Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

24. un 25.augustā Ogres novada pašvaldības izglītības un darba drošības speciālisti devās uz novada pagastu mācību iestādēm, lai iepazītos ar vasarā paveiktajiem darbiem, skolu tehnisko nodrošinājumu un gatavību jaunajam mācību gadam.

Mācību iestādes apsekot devās Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras, veselības un sociālo lietu jautājumos Vita Pūķe, darba aizsardzības speciāliste Rita Siņavska, Izglītības un sporta pārvaldes speciālisti - vadītāja Sandra Grunte, vispārējās izglītības speciāliste Dace Ozoliņa, pirmskolas izglītības speciāliste Inese Ādmine, sporta speciāliste Dzirkstīte Žindiga, izglītības darba metodiķe Guna Pūpēde, kā arī Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības Ogres starpnovadu arodbiedrības priekšsēdētāja Airisa Lepere. Vizītes laikā katrs speciālists vērtēja savu jomu.
V. Pūķe atzīst, ka pagastu skolu direktori un pedagogi ciešā sadarbībā ar pagasta pārvaldes vadītājiem ir centušies savu iespēju robežās skolēniem nodrošinātu pēc iespējas labākus apstākļus izglītības iestādēs.

Skolai centralizētā apkure
Meņģeles pamatskolā remontdarbi vēl notiek. Runājot par šo skolu, V. Pūķe atzīst, ka viņu satrauc tas, ka skolā ir vēl tik daudz nepabeigtu darbu, jo līdz mācību gada sākumam atlikušas pāris dienas. Skolā vairāk sakārtotas iekšējās telpas, bet lielas investīcijas būtu nepieciešamas arī ēkas siltināšanai un fasādes sakārtošanai. “Es ceru, ka telpu kosmētiskie remontdarbi līdz 1. septembrim tiks pabeigti,” saka V. Pūķe, “skola vēl nav pieslēgta centralizētajai apkurei, bet, domāju, ka tas varēs notikt līdz apkures sezonas sākumam. Skolas direktore un pagasta pārvaldes vadītāja šiem procesiem seko līdzi, un skola iespēju robežās ir sakārtota.” V. Pūķe atzīmē, ka jūlijā skolā nozagti 7 datori, kas pagājušajā gadā bija iegādāti par rajona padomes līdzekļiem, un skolai datori bija ļoti nepieciešami. “Tuvākajā laikā jādomā, kādas ir iespējas skolai sagādāt datorus. Šis gadījums arī liecina par to, ka skolām ir jādomā par drošības nodrošināšanu,” uzsver V. Pūķe. Skolu šogad apmeklēs 40 skolēni, septiņi pirmklasnieki.

Pamatskolai nokrāsota fasāde
Ar salīdzinoši nelielām investīcijām, Ls 670, daudz paveikts Mazozolu pamatskolā – nokrāsota skolas fasāde, iekštelpās veikti nelieli kosmētiskie remonti virtuves blokā, klašu telpās. Lielāki darbi skolā paveikti pērn – uzlikts jauns jumts. “Skola ir mājīga, viss ir sagatavots, lai 1. septembrī šeit varētu sākties mācības,” ir pārliecināta priekšsēdētāja vietniece. Skolā šajā mācību gadā mācīsies septiņi skolēni no tālākas apkaimes, līdz ar to nepieciešams pagarināt skolas autobusa maršrutu, lai bērni tiktu uz skolu. Kopumā jaunajā mācību gadā skolā mācīsies 67 bērni (22 no tiem – pirmskolas grupā), 1. klasē – 3 bērni, kuri mācīsies apvienotā klasē. Vasaras brīvlaikā sakārtots skolas muzejs, kur glabājas skolas un pagasta vēstures liecības. Kā atzīst sociālo zinību, ģeogrāfijas un vēstures skolotāja Daiga Zamarina, vecākā muzeja iemītniece ir 1799. gadā izdota Bībele, kas liecina par to, ka skolas muzeja eksponāti patiešām ir seni un nozīmīgi.

Skola gatava jaunajam mācību gadam
Taurupes vidusskolā lielākie darbi paveikti pagājušajā vasarā. Skolas attīstībai ieguldītas Ls 400 000 lielas investīcijas – sakārtota skolas fasāde, nomainīts jumts, logi, durvis, veikti gaiteņu kosmētiskie remonti, uzstādīta jauna katlu māja un kurināmā novietne. Pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis informē, ka nepieciešamais malkas daudzums skolas kurināšanai apkures sezonai – 200 m3, - jau sagādāts. Lielu darbu prasa arī skolas teritorijas sakopšana, kas kopumā ir 14 ha liela. Taurupes vidusskolā šogad mācīsies 83 skolēni. 1. klasei skolā pieteikušies 5 bērni, kuri mācīsies apvienotā klasē, bet 10. klasē – 12 skolēni. Skola ir viena no retajām, kurā pusdienu cena dienā ir Ls 0,20 – 0,30.

Skolēnu skaits ir pietiekams
Arī Ķeipenes pamatskolā šajā vasarā nav veikti lieli remontdarbi. Ir nodrošināta iespēja apkures sezonā skolu pieslēgt centralizētai apkurei, drošības nolūkā saglabāta arī lokāla apkurināšanas iespēja. Ķeipenes pamatskolu šajā mācību gadā apmeklēs 98 bērni, 1. klasi – 16. Pamatskolā skolēnu skaits ir pietiekams, neviens pedagogs nestrādās ar apvienotām klasēm.

Lepojas ar jaunu sporta zāli
Krapes pamatskola šogad lepojas ar jaunu sporta zāli, kuras tehniskās kārtības – ventilācijas un siltuma režīma uzraudzīšanai būs nepieciešams papildu skolas personāla darbs un laiks. Skolēnu pārvadāšanai nepieciešams jauns autobuss, jo esošais ir novecojis. Krapes pamatskolā šogad pieteikušies 8 bērni, kopā – 59 skolēni.

Ierīkota ugunsdrošības signalizācija
Madlienas vidusskolā šogad ieguldītas investīcijas ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanai, zibens novedēji. Skolas direktore Alda Karaseva lepojas ar jauno puķu dobi, kas rotā skolu. Madlienas vidusskolu apmeklēs 260 skolēni, no kuriem 16 pirmklasnieki un 10 - vidusskolas neklātienes nodaļas skolēni. “Madlienas vidusskolā daudz jau paveikts, bet vēl daudz kas jāpaveic, jo tā ir apkārtējās teritorijas bāzes skola, īpaši nepieciešams atbilstošs aprīkojums un mēbeles dabaszinību kabinetos. Arī skolas aktu zālē būtu jāveic remonts, kas nav darīts kopš tā uzcelšanas 1989. gadā,” norāda V. Pūķe.

Skolā patīkama gaisotne
V. Pūķe priecājas par Madlienas K. Kažociņa mākslas un mūzikas skolu, kuras gaiteņi un telpas ierīkotas mājīgas, gaišas un ar māksliniecisku noskaņu, kas bērniem rada patīkamu mācību gaisotni. Kā informēja mākslas un mūzikas skolas direktore Vita Ervalde, skolu apmeklē 119 audzēkņi 7 dažādās programmās. Mūzikas instrumentus var mācīties arī privāti. Šogad ieguldīti Ls 4700, lai mainītu grīdas segumu, veiktu kosmētisko remontu telpās.

Uzlabots ārējais izskats
Lauberes pamatskola šogad gatavojas 40 gadu jubilejai. Skolā piedomāts pie skolas ārējā izskata – sakārtots ieejas bloks, kā arī izremontēta sporta zāle, ierīkota ugunsdrošības signalizācija, virtuves ūdens attīrīšanas iekārtas, skolas gaitenī nomainīti gaismas ķermeņi un kosmētiskais remonts veikts atsevišķos kabinetos. Skolu apmeklēs 67 skolēni, 1. klasē pieteikušies 8 bērni, kuri mācīsies apvienotā klasē. Skolas direktore Juta Krastiņa lepojas ar jaunu darbinieci – Ievu Gratkovsku, kura šajā mācību gadā mācīs Latvijas un pasaules vēsturi, sociālās zinības, kā arī būs audzinātāja 3. klases bērniem. V. Pūķe atgādina, ka skolā pavasarī notika ļaunprātīga dedzināšana, kas prasīja papildu līdzekļus, bet šobrīd sabojātie kabineti atjaunoti. “Vairāki skolas pedagogi šogad aizgāja pensijā, bija bažas par kadriem, bet nu šis jautājums ir atrisināts,” norāda V. Pūķe.
Lauberes pamatskolas sagatavošanas klasi bērni (šogad 19 audzēkņi) apmeklē citā ēkā. Ar bērniem strādā skolotāja Rigonda Briģe. Sagatavošanas grupa strādā no pl. 7.30 līdz 16.

Izremontēts internāta korpuss
Ievērojamas investīcijas, Ls 119 000, ieguldītas Suntažu internātpamatskolā. “Internāta korpusā remontdarbus nepabeigs līdz 1. septembrim, bet skolas direktore organizēs darbu tā, lai mācību process dēļ tā netiktu traucēts. Ir ierīkotas gaumīgas, mājīgas istabiņas. Līdz šim skola bija valsts pakļautībā, līdz ar to pieejamās investīcijas – ierobežotas, arī ēkas tehniskais stāvoklis bija bēdīgs. Ja līdzšinējais finansējuma apjoms skolai tiks saglabāts, tad pamazām varēsim sakārtot arī skolas mācību daļas korpusu, kur remonts ir ļoti nepieciešams, tā nodrošinot skolēnu veselībai atbilstošu medicīnisko palīdzību un izglītību,” saka V. Pūķe. Suntažu internātpamatskolu apmeklēs 78 skolēni, 1. klasē – 3 bērni.

Lielas investīcijas ēkas atjaunošanai
Priekšsēdētāja vietniece atzinīgi vērtē Suntažu vidusskolā paveikto, kur jaunu veidolu ieguvusi skolas fasāde, iepriekš renovēta sporta zāle, mainīti logi, šogad arī vecā pils ēkas daļa būs atjaunota, uzstādīts zibens novedējs, novērošanas kameras. “Ieejot skolā, var sajust īpašo skolas auru, vidi, atmosfēru, māksliniecisko noformējumu, par ko skolā no sirds gādā mākslinieks Andris Linde, kurš rūpējas arī par skolēnu estētisko audzināšanu,” saka V. Pūķe. Lielas investīcijas ieguldītas vecās pils ēkas daļas fasādes restaurācijā. Skolā 25. septembrī plānots salidojums, jo aprit 90 gadi, kopš skolas klases izvietotas vecajā pilī. Tuvākajā laikā skola plāno atvērt arī savu mājas lapu. “Prieks, ka šeit tik koordinēti strādā, arī skolas saimnieks ir prasmīgs un atbildīgs,” ievērojusi V. Pūķe. “Skolas direktore norādīja, ka skolai nepieciešams transports skolēnu pārvadāšanai. Domāju, ka šis jautājums tiks atrisināts nākamajā gadā,” saka V. Pūķe. Plānots, ka Suntažu vidusskolu jaunajā mācību gadā apmeklēs 273 skolēni, sagatavošanas grupu - 37 bērni, 1. klasē – 18. Pirmskolas grupas Suntažos nav.

Visi darbi pabeigti
Jaunajam mācību gadam gatava arī Ogresgala pamatskola, kurā šajā mācību gadā būtisku jaunumu nav – citā telpā ir pārvietota bibliotēka, ierīkots vizuālās mākslas un vēstures kabinets, veikti nelieli kosmētiskie remonti un pārlakots foajē parkets, ar jauniem kociņiem papildināts skolas teritorijā ierīkotais koku dārzs. Skolu šogad apmeklēs 160 skolēni, 1. klasē – 17 bērni.

Skolotāji strādā vairākās skolās
V. Pūķe atzīst, ka mazajās skolās bērnu skaits, kaut arī ne būtiski, bet tomēr ir nepietiekams. “Līdz ar to arī stundu nodrošinājums, kas ir pēc programmas, ir mazāks, kas nozīmē, ka pedagogi, vienā skolā strādājot, nevar nodrošināt slodzi, tāpēc darbs jāapvieno vairākās skolās, kas nav vienkārši ne pedagogiem, ne skolai, taču tas ir nokārtots, un mācību gads var sākties.”

Strādā pēc labākās sirdsapziņas
Par redzēto pagastu skolās pārdomās dalās arī S. Grunte: “Mūsu skolas ir dažādas, katra ar savu ēku, auru, savu dvēseli. Atšķirīgs ir arī skolu ēku tehniskais stāvoklis, materiāltehniskā bāze. Lielākā daļa skolu skolēnus gatavas uzņemt jau šodien, dažās darbus plānots pabeigt līdz 1. septembrim, bet vēl kādās – darbi ievilksies un tos varēs pabeigt tikai septembrī, kad mācību process jau būs sācies. Domāju, ka atsevišķos gadījumos šos darbus varēja paveikt ātrāk. Prieks, ka Meņģelē ir ierīkotas tik labas telpas bērnudārza grupai, vēl ziemā šajā ēkā bija malkas apkure, tagad tā būs pieslēgta centralizētajai apkurei. Daudzās skolās ievērojamas investīcijas ieguldītas, lai sakārtotu skolu ārpusi, turpmāk jādomā, kā sakārtot arī iekštelpas. Kopumā pārliecinājos, ka skolās, kopā ar pagastu pārvalžu atbalstu, viss tiek veikt pēc labākās sirdsapziņas.”

Jāievēro drošība
Darba drošības speciāliste R. Siņavska informē, ka skolēnu drošības pamats izglītības iestādē ir iekšējās kārtības un drošības noteikumu ievērošana: “Sagaidot jauno mācību gadu, esam aktualizējuši iekšējās kārtības un drošības noteikumus skolās. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem bērni ar drošības pasākumiem izglītības iestāžu rīkotajos pasākumos ir jāiepazīstina pirms katra pasākuma, ekskursijas un pirms katrām sports sacensībām. Direktori atbild arī par bērnu vecākiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē. Informācija par šo uzturēšanos, operatīvo dienestu izsaukšanas kārtību, iekšējās kārtības un drošības noteikumiem, evakuācijas plāni ir pieejami visiem izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem.” R. Siņavska norāda, ka šogad darba drošības noteikumos ir ieviestas dažas jaunas prasības, kurām skolas arī cenšas sekot līdzi un ievērot. "Visās skolās ir izstrādāts rīcības plāns, kā rīkoties gadījumos, ja ir saņemta informācija vai rodas pamatotas aizdomas, ka izglītojamie lietojuši, glabājuši vai izplatījuši alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vai citas atkarību izraisošās vielas. Skolas ir izstrādājušas arī jaunus iekšējos normatīvos dokumentus,” skaidro R. Siņavska.

Jāatbalsta sporta skolotāji
Skolu sporta bāzi novērtēja Dz. Žindiga: “Bēdīga situācija ir Taurupē un Mazozolos, kur nav sporta zāles, bet tikai pielāgota telpa skolēnu sportošanai. Sīko sporta inventāru vajadzētu papildināt Ķeipenē un Mazozolos Madlienā ir labi apstākļi, kur skolēniem ir pieejama gan sporta zāle un sporta inventārs, gan stadions. Krapei ir sporta zāle, bet āra laukumi ir ļoti nekvalitatīvi.” Dz. Žindiga uzskata, ka skolas vadībai un pašvaldībai sporta skolotāji ir maksimāli jāatbalsta, jo sporta skolotāji ar skolēniem strādā gan stundu laikā, gan pēc tām, kas skolēniem ir noderīgs brīvā laika pavadīšanas veids. “Daudzās skolās sporta skolotāji ir darbu savienošanas kārtībā, tas bieži liedz vairāk plānot sporta nodarbības un sporta pasākumus ārpus mācību laika,” norāda Dz. Žindiga un sporta skolotājiem vēl savā darbā saredzēt un sajust gandarījumu.