. Šādos apstākļos cilvēki dzīvo jau ilgstoši, raksta laikraksts. Kādā trešā stāva dzīvoklī prieks pēc remonta bijis īss, jo, kūstot sniegam uz nama jumta, sākušies plūdi. "Gaitenis bija pilns ar bļodām, visa grīda ir uzburdusi, jaunās tapetes nokrita. Kad vasarā uznāca spēcīgs lietus, ūdens tecēja līdz pat nama pirmajam stāvam. Dzīvokļa ārdurvis jau vairākkārt esmu apzāģējusi, jo citādi tās nevar aizvērt, cik reizes nav izsisti drošinātāji, jo ūdens tiek klāt elektrības vadiem. Esmu zvanījusi pašvaldības aģentūrai "Mālkalne" un tur man atbild - drīz būs rekonstrukcija, tad arī viss tiks saremontēts, bet sīe darbi kā nesākas, tā nesākas. Ik vakaru mājās pārnāku ar bažām, jo nezinu, kāda situācija būs manā dzīvoklī. Visvairāk uztrauc ziema, kas strauji tuvojas," laikrakstam atklāj dzīvokļa saimniece. Savukārt speciāloisti, kas veikuši energo - termogrāfijas mērījumus, atzinuši, ka mājas iedzīvotāji dzīvo "kā sietā" un apsilda tuvāko apkārtni. Maksimālā temperatūra ziemā kādā pirmā stāva dzīvoklī ir vien 18 grādu.

Tāmes neatbilst situācijai dabā

Līdzfinansējumu dome piešķīrusi jau gada sākumā, taču renovācija joprojām nav sākusies. Līdz gada beigām vairs tikai nepilni trīs mēneši un, ja pašvaldības piešķirtais finansējums netiks izlietots, tas vienkārši zudīs. V.Eihenberga uzskata, ka renovācijas projekts ir apdraudēts pašvaldības aģentūras "Mālkalne" darbinieku neizdarības dēļ. "Mums nav zināmi iemesli, kāpēc PA "Mālkalne" darbinieki pusgada laikā nav spējuši veiksmīgi organizēt konkursu un atrast izpildītāju šajā krīzes laikā," iesniegumā pašvaldībai norādījusi V.Eihenberga. Viņa skaidro, ka iedzīvotāji paši izsludināt konkursu nevar, taču pirmā, "Mālkalnes" organizētā konkursa, uzvarētāji, iepazīstoties ar situāciju dabā, konstatējuši, ka izmaksas ir daudz augstākas, nekā norādīts tāmē. "Viņi, izkalkulējot izmaksas, saprata, ka ir pārāk zemu nodempigojuši cenu un sāka meklēt iemeslus līguma nepildīšanai. Finālā tika izsludināts jauns konkurss," laikrakstam norādījis Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

PA "Mālkalne" sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Deģe atzīst, ka "Mālkalne" pēc pirmā konkursa atklājusi neprecizitātes savos mērījumos. "Tajā, ka darbu uzsākšana aizkavējās, noteikti ir arī daļa mūsu vainas. Tāme tika iesniegta tikai jūlija sākumā. Mūsu pārziņā ir 150 mājas, un gandrīz katrā no tām vasarā bija paredzēti tie vai citi darbi, bet darbinieku nav tik daudz, cik mēs vēlētos. Speciāliste, kas strādāja pie šiem darbiem, acīmredzot, ar to apjomu vienkārši netika galā. Šobrīd šī darbiniece pie mums vairs nestrādā, un darbā pieņemti divi jauni tāmētāji," OVV atklāj G.Deģe. 

Sola darbus tomēr paveikt

Viņa gan uzsver, ka bažām nav pamata - aizvadītajā nedēļā noslēdzies nu jau otrais iepirkuma konkurss un par tā uzvarētāju kļuvusi firma "GMG S", ar kuru plānots noslēgt līgumu par darbiem 27 785,96 latu apmērā, neskaitot PVN. Lielāko daļu šogad paspēšot izdarīt, uz nākamo gadu, varbūt, palikšot vien fasādes otrreizēja krāsošana. Nepilnos trīs mēnešos paspējamo darbu apjoms gan ir iespaidīgs - karstā, aukstā ūdensapgādes guļvadu maiņa pagrabā un cauruļvadu izolācija, uzkausējamā jumta seguma ierīkošana, gala sienu siltināšana un pilastru apdare, fasādes siltināšana un kāpņu telpas logu nomaiņa pret PVC pakešu logiem, laikrakstam atklāj G.Deģe. Viņa gan piebilst, ka, pateicoties būvfirmu izmantotajām tehnoloģijām, rudens un ziemas apstākļos veikto darbu kvalitāte necietīšot. "Ko nevarēs paveikt ziemas apstākļos, atliksim līdz pavasarim," rezumē G.Deģe.